Jaunumi

Vēl tikai dažas dienas palikušas līdz 19.janvārim – datumam, kad beidzas atlases cikls uz Ziemas Olimpiskajām spēlēm distanču slēpotājiem, un ne tikai viņiem. Dāmām iznākums jau ir zināms. Vīriešiem pirmajā brīdī arī varētu šķist, ka it kā situācija būtu skaidra, taču, pat neesot ļoti lieliem optimistiem, bet izpētot situāciju dziļāk, var pamanīt, ka tomēr cerību stars vēl saglabājas, ka uz Krievijas pilsētu Melnās jūras krastā varētu doties divi mūsu slēpotāji vīriešu konkurencē.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, tad nevarētu teikt, ka papildus vietas netiks iegūtas. Taču patlaban Latviju uz Sočiem var braukt pārstāvēt tikai saskaņā ar valstij piešķirto pamatkvotunoteiktais pārstāvju skaits, t.i., viens vīrietis un viena sieviete. Un tie saskaņā ar atlases noteikumiem un pozīcijām Olimpiskajā FIS listē ir Arvis Liepiņš un Inga Dauškāne. Ja dāmu konkurencē Inga ir neapšaubāma līdere Latvijas pārstāvju vidū, tad vīriem Arvis ir stabili pārāks par citiem distancē, bet, neskatoties uz zemāku reitingu FIS punktos, augstākas vietas ir sprintā, un tur par vienu punktu viņam priekšā ir Jānis Paipals.

Sieviešu konkurencē, kā jau minēts, viss ir skaidrs jau tagad, proti, vienīgo ceļazīmi ir izcīnījusi Inga Dauškāne, kas šobrīd vēl turas trīssimtniekā (298.vietā), bet tam nav nozīmes, jo papildu kvota par to nepienāksies, jo viņa nav izpildījusi A normatīvu (100 FIS punkti distancē vai 120 FIS punkti sprintā).. Kaut arī oficiāli atlase noslēdzas 19.janvārī un vēl paliek iespējas piedalītiesdivās vai pat trīs sacensībās, tomēr uz šo brīdi viņa ir tik daudz priekšā pārējām mūsējām, ka nekas nevar mainīties, ja nu vienīgi Pētersone un Muižniece nolīgst savā vietā abas dienasMadonas sprintā nostartēt Maritu Bjergenu un Kikanu Randalu (un arī pat tad varētu nepietikt – aut.piez.). Pārējās pretendentes to labi saprot, un, apzinoties reālo situāciju, neiebilst pret šādu apgalvojumu un par atlasi vairs nedomā, koncentrējoties uz citiem mērķiem.

Vīru konkurencē ir savādāka situācija. Ja Jānis Paipals būtu piedalījies pagājušajā gadā pasaules čempionātā Valdifiemmi, izpildot vienu no vēlāk noteiktajiem atlases kritērijiem, tad patiesībā situācija uz šo brīdi būtu krietni intriģējošāka un aktuālāks būtu jautājums nevis par to, vai tiks iegūta papildu kvota un uz Sočiem dosies divi mūsējie vīriešu konkurencē, bet gan par to, kurš no viņiem abiem – Liepiņš vai Paipals – izcīnīs ceļazīmi. Taču tad, iespējams, viņus nešķirtu viens punkts, jo tādā gadījumā Arvis negulētu „ziemas miegā” (ar to šeit domāta nestartēšana FIS sacensībās vairāk kā mēnesi, jo Arvis jau aktīvi ir trenējies Igaunijā un gatavojas Olimpiskajām spēlēm – aut.piez.) un noteikti būtu FIS sacensībās savācis kādus labus punktus un uzlabojis savu esošo reitingu. Tā kā J.Paipals nestartēja Valdifiemmi un nav izpildījis atlasesnoteikumu 3.punktu, tad A.Liepiņš jūtas droši par savu vietu, jo pārējiem no pasaules čempionātā startējušajiem Latvijas slēpotājiem nav reāli Arvi noķert.

Kā jau iepriekšējos rakstos par atlasi ir minēts, tad Jānis Paipals uz Sočiem saskaņā ar atlasesnoteikumiem var tikt, ja tiek iegūta papildkvota, .t.i., viņš iekļūst top300 Olimpiskajā listē (papildus nosacījums par A normatīva izpildi mūsu vīriem nav aktuāls, jo to ir izpildījuši undistancē pat „pārpildījuši” četri, bet sprintā divi – aut.piez.). Ja pēc pēdējiem diviem startiem sprintā FIS sacensībās Austrijā 5.janvārī un Pasaules kausa posmā Novemesto 11.janvārī, kur iegūti attiecīgi 113 un 133 FIS punkti, kas neuzlaboja Jāņa sprinta reitingu (sliktākais no pieciem ieskaites rezultātiem viņam līdz šim ir 108,79 FIS punkti – aut.piez.), sāka šķist, ka viņamaizsniegties līdz trīssimtniekam kļūst arvien nereālāk. Tomēr tā nebūt nav. Izpētot situāciju rūpīgāk, paveras diezgan cerīgs skats. Gulbenieša reitings jeb vidējie punkti Olimpiskajā listē uz 2014.gada 14.janvāri ir 98,83 FIS punkti, bet trīssimtajai vietai ir 89,39 FIS punkti, tātad, Jānim pagaidām pietrūkst 9,44 punkti. Lai savu reitingu uzlabotu līdz 89 FIS punktiem, J.Paipalam, piemēram, divās sacensībās ir jāiegūst vidēji 80 FIS punkti katrā. Latvijas čempionātā un FIS sacensībās Madonā šajā nedēļas nogalē to var izdarīt. Tā kā kvalifikācijas sākotnējo punktu aprēķināšanā tiks ņemts vērā labāko laiku uzrādītāju  reitings pēc FIS punktu listes, kas ir uz 2013.gada 27.novembri, kad Latvijas pārstāvji tikai sāka sezonu un savu punktu uzlabošanu, tad mūsu pašu slēpotāju reitings nav labs (labākais ir Liepiņš ar 109 FIS punktiem – aut;piez.), taču šobrīd jau ir pieteikušies, piemēram, igauņi Marko Kilps un Matiss Jāma, kuru reitingi ir attiecīgi58 un 109 FIS punkti. Vajadzīgs ir vēl viens ārzemnieks  ar reitingu pie 100 FIS punktiem (gan jau ieinteresētās puses parūpēsies par šāda vai šādu ārzemnieku „savervēšanu” – aut.piez.)  un viņam ar iepriekšminētajiem igauņiem kvalifikācijā ir jābūt trijniekā, un tad sākotnēji FIS punkti varētu būt ap 70 FIS punktiem. Tad pašam Jānim jāparāda labākais sniegums un jācer, ka igauņi „nebliezīs” uz maksimumu (2013.gada FIS sacensības Priekuļos vieš uz to cerības – aut.piez.). Tā kā iespējas ir labas, atliek tik pašam izdarīt, kaut, protams, viegli tas nav. Turklāt, vēl viena iespēja būs FIS sprints Somijā, kas notiks šo piektdien un kur Jānis ar vēl dažiem citiem Latvijas pārstāvjiem startēs.

Nav izslēgts, ka kāds cits no mūsējiem pa Ziemassvētku brīvdienām un jaunajā gadāneziemīgajos apstākļos ir satrenējies un pārsteidz kvalifikācijā, taču citiem, lai tiktu trīssimtniekā, divās sacensībās ir jāiegūst 50 vai mazāk FIS punkti vai arī visas trīs  sacensību dienas pēc kārtas jānopelna ap 70 FIS punktiem.

Nedrīkst arī aizmirst par kopējā reitinga uzlabošanos. Ja šobrīd 300.vietai ir 89,39 FIS punkti, tad uz 19.janvāri tas būs uzlabojies, t.i., kļuvis mazāks. Taču nekādu lielo punktu „kritumu” nevajadzētu novērot, jo, pirmkārt, tuvāk elitei punkti dilst lēnāk un, otrkārt, pēdējo trīs nedēļu laikā 300.vietas punktu skaits ir sarucis par sešiem punktiem, bet pēdējās nedēļas laikā par vienu punktu.