Jaunumi

Pirmdienas pēcpusdienā pēc vairāku stundu nepacietīgas gaidīšanas kļuva zināms, ka cerības uz pozitīvu rezultātu ir piepildījušās, proti, Latvija distanču slēpošanā ir ieguvusi viena papildu vietu un uz Sočiem distančnieki dosies trīs sportistu sastāvā –Arvis Liepiņš, Jānis Paipals un Inga Dauškāne. Jānis Paipals, tā teikt, paspēja iekļūt sastāvā caur adatas aci, līdz ar to nodrošinot vīru konkurencē divu Latvijas pārstāvju dalību. 

2012.gada jūlijā sākušais atlases cikls distanču slēpotājiem uz Ziemas Olimpiskajām spēlēm Sočos noslēdzās svētdien – 2014.gada 19.janvārī. Pusotru gadu slēpotāji varēja plānot, trenēties, piedalīties sacensībās un vākt nepieciešamos punktus. Tādām slēpošanas mazajām valstīm, kāda ir Latvija un kurām nav izredžu (gribētos ticēt, ka tikai pagaidām nē – aut.piez.) uz kāda sportista iekļūšanu trīsdesmitniekā Olimpiskajā listē un plašas delegācijas veidošanu pie diviem desmitiem slēpotāju, tām ir savādāka pieeja un mērķi komandas veidošanā un atlases organizēšanā nekā slēpošanas lielvalstīm. Latvijai saskaņā ar pamatkvotu pienācās divas vietas – viena vīriešu un viena sieviešu konkurencē (par B normatīva izpildi nevar būt ne runas, jo, neskatoties uz to, ka rezultāti nav mums augsti, nav un arī nekad nav bijis tik zems līmenis slēpošanā Latvijā, ka vadošajiem reitings būtu virs 300 FIS punktiem – aut.piez.), un maksimums, ko varēja izdarīt, ir iegūt vēl divas papildu vietas – vienu vīriešu un vienu sieviešu konkurencē, tātad pavisam kopā četru distanču slēpotāju pārstāvību Olimpiskajās spēlēs. 

To panākt nebija viegli. Vīriešu konkurencē gan reālāk, jo mūsu dāmām ar iekļūšanu top300 kādā no disciplīnām (vairāk gan sprintā) vēl nepietika, jo sarežģītākais uzdevums šajā procesā bija nevis pati iekļūšana labāko trīssimtniekā, kas deva papildu vietu, bet gan A normatīva izpilde (100 FIS punkti distancē vai 120 punkti sprintā), kas ir vēl viena prasība papildu vietas nodrošināšanai. Mūsu vīriem ir augstāks līmenis un vadošajiem četriem ir A normatīvs. Inga Dauškāne bija reālākā pretendente uz ceļazīmes izcīnīšanu jau sezonas sākumā, bet neko nedarīt viņa nevarēja, jo tad viņu distancē būtu apsteigusi Anda Muižniece un sprintā Vineta Pētersone. Inga ļoti daudz startējusi pēdējo divu mēnešu laikā. Viņa ir ļoti progresējusi, salīdzinājumā ar pēdējām trim sezonām, un šosezon krietni uzlaboja savus rezultātus un FIS punktus, taču A normatīva izpilde, vismaz līdz 19.janvārim, nebija reāla un to no viņas nemaz arī nevar prasīt, ja ņem vērā, kāds bija Ingas līmenis un FIS punktu reitings pirms sezonas un ko ir nepieciešams sasniegt priekš A līmeņa. Sprintā Dauškānei vienu reizi pat izdevās iegūt zem nepieciešamajiem 120 FIS punktiem (119 punktus), bet distancē labākajā „mēģinājumā” līdz simtam pietrūka trīs punktu. Patiesībā viss ir kārtībā, un varbūt pat ļoti labi, ka tā, jo izpaliek diskusijas par to, kura tad būtu atbilstošāka kandidāte uz otro vietu. 

Vīriem gan pirms sezonas nevarēja tik droši paredzēt braucējus uz Sočiem. Arvis Liepiņš bija līderos un galvenais favorīts. Citiem bija jāparāda straujš progress – izlases dalībniekiem mēģināt panākt Liepiņu, bet pārējiem iekļūt Olimpiskajā listē trīssimtniekā, jo tikai tā, iegūstot papildkvotu, viņi varēja kvalificēties. Tā kā citi izlases dalībnieki vai nu nekoncentrējās uz sprintu, kas bija vienīgais „glābiņš” šajā situācijā, vai arī neparādīja  sprintā vajadzīgo progresu, pirms Ziemassvētkiem jau bija skaidrs pavisam droši, ka madonietis ir ticis, jo viņam par labu bija atlases noteikums, ka pasaules čempionātā nestartējušie var tikt tikai ar papildkvotu. Pēc sezonas pirmā pavājā starta turpinājumā Jānis Paipals parādīja progresu rezultātos un gada nogalē bija palicis faktiski vienīgais pretendents uz iekļūšanu trīssimtniekā. Cerības nebija diez ko lielas, bet bija. Tās pēc 5.janvāra sprinta Austrijā pat samazinājās līdz minimumam, bet gaisma tuneļa galā bija saskatāma un tika atrasts risinājums – pareiza plānošana attiecībā uz  sacensību izvēle. Pats Jānis arī paveica darbiņu no savas puses – parādīja īstajā brīdī vajadzīgo, lielisko sniegumu un Somijas čempionātā un slidsoļa sprintā Madonā uzrādīja karjeras labākos rezultātus FIS punktu izteiksmē. Aprēķini ļāva domāt un cerēt, ka ar to vajadzētu pietikt, bet bija skaidrs, ka būs ļoti, ļoti tuvu (tieši tā arī bija minēts 18.janvāra rakstā par rezultātiem Madonas sprintā pirmajā dienā un ka Paipals „rezervē biļeti” – aut.piez.). Vietu ziņā aptuveni robežās no 296 līdz 302.vietai. Atlika tikai gaidīt (teorētiski varēja mēģināt citu tuvāko sportistu iespējamo punktu reitingu, bet tad tas prasītu ilgu laiku, jo ne tikai uz to brīdi tuvākie trīssimtniekam varēja tikt – aut.piez.). Pirmdien pēcpusdienā nāca patīkamā ziņa – Jānis Paipals ir iekļuvis trīssimtniekā un ticis uz Olimpiskajām spēlēm Sočos (savām otrajā Olimpiskajām spēlēm –aut.piez.). Ieraugot Olimpisko listi un Jāņa vārdu 300.vietā, varēja teikt, ka viņš ielecis olimpiskā vilciena pēdējā vagona pēdējās durvīs, bet, salīdzinot viņa reitinga punktus (88,22) ar 301.vietu (88,23), to jau varēja salīdzināt pat ar ieķeršanos rokturī aiz pēdējā vagona. Taču ļoti labi, ka šie 0,01 punkti bija mums par labu, jo negribas iedomāties, kāda būtu sajūta, it īpaši pašam Jānim, ja šā atstarpe, kas atsauc atmiņā zviedra Tomasa Vasberga un soma Juho Mieto cīņu 1980.gadā Leikplesidā (zviedrs 15km klasikā cīņā par uzvaru apsteidza somu par 0,01 sekundi un kopš tā laika distancēs mazākā laika mērvienība ir sekundes desmitdaļa – aut.piez.), būtu bijusi par sliktu mūsu sportistam. Sprintos  vienu veselu punktu bieži vien liek klāt par atpalikšanu no tuvākā konkurenta par vienu sekundes desmitdaļu, tātad 0,1 punkts līdzinātos aptuveni 0,01 sekundei, bet 0,01 punkts līdzinātos sekundes tūkstošdaļai, kādā slēpošanā nemēra laiku (kamaniņu sportā gan – aut.piez.). Līdz ar to, Latvijai ir divas vietas vīriešiem distanču slēpošanā, jo Jānis Paipals izcīnīja šo papildu vietu.

Trīs vietas ir distanču slēpošanā, bet tas nenozīmē, ka ar to viss beidzas. Tieši otrādi, viss tikai sākas, tā vismaz tam vajadzētu būt. Ļoti negribētos, ka viss pulveris vai lielākā daļa ir izšauta līdz šim. Būtiskākais ir parādīt savu labāko vai tuvu tavam sniegumu tieši svarīgākajās sacensībās. Cerams, ka mūsējie to būs ņēmuši vērā un viņiem izdosies.