Jaunumi

Vakar daudzdienu distanču slēpošanas seriāla „Tour de ski” garākajā piektajā posmā iedzīšanā brīvajā stilā tūres līderi Martins Jonsruds Sunbī un Astrīda Urendholda Jakobsena, startējuši pirmie, arī finišu sasniedza pirmajās vietās, saglabājot un nostiprinot līderpozīcijas. Neskatoties uz to, divus posmus līdz beigām uzvarētāja liktenis vēl nav skaidrs.

Pēc divām sacensību dienām pēc kārtas Vecgada vakarā un Jaungada pirmajā dienā tūres dalībniekiem ceturtdiena bija brīvdiena. Tā jau bija otrā atpūtas diena pēc pirmajiem četriem posmiem. It kā jau vajadzīgi, taču nevar teikt, ka grafiks būtu saplānots pareizi, jo pēdējās trijās dienās pēc kārtas sanāk faktiski trīs grūtākās tūres distances – garākā distance iedzīšana brīvajā stilā, klasiskā stila distance ar intervāla startu un, protams, noslēgums ar iztukšojošo „rāpšanos” Alpe Cermis kalnā. Pagājušā gadā un pirms tam slēpotājiem grafiks bija labvēlīgāks, jo pēc garākā posma un pirms pēdējiem diviem posmiem bija brīvdiena. Varētu šķist, ka sīkums, bet tomēr sacensību plānojums ietekmē sportistu sniegumu trasē, jo notiek rēķināšana un spēku taupīšana, jo ļoti svarīgi ir spēt atjaunoties. Piesniegušajās un skaisto skatu Alpu ielejās Itālijā slēpotāji garāko posmu veica aptuveni plus četru grādu temperatūrā.

Sieviešu konkurencē iespaidoja Astrīda Jakobsena. Šajā sezonā viņa ir labā formā, rādot to sniegumu vai pat labāku nekā pirms 2009.gada vasaras, kad tika piedzīvota nopietna trauma. Tas, ka viņa 15km distancē šķērsos finiša līniju pirmā, nebūtu pārsteigums, jo gadījumā, ja viņu noķertu tuvākās konkurentes, Astrīda noteikti noturētos līdzi un  ar savām sprinteres dotībām varētu finiša spurtā nodrošināt uzvaru. Taču Jakobsena lieliski vienatnē veica distanci un nosargāja ne tikai līderpozīcijas, bet arī pirmajos četros posmos iekrāto pārsvaru, pret vairākām konkurentēm pat palielinot. Jakobsena finišēja 38,7 sekundes priekšā Juhaugai, un, ņemot vērā pirmajām trim piešķiramās bonusa sekundes, viņas pārsvars ir 43,7 sekundes. Līdz ar to, Jakobsena parūpējās par intrigas saglabāšanu un uzvarētājas likteņa noskaidrošanu pēdējā posmā svētdien. Šobrīd savā kroņa distancē brīvajā stilā kādreiz klasiskā stila meistare Terēze Juhauga nespēja neko likt pretī komandas biedrenei Jakobsenai. Terēze ne tikai nenoķēra Astrīdu, viņa pat faktiski nesamazināja pārsvaru, un tas gan ir pārsteigums. Vēl jau simpātiskajai „ enerģijas baterijai” paliek viens trumpis – pēdējais posms pret kalnu – taču inteliģentā  Jakobsena ir parādījusi, ka būs „ciets rieksts” Terēzei. Sestdien5km klasiskā stila distancē ar intervāla startu Astrīda savu pārsvaru pat nedaudz var palielināt, jo Juhaugai, kaut arī stafetes posmus lieliski veic, tomēr labāk iet pie sirds garākas distances. Grūti abu norvēģu meiteņu vidū būs iejaukties kādai citai. Lieliski 15km distanci veica somiete Krista Lahtenmaki, kura pēc ne visai veiksmīgā 10km masu starta klasikā,  bija atkritusi uz otro desmitu. Krista kopā ar norvēģieti Heidi Vengu kā „labas kāpējas” būs galvenās pretendentes uz trešo vietu, kaut arī lielas veiksmes gadījumā var arī kāda augstāka vieta pavērties. Labi 15km veica somiete Anna Kilonena, finišējot trešajā vietā (+1:12). Viņa rāda stabilitāti un , starp citu, ir vienīgā no dalībniecēm, kurai visos līdzšinējos piecos posmos ir izdevies iekļūt desmitniekā. Vecmeistare „Aika” Sārinena no Somijas nespēja turēties līdzi ne komandas biedrenēm Kertu Niskanenai un Kilonenai, ne pēc tam arī Vengai un atkrita tālu aiz līderēm.

Vīriešiem piekto posmu 36km iedzīšanu brīvajā stilā gan garuma, gan arī trases struktūras dēļ var dēvēt par pārbraucienu. Ja dāmām neizgāja uz starta vairākas sprinteres, ieskaitot pieklājīgi distancē startējušo tūres vicelīderi Ingvildu Estbergu, tad vīru konkurencē no vadošajiem nestartēja un tūri beidza kazahs Aleksejs Poltoraņins. Līderis Sunbī līdzīgi kā Jakobsena arī tuvākajiem sekotājiem bija priekšā mazliet virs pusminūtes. Kaut arī Sunbī ir uzlabojis savas finišēšanas spējas un arī sprintera dotības, nenoliedzami, viņš ir ļoti labs individuālo startu braucējs, ko arī apliecināja 36km distancē. Posma scenārijs bija atkarīgs ne tikai no Sunbī, bet arī no tuvākās sekotāju grupas dalībnieku vēlmes kopīgi „strādāt”, lai noķertu vai vismaz pietuvotos līderim. Nortugs jau ceturtdien pateica, ka mēģinās palīdzēt komandas biedram un grupā dzīvosies pa beigām, tēlojot dritseku („mēslu somu” – burtiskais tulkojums no norvēģu valodas –aut.piez.) mēģinot slāpēt tempu. Krievs Iļja Černousovs bija ieinteresēts gaidīt 18 sekundes vēlāk startējušo Aleksandru Ļegkovu. Kanādietis Alekss Hārvejs arī nav no tiem, kas piepūlēsies, un zviedrs Kalle Halvarsons arī sākumā nerāvās uz priekšu, tādēļ Sunbī uz 6km sekotāju grupai bija priekšā minūti. Sunbī loģiski neslēpoja uz maksimumu, bet turēja labu tempu, līdz ar to sekotāju grupa, kurai pievienojās norvēģis Kriss Jespersens un nedaudz vēlāk arī vislabāk šo posmu veikušais austrietis Johannes Diers, samazināt atstarpi nespēja, turoties no minūtes līdz 1:20 attālumā. Vislielāko „vilcēja” darbu veica Černousovs un nedaudz arī Halvarsons. Sunbī izcīnīja uzvaru un nostiprināja savu pārsvaru minūtes apmērā. Un finišā pierādījās „Mērfija likums”, proti, Černousovs palika pēdējais no septiņu sekotāju grupas, bet Nortugs, „atpūties” aiz citu mugurām, finišā bija pārāks, izcīnot otro vietu un palīdzot Sunbī, jo neļāva bonusa sekundes iegūt komandas biedra bīstamākajam konkurentam Ļegkovam.

Kaut arī Sunbī pārsvars ir minūte un šodien 10km klasiskajā stilā viņš to var nedaudz palielināt pār tuvākajiem konkurentiem, tomēr vēl nekas nav izšķīries un joprojām vairāki pretendē uz uzvaru tūrē. Sunbī ir viegls un tehnisks, un viņš varētu labi veikt pēdējo posmu, taču līdz šim vīru konkurencē pēdējā posmā teicams ir bijis Ļegkovs. Un tieši tāpēc, neskatoties uz minūtes atpalikšanu, „krievu lāci” joprojām ar Sunbī uzskata par diviem galvenajiem favorītiem.  Kaut arī pēdējā posmā kalnā līdz šim tik labi nav gājis Nortugam, viņu, neskatoties uz labās formas iztrūkumu, arī nevajag svītrot no pretendentu pulka, tāpat kā Halvarsonu un Černousovu. Jespersens un Diers ir nezināmie „melnie zirdziņi”, kas var pārsteigt, bet tai pat laikā arī atkrist ļoti. Harvejs līdz šim pēdējā posmā ir pavāji nostartējis.

Kā jau vienā no iepriekšējiem rakstiem minēts, tad Norvēģija ir vienīgā no distanču slēpošanas lielvalstīm (droši varētu teikti, ka spēcīgākā nācija – aut.piez.), kas līdz šim nav izcīnījusi uzvaru „Tour de ski”. Un šobrīd sarkanbaltzilie ir ļoti tuvu pirmajam panākumam, ļoti Iespējams dubultajam. Viss noskaidrosies tikai pēdējā posmā svētdien, kad no 9km pēdējie trīs būs jāveic pret kalnu slēpošanas kalnu. Sākumā ir lēzenā daļa, bet vēlāk pastāvi kāpumi, kā nekā kalnu slēpošanā grūtības pakāpē tā ir apzīmēta kā sarkanā trase. Traukties tur lejā ar kalnu slēpēm, varu droši apgalvot, ir viegli, patīkami un ātri, bet augšup ar distanču slēpēm – kārtīga fiziskās sagatavotības un rakstura pārbaude.


Foto: FIS