Jaunumi

Vīru konkurencē līderim pirms priekšpēdējā posma – Martinam Jonsrudam Sunbī – gan bija paliels pārsvars, kas vēl negarantēja uzvaru, bet deva diezgan pamatotas cerības. Labākie „kāpēji” bija „drošā” attālumā, bet vistuvākais sāncensis – komandas biedrs Nortugs, kuram „kāpšana” līdz šim ir bijusi pavāja, salīdzinot ar labākajiem, atradās 48 sekundes aizmugurē. Priekšpēdējā posmā 10km klasikā parādītais sniegums un izcīnītā uzvara, atspēlējot Sunbī 15 sekundes, kā arī intervijā paustais, ka šogad viņš ir pāris kilogramus vieglāks un jūtoties pirms kalnu posma labāk nekā jebkad, radīja nelielu optimismu Nortuga atbalstītāju vidū. Kaut arī Sunbī nav un arī netika pieskaitīts pie labākajiem trim „kāpējiem”, tomēr viņš ir ļoti tehnisks un viegls, kas ļāva domāt, ka līderpozīcijas viņam izdosies nosargāt. Tā arī notika. Līdzenajā daļā Sunbī „neskrēja”, bet slēpoja labā tempā,  loģiski pataupot spēkus arī kalnam. Tas ļāva par pusminūti pietuvoties mērķtiecīgajam tautietim Krisam Jespersenam, kurš līdzenās daļas pašās beigās noķēra 38 sekundes agrāk startējušo Nortugu, un, sākoties kāpuma daļai, no Sunbī abi atpalika minūti. Pataupījis spēkus līdzenajā daļā, Sunbī pirmos divus kilometrus no trim kāpumā veica ļoti labi un noturēja pārvaru, kas 900 metrus līdz finišam (8,1km) bija 59 sekundes pār Jespersenu, bet Nortugs jau bija atkritis vēl 20 sekundes tālāk. Uzvarētāja liktenis jau bija skaidrs. Sunbī, kurš visu tūri aizvadīja stabili un pārsteidza ar divām trešajām vietām sprintā, pelnīti varēja svinēt vēsturisko uzvaru – arī vīriešu konkurencē Norvēģijai tika izcīnīts pirmais panākums „Tour de ski” astoņu gadu laikā. Sunbī beidzamo posmu veica 32:49,6.

Jespersens finišēja otrajā vietā 36 sekundes aiz Sunbī, nodrošinot norvēģiem dubultuzvaru un uzrādot pēdējā posmā otro labāko laiku (par četrām sekundēm piekāpjoties austrietim Dieram – aut.piez.). Kriss tūri iesāka ar trešo vietu prologā, bet turpinājumā sprinti viņu „atmeta” atpakaļ, bet pēc tam trīs labi starti distancē, un viņš jau atkal bija trešajā pozīcijā pirms pēdējā posma. Ar šādu sniegumu Jespersens ir pieteicis nopietnas pretenzijas uz iekļaušanu sastāvā uz Olimpiskajām spēlēm Sočos. Līdz šim trīsdesmit gadus vecais Jespersens nevienos lielajos čempionātos nav startējis, jo pēc uzvaras 2003.gadā pasaules čempionātā junioriem, pieaugušo konkurencē nav spējis parādīt tādu sniegumu, lai izkonkurētu vadošos vīrus un iekļūtu izlasē. Starp citu, šis bija Jespersena pirmais „Tour de ski” un uzreiz otrā vieta.

Ja kalna pakājē (6,2km atzīme) un arī 1,9km līdz finišam (7,1km atzīme) šķita, ka arī vīru konkurencē norvēģiem piederēs viss goda pjedestāls, tad pie 8,1km atzīmes šādam scenārijam uzradās „apdraudējums” Johannes Diera tēlā. Kaut arī 900 metrus līdz finišam viņu no Nortuga šķīra vēl 36 sekundes, tomēr Nortuga lēnais un smagnējais solis augšup, kamēr austrietis bija ļoti žigls, liecināja, ka norvēģiem viss pjedestāls tomēr „nespīd”. Turklāt, viena kilometra starpposmā no 7,1km atzīmes līdz 8,1km atzīmei Diers Nortugam bija atvinnējis 38 sekundes. Tomēr vīriešiem līdz sprintam par trešo vietu kā sievietēm nenonāca, jo Diers, pamanījis „medījumu” un sapratis, ka Nortugs ir „nokožams”, burtiski „lidoja” augšup pa Alpe Cermis un slaveno norvēģi noķēra jau pie 8,5km atzīmes. Un lai arī Nortugs pirmajam Diera rāvienam spēja noturēties līdzi, tomēr nogurums un smagnējums  darīja savu, un viņš drīz jau sāka atpalikt un skatīties atpakaļ, vai nav pārāk tuvu komandas biedrs Rēte. Līdz ar to, Johanness Diers, uzrādot posmā ātrāko laiku – 31:54,7, kas ir par četrām sekundēm ir ātrāk nekā Jespersenam (tīri kāpumā pēdējos trīs kilometros Diers Jespersenu un citus tuvākos konkurentus pāspēja ar vēl lielāku pārsvaru – aut.piez.), izcīnīja trešo vietu. Pēdējās piecas sezonas, kad beidza startēt, arī piespiedu kārtā, Hofmans un Botvinovs, austriešiem nekas ievērības cienīgs nav bijis. Diers, kurš diezgan labas vietas bija ieguvis junioros, pieaugušo grupā sevi pieteica tika 2013.gada sākumā, un tieši „Tour de ski”, kur pēdējā posmā kalnā uzrādīja 4.laiku (piekāpjoties tikai zviedram Helneram, Babikovam un itālim Klaram – aut.piez.).

Nortugam otro gadu pēc kārtas nācās palikt tūdaļ aiz trijnieka un ieņemt ceturto vietu. Pēdējais posms „Tour de ski” nav domāts priekš Nortuga miesas būves (no vadošajiem slēpotājiem viņš ir visgarākais un smagākais – aut.piez.), un tas apgrūtina viņa izredzes izcīnīt uzvaru. Nākošajos gados viņam pirms pēdējā posma ir jābūt vismaz minūti priekšā tuvākajam sekotājam. Šoreiz salīdzinoši „nevarīgs” kalnā kāpšanā bija pagājušā gada uzvarētājs Aleksandrs Ļegkovs, kuram nācās samierināties ar sesto vietu. Lai arī iespējams šāds sniegums saistīts ar gatavošanos galvenajam startam Olimpiskajās spēlēs savās mājās, tomēr ļoti neierasti, ka kāpumā Ļegkovs ne tikai nepietuvinās, bet pat atkrīt. Neskatoties uz to, ka pagājušajā gadā Džordžio Dičenta izteicās, ka šādās mocībās vairs nepiedalīsies, tomēr šogad itāļu veterāns bija ierindā. Pēdējo posmu viņš atkal labi veica, uzrādot 7.laiku (pērn 5.laiks pret kalnu –aut.piez.), tā kā ļoti apsveicami 41 gada vecumā. No četriem igauņiem tūri pabeidza divi – Karels Tamjarvs 45.vietā (+14:35) un Raido Rankles 47.vietā (+15:06). Tūrē finišēja 49 dalībnieki no pirmajā posmā uz starta izgājušajiem 106 slēpotājiem.


Johannes Diers, Martins Jonsruds Sunbī un Kriss Jespersens. Foto: FIS