Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Pēdējā dienā Muonio mūsējie tuvu saviem labākajiem rezultātiem
Svētdien ar sacensībām distancē brīvajā stilā ar intervāla startu noslēdzās Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) trīs dienu sacensības distanču slēpošanā. Vīriešiem 15km 188 dalībnieku vidū Roberts Slotiņš ierindojās 123.vietā, bet pie junioriem Indulim Bikšem 32.vieta. Dāmām 10km 119 dalībnieču konkurencē Inga Daušākne ieņēma 99.vietu. Mūsējie nopelnīja salīdzinoši labus FIS punktus. Uzvaras izcīnīja Krievijas slēpotāji Pjotrs Sedovs un Irina Hazova.
Pēc divām sacensību dienām daži no mūsu komandas izlēma sevi pārāk nenomocīt, tāpēc pēdējā dienā pie pieaugušajiem startēja tikai Roberts Slotiņš un Inga Dauškāne, bet junioru grupā uz startu izgāja Indulis Bikše un Jānis Šņoriņš. Pēc pirmajās divās dienās uzrādītajiem rezultātiem nebija pamats domāt, ka kaut kas varētu krasi mainīties mūsējo sniegumā, un viņi nostartēja tuvu citās sezonās uzrādītajiem labākajiem rezultātiem. Inga Dauškāne šoreiz spēja iekļūt simtniekā, izcīnot 99.vietu (neskaitot juniores), bet arī dalībnieču skaits bija sarucis uz 119. Inga 10km brīvajā stilā veica 30:36,5 un no uzvarētājas atpalika 4:50, kas dotu provizoriskus 165 FIS punktus, kas priekš šādām sacensībām, kur startē arī vairākas no vadošajām pasaules slēpotājām, ir labs rādītājs. Šoreiz nācās piekāpties lietuvietei Ingrīdai Ardišauskaitei, kuru Inga bija pārspējusi 5km klasikā, bet 10km slidsolī lietuviete bija par minūti un sešām sekundēm ātrāka. Divas minūtes ātrāk slēpoja labākās igaunietes – Tatjana Mannima un Kaija Vahtra.
Pagājušā gada panākumu – uzvaras visās trijās distancēs – neizdevās atkārtot pasaules kausa ieguvējai Justīnai Kovaļčikai (Polija), kura uzvarētājai zaudēja 1:40 un ierindojās priekš sevis necilajā 24.vietā. Pirmnās divas vietas ieguva Krievijas sportistes. uzvaru svinēja Irina Hazova, distanci veicot 25:46,2, bet otrajā vietā, atpaliekot pusminūti, bija pasaules čempionāta bronzas medaļas ieguvēja šajā distancē Jūlija Čekaļova. Cīņā par trešo vietu čehiete Vrabcova-Niviltova par vienus sekundes desmitdaļu apsteidza somieti Niskanenu.
Vīriem 15km distanci Roberts Slotiņš veica 38:29,5 un ierindojās 123.vietā (neskaitot juniorus). Viņš uzvarētājam zaudēja 3:35 un nopelnīja 96,5 FIS punktus, kas ir viens no labākajiem rādītājiem, ņemot vērā FIS sacensības ārzemēs. Minūti un 20 sekundes lēnāks bija Indulis Bikše, kuram pie junioriem 32.vieta un 127 FIS punkti. Nepilnas divas minūtes Indulim zaudēja Jānis Šņoriņš, ierindojoties junioru konkurencē 56.vietā.
Arī vīru konkurencē trešajā dienā bija cits uzvarētājs, jo iepriekšējo divu dienu pirmās vietas ieguvējs Aleksejs Poltaraņins (Kazahstāna) nestartēja. Vienīgais distanci veicot ātrāk par 35 minūtēm – 34:56,5, pie uzvaras tika Pjotrs Sedovs, par astoņām sekundēm apsteidzot pasaules čempionu šajā distancē klasiskajā stilā Mati Heikinenu no Somijas un vēl par trijām citu somu Tero Similae. No baltiešiem visaugstāk tika Aivars Rehemā, no uzvarētāja atpaliekot 1:05 un ierindojoties 27.vietā. Vēl nepilnu pusminūti lēnāki bija Karels Tamjarvs uwn Algo Kerps, kuri noslēdza labāko četrdesmitnieku. Lietuvietis Vitautas Strolia ieņēma 82.vietu un nopelnīja 75 FIS punktus. Viņš Slotiņu apsteidza par 55 sekundēm.
FIS sacensības sezonas sākumā Muonio allaž pulcē spēcīgu dalībnieku sastāvu. Šogad tur startēja Somija, Vācija, Kazahstāna, Igaunija, Polija ar pirmo sastāvu, bet krievi ar otro, bet dāmām Krievijas izlase ar pirmo sastāvu. Mūsējo startu Muonio varētu vērtēt kā apmierinošu. Tas nebija ļoti labs, ņemot vērā sagatavošanās ciklu, bet par sliktu arī nevarētu saukt. Daži bija uzlabojuši savus rezultātus salīdzinājumā ar pagājušo gadu, citi bija tuvu saviem labākajiem FIS punktiem. Latvijas izlases dalībnieki pirms šīs sezonas sākuma ir daudz nopietnāk trenējušies nekā iepriekš. Ir aizvadījuši divas treniņnometnes pa 2,5 nedēļām kalnos uz sniega. Tāpēc varbūt daļa gaidīja labākus rezultātus, un viņus var saprast. Protams, arī citu valstu pārstāvji ”neguļ” un attīstās, taču vadošie pasaulē var progresēt minimāli, jo cilvēku spējas nav neierobežotas. Lielāku progresu ir iespējams veikt tiem, kas atrodas pa vidu vai beigās, nevis augšgalā.
Taču jāatceras, ka ir sezonas pats sākums un tās bija tikai pirmās sacensības. Līdz 19.janvārim, kad var paspēt kvalificēties uz Olimpiskajām spēlēm, paliek divi mēneši, tā kā laiks vēl ir gana. Priekšā vēl vairākas sacensības. Un kāpēc lai kāds vai kādi no mūsējiem patīkami nepārsteigtu līdz tam. Piemēram, pagājušajā sezonā pasaules kausā Kūsamo tas izdevās Arvim Liepiņam.
18 Komentāri
1) nemēģināt saprast un iedziļināties kāpēc?
2) ja tomēr nevar iztikt bez iedziļināšanas, tad nākas samierināties ar daudziem "a bet mums" ... "bet viņiem"... "un vispār, ja kas biatlons nav slēpošana" Furkāds arī pie slēpotājiem var tikai par tempa turētāju piešancēt.
Tomēr vajadzētu saprast ar kādu mērķi cilvēks katru dienu iet uz treniņu. Tikai sporta skolā bērni iet uz ''slēpošanas'' treniņiem, šajā līmenī, īpaši šogad,kad darbs tiek darīts (vasara, kalni, pirmais sniegs) jāsaprot kas un kā.
Tās receptes tādas neloģiskas.
izklausās, ka daudz gribētāju uz izlases trenera amatu..