Jaunumi

Kopš iepriekšējā raksta par cīņām Latvijas sportistu vidū par ceļazīmēm uz Olimpiskajām spēlēm Sočos distanču slēpošanā ir pagājušas četras nedēļas un mūsu slēpotāji ir piedalījušies vairākās FIS sacensībās. Salīdzinot ar iepriekšējo situāciju uz 28.novembri, pozīcijas Latvijas pretendentu starpā slēpotāji ir saglabājuši tās pašas, vienīgi atstarpes ir mazinājušās. Vīriem reālo pretendentu pulciņš ir samazinājies un jāsāk nopietnāk domāt par iekļūšanu trīssimtniekā, kura robežpunkti sarūk ar katru nedēļu, bet dāmām joprojām par otro vietu saglabājas intriga. Mūsējie ir uzlabojuši FIS punktus – kāds vai kāda krietni, cits atkal nedaudz, bet vietu ziņā Olimpiskajā listē dažiem vērojams kāpums, bet citi nokrituši zemāk, neskatoties uz punktu uzlabojumu, jo arī citu valstu pārstāvji iet uz augšu. Šoreiz būs runa par sprintu, jo iepriekšējā rakstā tika izvērsti skaidrots, kāpēc sprints ir cerīgāka disciplīna, bet distancēs iespējas nopelnīt papildu kvotu nav cerību, neskatoties uz to, ka distancēs Latvijas slēpotājiem ir daudz augstvērtīgāki FIS punkti.

Iepriekšējā periodā A.Liepiņš vienīgais bija top300, un lielākā daļa uzskatīja, ka vīriešu konkurencē papildu kvota būs noteikti, un varbūt arī sieviešu konkurencē sanāks, bet šobrīd situācija ir pretēja, proti, vīriešu konkurencē neviens no mūsējiem nav trīssimtniekā, kamēr dāmu konkurencē top300 Olimpiskajā listē ir viena mūsējā. Protams, panika tamdēļ nav jāceļ, jo Arvis ir ļoti tuvu trīssimtniekam (323.vieta), kā arī Jānis Paipals ir netālu (368.vieta), taču padomāt kārtīgi, ko un kā darīt turpmāk līdz 19.janvārim, gan vajadzētu. Citu valstu sportisti arī aktīvi startē FIS sacensībās, uzlabo savus reitingus, un FIS punkti pie trīssimtnieka ar katru nedēļu sarūk (pašreizējā robeža – 95,50 FIS punkti vīriem un 149,44 FIS punkti dāmām, bet pirms četrām nedēļām, t.i., uz 28.novembri šī robeža bija šāda – 107,3 FIS punkti vīriem un 183,3 FIS punkti dāmām – aut.piez.). Tāpēc nevajadzētu domāt par nenomedīta dzīvnieka dalīšanu, t.i., uzskatīt, ka papildu kvota jau ir kabatā, bet gan darīt visu, lai vismaz viens mūsējais būtu top300. Dāmu konkurencē Ingai Dauškānei ir par 11 punktiem mazāk, t.i., ir labāk nekā 300.vietai, un tas izskatās cerīgi, kaut arī droši noteikti vēl nav. Vīriem ir augstāks līmenis, tāpēc punkti nesarūk tik strauji kā dāmu konkurencē.

Viens no pretendentiem vīru konkurencē Juris Ģērmanis nupat TV intervijā „Overtime” izteicās, ka esot tikai trīs pretendenti (vīru konkurencē – aut.piez.) un visi ir līdzvērtīgi, jo katram ir 33,3 % iespējas. Taču vismaz pagaidām tā gluži nav, jo Liepiņš ar Paipalu, neteiksim krietni, bet ir priekšā pārējiem, apsteidzot par attiecīgi 25 un 16 FIS punktiem, un Ģērmanim tikai trīs punktus aizmugurē ir Pāvels Ribakovs. Jurim pārliecība nekad nav bijusi sveša, un, no vienas puses, tas ir ļoti pareizi, jo optimistisks un cerīgs skats ir jāsaglabā, ja gribi kaut ko sasniegt, bet vismaz pagaidām lielam optimismam pamata nav.

Vīru konkurencē no iepriekšējiem it kā sešiem pretendentiem ir palikuši četri, divi no kuriem ir reālāki uz šo brīdi. Biatlonists Rolands Pužulis arī cerēja, bet pēc sprinta Bruksvalarnā Zviedrijā, kur zaudēja Paipalam, Ģērmanim un Ribakovam, Rolands laikam saprata, ka ar distanču slēpotājiem tik viegli neies un nespēs kvalificēties, tāpēc atmeta ar roku un kopš 24.novembra vairs nav piedalījies nevienās no FIS sacensībām. Roberts Slotiņš pēdējās četrās nedēļās ir nopelnījis ļoti labus FIS punktus distancē – 86, 85 un 65 (Roberta rekords – aut.piez.), un arī sprintā uzrādījis līdz šim labāko rezultātu – 134,53 FIS punkti, taču ar retu piedalīšanos sprintos un tādu rezultātu uz kopējā fona ir krietni par maz, lai varētu kvalificēties. Bet, iespējams, Roberts to labi saprot un vairs neraujas kā citi kaut ko „sagrābt” ar sprintiem. Pāvels turpina cerēt un piesakās uz jaunām sacensībām. Kaut arī iespējas ir niecīgas, viņš, tā teikt, mēģina cīnīties līdz galam, un tas ir atbalstāmi. Pāvels šajā periodā (no 30.novembra līdz 22.decembrim) vienīgais no Latvijas distanču slēpotājiem ir startējis trijos sprintos, bet pārsvarā iegūtie 140 FIS punkti ir krietni par maz, lai pietuvotos pirmajiem diviem, t.i., ceļazīmes izcīnīšanai. Ribakovam nākošajās četrās nedēļās vismaz 4 reizes ir jāiegūst 100 vai mazāk punktu, ko līdz šim nav izdevies izdarīt (atlases periodā labākais radītājs ir 107 FIS punkti – aut.piez.). Līdzīga situācija ir Jurim Ģērmanim, kurš tikai trīs punktus ir priekšā Pāvelam un kuram arī krietni ir jāuzlabo rezultāti. Juris šajā sezonā ir uzlabojis savu rādītājus sprintā, bet pagaidām neko ļoti cerīgu nav parādījis. Pagājušajā sezonā februārī Skandināvijas kausā Igaunijā iegūtie 103 FIS punkti joprojām paliek viņa labākais rezultāts, bet šosezon sprintā nopelnītie punkti svārstās no 120 - 130, kas daudz atpaliek no tā, ko vajadzētu uzrādīt, lai iegūtu ceļazīmi. Jura kādreizējie rezultāti, spējas un zināšanas vieš cerības, ka viņš prot sagatavoties un nākamajās 4 nedēļās var parādīt ko nozīmīgu, lai sprinta reitingu dabūtu vismaz zem 95 FIS punktiem, kas pagaidām ir 300.vietai (J.Ģērmanis kā pasaules čempionātā Valdifiemmi nestartējušais uz Sočiem saskaņā ar noteikumiem var tikt tikai tādā gadījumā, ja tiek iegūta papildu kvota, t.i., iekļūst top300, bet arī iekļūšana trīssimtniekā vēl 100% tikšanu nenodrošina – aut.piez.). Vismaz pagaidām uzrādītie rezultāti vairāk par 5-10% nedod.

Šobrīd ir divi izteiktāki favorīti – Arvis Liepiņš un Jānis Paipals. Kaut arī Jānis no Arvja atpaliek 9 punktus, tomēr viņam no pieciem labākajiem rezultātiem sprintā vēl viens „enkurs” (147 FIS punkti) no iepriekšējiem pavājajiem rezultātiem velkas līdzi un, turpinot sasniegt šajā sezonā uzrādītos rezultātus, gulbenietis ātri vien šo enkuru „nometīs” un būs līdzīgās pozīcijās ar Liepiņu. Abi šajā periodā piedalījās divos sprintos. Jānim izdevās uzrādīt vienlīdzīgus un labus rezultātus, iegūstot nedaudz virs 100 punktiem (abos sprintos rezultāti tika pārrēķināti, vienā zaudējot 13 punktus, bet otrā iegūstot 6 punktus – aut.piez.). Savukārt, Arvim krasi atšķirīgs veikums – negaidīti vājš rezultāts Pasaules kausa posmā Kūsamo (171 FIS punkts), bet nedēļu vēlāk Lapinlahti izcīnītie 94 FIS punkti uzlaboja rezultātu par pāris punktiem, pirmo reizi nodrošinot madonieša sprinta reitingu zem 100 FIS punktiem – 99,84 FIS punkti. Arvis ir vienīgais no mūsējiem, kuram trīs rezultāti sprintā ir zem 100 FIS punktiem (vēl zem simta ir viens rezultāts Paipalam – aut.piez.), taču ar reitingu 99,84 FIS punkti Arvis ne tikai ir izkritis no trīssimtnieka, bet no 308.vietas decembra vidū ir noslīdējis uz 323.vietu šobrīd. Līdz trīssimtniekam pietrūkst četri punkti. No vienas puses, SS „Arkādija” pārstāvis var neuztraukties, jo saskaņā ar atlases noteikumiem (pamatkvotai vajadzīga dalība pasaules čempionātā Valdifiemmi, bet papildu kvotai dalība pasaules čempionātā nav nepieciešama – aut.iez.) viņa pozīcijas ir salīdzinoši drošas, jo pat abu „A2” pārstāvju sasniegtais nevarētu to ietekmēt. Ja Paipals ar Ģērmani iekļūst trīssimtniekā, tad viens no viņiem brauktu uz Sočiem kā papildu kvotas ieguvējs, bet Liepiņš kā labākais no pamatkvotas. Savukārt, ja neviens no mūsējiem neiekļūst trīssimtniekā, tad neskatoties uz to, ka, piemēram, Paipals ierindotos 305.vietā, bet Liepiņš 310.vietā, tad uz Sočiem brauktu Liepiņš, jo Paipalam nebūtu priekš pamatkvotas nepieciešamā dalība pasaules čempionātā. Tā ir uzrakstīti un to nosaka atlases noteikumi.

Dāmu konkurencē joprojām izteikta līdere ir Inga Dauškāne, un tā tas arī paliks. Vienīgi ir divi jautājumi par to, vai 1) viņai izdosies noturēties top300 un 2) izpildīt A normatīvu (100 FIS punkti distancē un 120 FIS punkti sprintā), nodrošinot papildu kvotu. Decembra sākumā viņa iekļuva trīssmtniekā un mēneša vidū atradās 285.vietā, bet tagad ar reitingu 138,92 FIS punkti jau ir pakāpusies uz 273.vietu, par 11 punktiem atrodoties priekšā zviedrietei, kas ieņem pagaidām 300.vietu. Vieta trīssimtniekā šobrīd izskatās ļoti reāla, bet ar A normatīvu gan ir problemātiskāk, bet iespēja pastāv. Distancē Ingas reitings ir 120 FIS punkti, bet sprintā 138, tā kā pagaidām pietrūkst attiecīgi 20 un 18 punkti līdz A normatīvam (vīriem par to nav jāuztraucas, jo abi līderi sprintā ir izpildījuši A normatīvu, bet distancē pat četri (Liepiņš, Slotiņš, Paipals, Ģērmanis) – aut.piez.). Sprintā Ingai to ir nedaudz reālāk izdarīt. Atgriežoties pie trīssimtnieka, jāpiemin, ka novembra beigās robežšķirtne bija 183 FIS punkti, bet tagad 149, tātad vērojams krietns uzlabojums. Arī pēdējā nedēļā 300.vietas punkti no 155 samazinājušies par seši. Skaidrs, ka arī turpmāk tie dils, bet vairs ne ar tādu ātrumu. Un mēs ceram, ka tie nesasniegs 138,9, kaut arī mūsējās reitings var tikt uzlabots. Inga sezonas sākumā pirmajās divās nedēļas nogalēs Muonio un Bruksvalarnā nostartēja līdzīgi kā pagājušās sezonas beigās (160-180 FIS punktu robežās), bet daudz labāk nekā pagājušās sezonas sākumā, kad pirms tam nebija īsti trenējusies. Taču pēc Bruksvalarnas decembrī rezultāti ļoti strauji gāja uz augšu. Sprintā amplitūdā no 119-136, bet distancē pat vēl labāk – no 103-138 FIS punktiem.

Pēc decembra sacensībām palikusi interesantāka cīņa par otro ceļazīmi, kas, kā iepriekš minēts, izskatās cerīga, bet vēl nav droša. Ja iepriekš izteiktāka pretendente bija Vineta Pētersone, tad tagad viņai konkurenci sastāda Anda Muižniece, kura spēcīgāka ir distancēs. Viņas šķir 27 FIS punkti (Vinetai 227, Andai 254), kas ir tikai par diviem mazāk nekā novembra beigās, taču tas neatspoguļo reālās izmaiņas. Kaut abas tobrīd sprintā šķīra 2 punkti, reālā atstarpe iepriekš bija daudz lielāka, jo tad nepietiekošo startu dēļ tika ņemti vērā FIS listes punkti, kam piemēroti soda koeficienti. Vinetai ir priekšrocība, jo viņai divi rezultāti ir zem 200 FIS punktiem (162 un 182), taču Anda pēdējos trijos sprintos, uzstādot savu labāko rezultātu un uzrādot no 217-231 FIS punktiem, ir pietuvinājusies un parādījusi, ka var konkurēt ar Vinetu. Arī pēdējā sprintā Lapinlahti Vineta tikai pavisam nedaudz bija priekšā Andai. Taču, lai izvirzītos otrajā vietā, Andai nākamajos sprintos ir jāiegūst vismaz 200 FIS punkti un pat mazāk, jo, neskatoties uz to, ka šobrīd viņas reitingu uz leju vēl pavelk pasaules čempionātā iegūtie 320 FIS punkti, tomēr ar 220-230 punktu reitingu būs krietni par maz. Vineta, pat nerādot savu labāko sniegumu un turpinot pelnīt, piemēram kā pēdējās sacensībās, pat 220 punktus, savu reitingu saglabās pie 200 FIS punktiem. Vēl pirms mēneša pie pretendentēm tika pieskaitīta Kitija Auziņa un, ja gribētu, tad, iespējams, arī varētu kvalificēties, bet viņas treneris Dainis Vuškāns un pati Kitija ļoti labi saprot, ka 17 gadu vecums vēl ir par maz un tik jaunajai meitenei dzīties uz Olimpiskajām spēlēm distanču slēpošanā būtu neprāts. Katram savs laiks.

Gan vīru, gan dāmu konkurencē pārāk paļauties uz Latvijas čempionātu un FIS sacensībām Madonā nevajadzētu, ja vien nepiedalās daži citu valstu pārstāvji ar labiem reitinga punktiem un tajā pašā laikā kvalifikācijā neparāda savu labāko sniegumu.

Par vēl dažām aktualitātēm saistībā ar kvalificēšanos uz Sočiem nākamajā rakstā janvāra mēnesī. Tikmēr vēlēsim veiksmīgus startus dažiem mūsējiem, kas vēl vecā gada priekšvakarā pieteikušies FIS sacensībām.


Foto: Ieva Lūka/LETA