Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Cīņa par ceļazīmi uz Sočiem pastiprinās
Starts jaunai sezonai distanču slēpošanā tika dots pirms divām nedēļām, bet šajā nedēļas nogalē Kūsamo (Somija), kur startēs arī Arvis Liepiņš (diemžēl pirmajā dienā sprintā jau diezgan neveiksmīgi – aut.piez.), sāksies arī Pasaules kausa sezona. Taču līdz galvenajam notikumam - Olimpiskajām spēlēm Krievijas vasaras kūrortā Sočos - palikuši divi mēneši un desmit dienas. Latvijas distanču slēpotāji jaunajā sezonā jau aizvadījuši dažas sacensības, un skaidri var saskatīt, ka mūsējo starpā notiek sīvas un tajā pat laikā interesantas cīņas par ceļazīmēm. Un tas ir tikai dabīgi un labi, jo, cerams, ka tas tikai veicinās kopējā līmeņa celšanos.
Saskaņā ar FIS noteikumiem Latvijai ir kvota 1+1, kas nozīmē, ka Sočos mūsu valsti var pārstāvēt viens vīriešu kārtas pārstāvis un viena sieviete. Pirms jaunās sezonas reālākie kandidāti bija Arvis Liepiņš un Inga Dauškāne, kuriem tā būtu debija sporta lielākajā un svarīgākajā notikumā. Taču, saskaņā ar noteikumiem, ja kāds vai kāda Olimpiskajā FIS punktu listē iekļūst trīssimtniekā distancē vai sprintā, tad valstij piešķir papildu vietu. Arvis Liepiņš pirms sezonas ar 109,89 punktiem atradās nedaudz aiz strīpas (320.vietā). Arī dāmām mūsējām pārsvarā ir augstākas vietas sprintā, piemēram, Inga Dauškāne pirms sezonas ar 227 FIS punktiem bija 482.vietā, bet viņa ļoti maz bija startējusi sprintos – tikai divos. Tā kā šosezon ir labas iespējas tikt līdz 165 punktiem, kas sezonas sākumā bija sportistēm uz trīssimtnieka robežas. Kvalifikācijas periods sākās 2012.gada jūlijā, un ir jābūt vismaz pieciem startiem kādā no disciplīnām – distancē vai sprintā, lai šajā disciplīnā būtu Olimpiskajā listē. Kvalifikācijas periods noslēgsies 2014.gada 19.janvārī, tāpēc ļoti apzināti 12. un 13.janvārī Madonā Latvijas čempionāts sprintā abos stilos tiek rīkots FIS statusā, kas dos mūsu slēpotajiem iespējas uzlabot FIS punktus un iekļūt top300 Olimpiskajā listē, kas atšķirībā no parastās FIS listes ietver ilgāku punktu aprēķināšanas periodu par 12 mēnešiem. Un kāpēc tieši sprintā, par to tālāk rakstā.
Situācija uz 2013.gada novembra sākumu FIS listē, sarindojot pēc augstākas vietas sprintā (ietverti kandidāti, kas pretendē uz ceļazīmi)
Vīri Sprints Distance Dāmas Sprints Distance
Vārds Punkti (vieta listē) Punkti (vieta listē) Vārds Punkti (vieta listē) Punkti (vieta listē)
Arvis Liepiņš 109,89 (320) 66,45 (432) Inga Dauškāne 227,5 (482) 181 (818)
Pāvels Ribakovs 153,59 (591) 114,10 (1037) Vineta Pētersone 307,15 (762) 399,35 (1607)
Juris Ģērmanis 159,96 (625) 93,60 (755) Kitija Auziņa 384,5 (996) 223,12 (1077)
Jānis Paipals 163,42 (651) 102,69 (886) Anda Muižniece 436,88 (1132) 184,61 (835)
Roberts Slotiņš 185,69 (792) 97,95 (818)
Rolands Pužulis - -
Tas bija neliels ieskats noteikumos un situācijā pirms sezonas. Protams, līdz 19.janvārim daudzas sacensības vēl priekšā, bet zināmas aprises ir parādījušās jau tagad. Tie, kuri ir papētījuši un sapratuši situāciju, galveno uzsvaru liek uz sprintu, jo tur ir krietni lielākas iespējas "izsisties" vai arī tikt trīssimtniekā. Uz doto brīdi vīriešiem 300.vietai sprintā Olimpiskajā listē ir 107,3 FIS punkti, bet dāmām 183,3 FIS punkti, bet distancē vīriem 300.vietai ir 46,40 FIS punkti, bet dāmām 90,55 FIS punkti. Pirmais, kas ir skaidri redzams no tā, ka vīriešiem ir krietni spēcīgāka konkurence nekā sievietēm, jo ar daudz labākiem FIS punktiem vietu ziņā atrodas daudz tālāk nekā dāmas. Otrkārt, abiem kopīgā iezīme – distancē gan vīriešiem, gan dāmām pie nepieciešamās robežas ir pat vairāk nekā uz pusi mazāki punkti nekā sprintā. Domāju, ka visi labi saprot un neviens īsti neiebildīs, ka realitāte ir tāda, ka nevienam no mūsējiem distancē nav reāli iekļūt top300 vai pietuvoties, pat A.Liepiņam nē, kuram tā jau ir ļoti pieklājīgs reitings distancē (sliktākais no pieciem rezultātiem ir 75 punkti, bet labākais 54 FIS punkti - aut.piez.) un pagaidām ir visaugstāk no mūsējiem, esot pārējiem krietni priekšā. Lai tiktu distances reitingā top300, nākamajā pusotrā mēnesī kādam no Latvijas slēpotājiem piecas reizes distances startos būtu jāiegūst vismaz zem 50 FIS punktiem, ko pat vienu reizi neviens no pašreizējiem pretendentiem savā karjerā nav izdarījis (varbūt A.Rastorgujevam tas izdotos – aut.piez.). Šobrīd to varētu noteikti pielīdzināt brīnumam, bet vismaz pagaidām nekas neliecina, ka brīnums varētu notikt. Turklāt, salīdzinot ar pirmssezonas rezultātiem, distancē punkti krietni sarukuši un pārējie konkurenti ir gājuši krietni uz augšu.
Novembrī Latvijas distanču slēpotāji divas nedēļas nogales ir piedalījušies FIS sacensībās. Arī pēc aizvadītajiem pāris startiem sezonas sākumā līderi mūsu komandā nav mainījušies - Arvis Liepiņš un Inga Dauškāne. Kopumā skatoties, ir vērojama patīkama tendence, jo mūsējie ir uzlabojuši savas pozīcijas sprinta reitingā. Turklāt vīru konkurencē ir papildu pozitīva ziņa, proti, Arvis uz 28.novembri sprintā jau ir iekļuvis top300, ierindojoties 285.vietā. Tas nozīmē, ka pagaidām Latvijai ir viena papildu vieta vīriešiem. Savukārt, pēc veiksmīgā starta Bruksvalarnā (Zviedrija) otrajā vietā Latvijas pārstāvju vidū ir izvirzījies Jānis Paipals, kurš savu reitingu uzlabojis gandrīz par 30 punktiem, veicot kāpumu par vairāk nekā 200 vietām, un tagad atrodas jau 415.vietā. Ja Jānis nākamajās sacensībās sprintā nostartē līdzīgi kā nupat Zviedrijā, tad arī reāli var iekļūt top300 (divi labākie rezultāti sprintā viņam ir 85 un 100 FIS punkti - aut.piez.). Taču tik un tā vairāk par vienu papildvietu vienam dzimumam nevar dabūt un vairāk par diviem vīriem uz Sočiem nevarēs sūtīt, kaut trīssimtniekā iekļūst trīs, četri vai vairāk mūsējo. Lai sūtītu četrus, tad kādam ir jāiekļūst trīsdesmitnekā. Punktu uzlabojums un vietu kāpums ir arī pārējiem mūsējiem. Pāvels Ribakovs punktus uzlabojis par 12 un pakāpies par simtu piecdesmit vietām, bet Latvijas slēpotāju vidū sprintā viņš tomēr no otrās vietas atkritis uz trešo. Roberts Slotiņš arī pavirzījies uz augšu (164 punkti un 511.vieta), bet viņam situācija ir sarežģīta, jo sprints viņam nav spēcīgākā puse, un izvirzīties kaut vai otrajā vietā, pie nosacījuma, ka kāds ir top300, lai tiktu ar papildu kvotu, būs ļoti, ļoti grūti. Labas izredzes saglabā Juris Ģērmanis, kurš pagaidām Olimpiskajā listē vēl oficiāli nav, jo līdz nepieciešamajiem pieciem startiem viņam trūkst tikai viens. Šobrīd Juris provizoriski no mūsējiem ir ceturtais. Viņam ir četri starti un vidējais reitings 130,9 FIS punkti, bet, piemērojot soda koeficientu par vienu trūkstošo startu, kā tas tiek darīts FIS punktu listei, kopā sanāk 143 FIS punkti, kas ir turpat aiz Jāņa un Pāvela. Tikai viens starts, kuru nevarētu nosaukt par veiksmīgu (134 FIS punkti), jo tika zaudēts visiem distanču slēpotājiem, ir Rolandam Pužulim. Izskatās, ka viņš būs vienīgais no biatlonistu aprindām, kas mēģinās kvalificēties uz Olimpiskajām spēlēm kā distanču slēpotājs, jo biatlonā ir tikai viena vieta, un to faktiski jau ir aizņēmis Andrejs Rastorgujevs. Vēl jau ir vairākas sacensības priekšā, līdz ar to 2012.gada Skandināvijas kausa Madonā vēsturiskā notikuma autoru nekādā gadījumā šobrīd vēl nevar izslēgt no reālo pretendentu loka. Turklāt pēdējie divi sprinti būs Rolanda mājas trasē Smecersilā.
Uz šo brīdi nevienai no mūsu dāmām sprintā nav nepieciešamo piecu startu, bet tūlīt jau būs. Pirms šīs sezonas Ingai Dauškānei bija tikai divi starti sprintā, līdz ar to bija skaidri zināms, ka pēc pirmajām sacensībām viņa reitingā pamatīgi kāps uz augšu. Turklāt, šoreiz pirmssezonas laikā ir krietni savādāk trenējusies nekā pērn. Ingai pagaidām ir četri sprinti ar vidējo reitingu 174 punkti (viens pasaules čempionātā), bet pēc soda koeficienta piemērošanas FIS listē viņa ar 193,2 FIS punktiem ieņem 410.vietu. Kā jau iepriekš minēts, tad šobrīd 300.vietai ir 183 FIS punkti, tā kā šobrīd diezgan cerīgi un droši izskatās viņas iekļūšana sprinta reitinga trīssimtniekā, jo diezgan reāli ir iegūt vidējo ap 160-165 FIS punktiem. Un kas tad tādā gadījumā būs ar papildu vietu un kuras uz to pretendē? Faktiski tikai vēl trīs dalībnieces - A.Muižniece, V.Pētersone un K.Auziņa (šajās brīvdienās FIS sacensībām ir pieteikusies un veiksmi mēģinās vēl kāda dāma no Carnikavas - aut.piez.). Četri starti sprintā ir Andai Muižniecei, kurai labāk padodas distances. Anda ir progresējusi un šosezon viņa abos sprintos jau ieguvusi zem 300 FIS punktiem. Vidējais rezultāts viņai ir 294 punkti, bet piemērojot soda koeficientu, FIS listē Anda ar 323 FIS punktiem ir 892.vietā. Viņai priekšā ir Vineta Pētersone, kurai ir trīs starti. Pētersonei Bruksvalarnā neizdevās tik labs starts, jo uz sniega būts ļoti maz, salīdzinot ar pieaugušo grupas pārstāvēm. Taču, pateicoties lieliskajiem 162 punktiem februārī Skandināvijas kausā Joulumae, Vineta pat ar soda koeficienta piemērošanu ar reitingu 294 FIS punkti listē ir 789.vietā. Trīs sprinti ir arī Kitijai Auziņai, bet madoniete ar 366 punktiem ir 1042.vietā. Kitijai prioritāte ir distances, bet pagājušajā sezonā viņa pierādīja, ka ari sprintus var “skriet” labi.
Ņemot vērā sprinta reitingu, lielākas cerības uz otro vietu, t.i., uz papildus kvotu, ir Vinetai Pētersonei. Un kāpēc, piemēram, tieši Pētersonei, kura pagaidām ir otrā sprintā, un nevis, piem., Muižniecei, kura ir otrā distancē ar daudz labākiem FIS punktiem nekā Pētersonei sprintā. FIS noteikumi neparedz detalizētu regulējumu, tāpēc jāņem vērā Latvijas Slēpošanas savienības izstrādātā un šā gada aprīlī apstiprinātā distanču slēpotāju atlases kārtība uz Sočiem (turpmāk - Kārtība). Kārtības 5.punktā uzsvars ir uz "labākiem FIS punktiem", kas dotu cerību vairāk tiem (piem., Slotiņam) vai tām (piem., Muižniecei), kuriem distancēs ir labāki punkti nekā tuvākajiem konkurentiem sprintā. Taču Kārtības 6. un 7.punkts vairo "sprinteru" un mazina "distančnieku" cerības. Kārtības 6.punkts regulē gadījumus, kad neviens neiekļūst top300 un paliek pamatkvota 1+1 (pie nosacījuma, ka "A normatīvu (100 FIS punkti distancē vai 120 sprintā) vai B normatīvu (300 punkti Olimpiskajā listē)" izpilda vairāki sportisti, tad priekšroka ir tiem, kam "augstākas vietas Olimpiskajā FIS punktu listē"), bet, savukārt, 7.punkts attiecas uz gadījumiem, kad kāds iekļūst top300 un tiek iegūta papildus viena vieta, un šajā punktā arī tiek uzsvērts "augstāka vieta punktu listē". Kā iepriekš tika pateikts, tad sprintā ar zemākiem punktiem ir augstākas vietas nekā distancē, un tādējādi uz papildu vietu saskaņā ar Kārtību reālāk pretendē tie, kuriem būs labāki rezultāti sprintā. Vīriešiem A normatīvu izpildīs (jau ir izpildījuši) vairāki mūsu slēpotāji, vismaz pieci, bet dāmām maz ticams, ka kādai A normatīvs varētu būt reāli pa spēkam. Tā kā Kārtības 6.punktā papildus iekļautais "vai B normatīvu" ir nācis par labu "sprinterēm", jo B normatīvu jau izpildīs visas, un tad vairs nebūs svarīgi FIS punkti, bet visu izšķirs vieta listē.
Tā kā starp reālākajiem kandidātiem ir daži, kas nav startējuši šogad pasaules čempionātā Valdifiemmi, tad nedrīkst aizmirst Kārtības 3.punktu, kas noteic, ka kandidātam ir nepieciešams starts šogad Pasaules čempionātā. Taču tas nenozīmē, ka šie slēpotāji nevar tikt uz Sočiem, jo Kārtības 7.punkta pēdējais teikums pieļauj izņēmumu. Viņi var tikt, bet tad, pirmkārt, Olimpiskajā listē ir jāiekļūst top300 un, otrkārt, ja gadījumā vēl kāds vai kādi no mūsējiem ir iekļuvuši top300, tad kādam no šiem kandidātiem ir jābūt vadošajam vai sliktākajā gadījumā otrajā vietā no Latvijas pārstāvjiem. Tas vairāk attiecas uz Jāni Paipalu, Juri Ģērmani, Rolandu Pužuli. Un no šiem trim saskaņā ar Kārtību tikt uz Sočiem varēs tikai viens, kas nozīmē, ja tiek iegūta papildu vieta, tad šādi pāri - Paipals ar Ģērmani vai Paipals ar Pužuli, vai Ģērmanis ar Pužuli - kopā uz Olimpiskajām spēlēm netiek, jo no prasības "dalība Pasaules čempionātā" atbrīvo tikai papildus kvotas iegūšana.
Daudz kas būs atkarīgs no fiziskās gatavības, tāpēc Ziemassvētku brīvdienās nevarēs pārāk atpūsties un svinēties, bet būs cītīgi jāgatavojas, slēpojot Smecersilā. Dažiem pat neliela atpūta varētu nākt par labu. Taču svarīgu lomu spēlēs vēl viens faktors – stratēģija jeb plānošana, t.i., kurās sacensībās piedalīties. No vienas puses, taisnīgāk un objektīvāk spēku samēru var noteikt, startējot vienās sacensībās, bet katram ir savs skatījums un plāns. Piemēram, Liepiņš jūtas droši par ceļazīmi, savādāk gatavojas un pagaidām neforsē, jo grib sasniegt labāko formu uz Sočiem. Citi tieši otrādi, iespējams, tagad uzdzinuši maksimālo formu, lai tikai nopelnītu šo svarīgo ceļazīmi. Kā jau minēts, ir izteiktāki favorīti, bet 100% droši pagaidām tomēr neviens vēl nevar justies. Un jāpatur prātā arī cilvēciskais faktors, proti, var gadīties saslimt vai satraumēties, taču ļoti ceru un novēlu, lai nevienam un nevienai tā negadās. Konkurence un spriedze palielinās, un, cerams, tas motivēs slēpotājus, un kopējais līmenis tikai augs. Lai interesantās cīņas turpinās un sportiskais princips dominē.
Par distancēm svarīgākais jau pateikts iepriekš, tāpēc detalizētāk nav nepieciešams izklāstīt. Punkti un vietas ir redzamas tabulā.
Situācija uz 2013.gada 28.novembri Olimpiskajā FIS punktu listē, sarindojot pēc augstākas vietas sprintā.
Vīri Sprints Distance Dāmas Sprints Distance
Vārds Punkti (vieta listē) Punkti (vieta listē) Vārds Punkti (vieta listē) Punkti (vieta listē)
Arvis Liepiņš 104,89 (285) 66,45 (531) Inga Dauškāne 192,32 (....*) 160,99 (747)
Jānis Paipals 135,22 (415) 89,09 (826) Vineta Pētersone 294,07 (....*) 399,35 (....*)
Pāvels Ribakovs 141,62 (438) 109,46 (1094) Kitija Auziņa 366,38 (....*) 223,11 (1106)
Juris Ģērmanis 143,99 (...*) 90,76 (854) Anda Muižniece 323,32 (....*) 173,22 (830)
Roberts Slotiņš 164,56 (511) 95,25 (913)
Rolands Pužulis 188,69 (...*)
* Tā kā pagaidām nav nepieciešamo piecu startu, tad vieta nav minēta, jo attiecīgais sportists Olimpiskajā listē vēl neparās, bet ieskatam ir uzrakstīti provizoriskie vidējie FIS punkti, kādi ir FIS listē.
Foto: Ieva Lūka/LETA
8 Komentāri
Kopumā konkurence uz vietu Soču izlasē ir laba lieta, bet mums parasti visi domā tikai par formu līdz atlases datuma beigām, bet pēc tam kaut vai četrāpus uz olimpiādi.
Un vispār Ivars (raksta autors) būtu labs kandidāts LSS valdes loceklim - atbildīgajam par distanču slēpošanu: 1) jebkurā diennakts laikā no galvas varētu žurnālistiem un jebkuram citam pilsonim noziņot gan aktuālos, gan vēturiski nozīmīgos pašmāju bāleliņu un zelteņu rezultātus un populārzinātniski izskaidrot šo to par FIS noteikumiem, punktiem un tml. slēpošanas virtuves lietām; 2) publiskā komunikācijā nešķiro cilvēkus pēc personiskām simpātijām vai antipātijām; 3) galu galā ir juridiska izglītība unn rakstnieka talants - pratīs uzrakstīt vajadzīgos reglamentus.
Protams ka Vineta un Kitija ir jaunas un viss vēl priekšā.
Gala rezultātā,ekskursnts.
Bet varbūt vajadzētu uzlabot esošos Olimpiādēs sasniegtos rezultātus,tātad
lai sportisti tagad cenšas.Konkurence ir progresa dzinulis.