Jaunumi

Ar norvēģu slēpotāju dominanci svētdien Valdifiemmi noslēdzās daudzdienu distanču slēpošanas seriāls „Tour de ski”, atnesot spēcīgākajai slēpošanas nācijai tikai pirmās uzvaras šajā tūrē, kas norisinājās jau astoto reizi. Vīriešu konkurencē uzvaru svinēja stabilu un lielisku sniegumu rādošais Martins Jonsruds Sunbī, bet dāmām uzvarētājas godā enerģiskā „kalnu karaliene” Terēze Juhauga.

Tieši tā, „Tour de Norge” var lietot „Tour de ski” vietā, skatoties šī gada tūres iznākumu gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Iepriekšējos septiņos gados šī ļoti spēcīgā ziemeļu slēpošanas nācija vienīgā no pasaules elites valstīm nebija uzvarējusi daudzdienu slēpošanas seriālā „Tour de ski”, bet šogad uzvaras gan vīru, gan dāmu konkurencē, turklāt Norvēģija izcīnīja piecas no sešām godalgotām vietām. Vienīgi vīriem trešā vieta Austrijai, ko pelnīti nodrošināja Johanness Diers. Šogad tūres reitings bija krities, jo dažādu iemeslu dēļ nestartēja iepriekšējie uzvarētāji – poliete Kovaļčika, zviedriete Kalla, šveicietis Kolonja un arī otrās vietas ieguvējs Helners no Zviedrijas. Vairāki favorīti nestartēja, un norvēģi šādu iespēju garām nepalaida, taču, ņemot vērā, kādu sniegumu rādīja sarkanbaltzilie, ļoti iespējams, ka norvēģi tāpat uzvarētu, ja arī piedalītos pilnīgi visi favorīti. Ja dāmu trijnieks pie esošā sastāva izbrīnu nerada un šķiet likumsakarīgs, tad vīriem tādu pirmo trijnieku noteikti neviens nebija prognozējis ( vismaz otro un trešo vietu noteikti nē – aut.piez.), un, redzot uzskaitījumu – Sunbī, Jespersens, Diers – domātu kā par rezultātu no Skandināvijas kausa posma Norvēģijā, kur starp norvēģiem ”iemaldījies” viens austrietis. Gan vīriem, gan dāmām savā ziņā bija līdzīgs scenārijs, proti, pirmo divu vietu ieguvēji bija zināmi jau labu laiku pirms finiša, bet sīvākā cīņa sanāca par trešo vietu, dāmām pat noskaidrojot sprinta finišā.

Dāmām sestdien pēc 5km klasiskā stilā ar intervālu startu, kur Juhauga uzvarēja, atspēlējot tautietei Astrīdai Jakobsenai 20 sekundes (kā izrādījās, tās bija izšķirošās pēdējā posmā, kaut arī, ja būtu nepieciešams, Juhauga kalnā varēja vēl pielikt – aut.piez.) un pirms pēdējā posma atpaliekot no Jakobsenas tikai 24 sekundes, nelielā intriga bija gaisusi un uzvarētājas liktenis jau bija skaidrs. Pēdējā posmā (9km) pirmajos sešos kilometros līdzenajā daļā līdzīgi kā 15km iedzīšanā Juhauga nespēja likvidēt deficītu pret Jakobsenu, bet, izslēpojot uz kalnu slēpošanas trasi, ātri vien noķēra un arī apdzina komandas biedreni. Turpinājumā Jakobsena atzinīgi cīnījās, uzrādot otro etapa laiku (+44 sekundes), bet Juhauga, uzrādot atkal ātrāko laiku kalnu posmā (34:19,8), bija nesasniedzama, kaut arī „negāja uz visu banku”, jo nebija nepieciešamības. Finišā Juhauga Jakobsenu apsteidz par 20 sekundēm. Kā jau iepriekšējā rakstā bija minēts, par trešo vietu cīnīsies somiete Krista Lahtenmaki un norvēģiete Heidi Venga, kura pērn uzrādīja top3 laiku pēdējā kalnu posmā. Un tā arī sanāca. Kilometru līdz beigām šķita, ka Venga jau nodrošinājusi trešo vietu, bet burtiski 150m līdz finišam viņu noķēra Lahtenmaki. Sprinta finišā, nedaudz spēkus jau atguvušo Juhaugas un Jakobsenas atbalstu saucienu pavadīta, Venga bija pārāka, nodrošinot Norvēģijai pilnu goda pjedestālu. Kaut arī dažādības dēļ vairāki vēlējās trešo vietu somietei, tomēr Venga to bija pelnījusi vairāk, lielāko daļu esot priekšā un „velkot” somietes aiz sevis. Dāmām beigās sanāca tāds norvēģu-somu pirmais sešinieks, skandināvietēm ierindojoties pirmajās trīs, bet ziemeļniecēm nākamās trīs vietās. Jāuzteic arī smalciņā, bet ņiprā amerikāniete Liza Stīvena, kura no 14.vietās pakāpās uz septīto un kura arī iepriekšējos gados bija ļoti laba „rāpšanās”. Kaut arī pēdējā 42.vietā un 16 minūtes aiz uzvarētājas, tomēr līdz galam tika igauniete Tatjana Mannima. Pirmajā posmā uz starta izgāja 78 dalībnieces.

Nestartējot Kovaļčikai, Kallai, kā arī pēc Bjergenas izstāšanās pēc trešā no septiņiem posmiem, par neapšaubāmu uzvaras pretendenti kļuva Juhauga, kaut arī vienas no favorītes uz uzvaru statusā viņa bija arī pirms tūres sākšanās. Ļoti labu formu bija sasniegusi un atzīstami cīnījās Jakobsena, kura bija savā ziņā pieticīga un reālistiska, un nesvaidījās ar skaļiem saukļiem, bet visu centās izdarīt trasē. Ja atskatās atpakaļ, tad īsti nav kur „aizķerties”, lai pateiktu, ka varēja būt savādāk. Varbūt vienīgi otrais posms – Oberhofas sprints brīvajā stilā. Jakobsena kvalifikācijā uzrādīja 9.laiku, bet neveiksmīgs ceturtdaļfināls, kur palika pēdējā savā braucienā, un līdz ar to Astrīda netika vismaz kārotajā pusfinālā, pazaudējot vismaz 10-12 bonusa sekundes. Savukārt, Juhaugai šajā sprintā pat ļoti paveicās, jo ceturtdaļfināla braucienā, atrodoties ceturtajā vietā un necerot tikt tālāk, pēc divu priekšā esošo sāncenšu saķeršanās un krišanas Terēze pēkšņi izvirzījās otrajā vietā un veiksmīgā kārtā negaidīti tika pusfinālā, kā rezultātā ieguva papildus 12 bonusa sekundes. Saplusojot to, arī veidojas aptuveni tās pašas 20 sekundes, kas abas šķīra finišā. Vai tas būtu ko mainījies? Iespējams, ka nē, bet vismaz Juhauga nejustos tik pārliecināta pēdējā posmā un būtu jāatdod pilnīgi viss no sevis, lai uzvarētu, un mūs gaidītu aizraujošāka cīņa par uzvaru. No otras puses, Terēze šogad bija pelnījusi veiksmi, jo pagājušajā gadā viņa bija labākā un ātrākā, ņemot vērā visos septiņos posmos uzrādīto tīro laiku, taču bonusa sekunžu sistēma nāca par labu Kovaļčikai.


Terēze Juhauga. Foto: FIS