Jaunumi

Šogad tautas slēpojumu “Apkārt Alaukstam” rīko reklāmas uzņēmuma “Alpha Baltic” meitas uzņēmums “Alpha Baltic Sport”. Kā jau reklāmas uzņēmumam pieklājas slēpojums tika publiski pasniegts ar vēl nebijušu vērienu - informācija par slēpojumu bija pieejama visur, gan televīzijā, gan radio, gan visos citos medijos.

Rīkotāji bija uzstādījuši mērķi sasniegt rekordlielu dalībnieku skaitu, kas, šķiet, viņiem arī ir izdevies. Lai gan publiskā vidē ir izskanējusi informācija par to, ka slēpojumā piedalījās 2000 - 2500 slēpotāju, šis skaitlis ir diezgan pārspīlēts, jo finiša protokolos parādās pieticīgāki cipari:

• 42 km 238 slēpotāji
• 15 km 1289 slēpotāji
• Bērnu distancē 58 slēpotāji

Tātad kopā - 1585 dalībnieki, kas ir jauns slēpojuma “Apkārt Alaukstam” dalībnieku skaita rekords, ar ko apsveicam rīkotājus!

Pēc slēpojuma saņēmām dalībnieka no Valmieras pārdomas par slēpojumu, kas jau rediģētā versijā ir publicētas portālā DELFI. Piedāvājam iepazīties ar šī raksta nelabotu versiju:

Par sacensībām Apkārt Alaukstam.

Noslēdzies populārākais slēpojums Latvijā „Apkārt Alaukstam”. Domāju Latvijas ļoti plašās slēpotāju saimes interesēs būtu izvērtēt pasākumu, izcelt sasniegumus un atrunāt arī nepilnības. 

Kopumā jaunie sacensību organizatori „Fans” ar vietējo pašvaldību un atbalstītājiem bija daudz strādājuši. Par panākumu var uzskatīt faktus , ka sacensību distance tika iekārtota savlaicīgi pirms sacensībām un tā bija jau samērā labi piebraukta, plata Neliels trūkums: pēdējās dienās gan nevajadzēja laist pa distanci sniega motociklus, kas ar savām stūres sliedēm bija izdzinuši trases malās sliedes, bez tam 15km slēpojuma laikā distance bija pārmērīgi gluma, (vajadzēja ar retraku uzkultivēt) un tādēļ tik ārkārtīgi daudz kritienu, ļoti veiksmīgi organizēta sacensību sabiedrisko attiecību (tai skaitā reklāmas) kampaņa, ļoti laba sadarbība ar telekanālu LNT,

labai sagatavota dalībnieku un viesu uzņemšana – gan Alauksta estrādes sagatavošana, sākot no auto stāvvietām, ar smiltīm nokaisītajiem ceļiem un takām (lai neslīdētu) gan ļoti rūpīgi izvietotās norādes zīmes gan braucot līdz Alaukstam, gan slēpotāju distancē, bagātīgās pusdienas, plaša telts ēdināšanai, veiksmīgi organizēta tirdzniecība un pakalpojumi sacensību vietā, drošība sportistiem distancē, labs marķējums un ēdināšanas punkti, balvu operatīva pasniegšana uzvarētājiem precīzi noteiktajos laikos un sponsoru izmantošana apbalvošanas nodrošināšanai.

Par to visu paldies Organizatoriem. Tomēr jāpateic, ka ne visi bija apmierināti. Noteikti jāizanalizē - kāpēc? Man bija sarunas ar vairākiem sacensību dalībniekiem un arī tādiem, kas startējuši tautas slēpojumos Igaunijā, Austrijā, Čehijā, Zviedrijā un Šveicē. Ziniet kāds viedoklis prevolēja- šis nav Tautas slēpojums. Nu nekur pasaulē Tautas slēpojumā pieaugušajiem (ieskaitot veterānus) nav 3 vecuma grupas (18 – 35, 36-50, un 51 un vecāki). Ar tik maz vecuma grupu iedalījumu var pretendēt uz firmas komerc- sacensībām, bet nekādā gadījumā tās nav Tautas slēpojums. Ārvalstu tautas slēpojumos veterānu grupas ir sākot no 35 gadiem un ik pa 5 gadiem līdz pat 80 Tad tiešām tās ir tautas sacensības un plašs iedzīvotāju skaits tiek iesaistīts apbalvošanā un tas savukārt nozīmē, ka tie trenēsies un iesaistīs slēpošanas sportā gan bērnus, gan mazbērnus. Nevienam taču nav noslēpums , ka veterānu Latvijas distanču slēpošanā ir vairāk kā jauniešu.

Otrs negatīvais fakts – dalības maksa. Tā nebija liela salīdzinot ar ārvalstu slēpojumiem, bet tā ir neadekvāta Latvijas iedzīvotāju ienākumiem. Acīm redzot , kamēr Latvijā (īpaši reģionos) ir tik nenormāli mazas algas, šādam slēpojumam jābūt lētākam – ir jāatsakās no ēdināšanas pakalpojuma, Sportistiem pietiks ar tēju un pīrādziņu, ir jāatsakās no lepnās VIP telts, nav nepieciešamas orķestru un mūzikas mākslinieku mocīšanās dziedot vai spēlējot salā un vējā, nevajag pārsteiguma balvas 100- tajam 200- tajam un tt. dalībniekam (bet noteikti vajag balvas veterānu grupām – un vēlams ik pa pieciem gadiem).

Noteikti rūpīgāk ir jāorganizē 15 km slēpojuma starts. Nedrīkst nolikt startu šaurākajā pudeles korķī un pie tam vēl ļaut otrā, trešā un tālāku koridoru pārgalvniekiem tomēr „ielīst” pirmajā koridorā un pārblīvēt to kā siļķes mucā. Ja jau ir starta čipi, tad otram,  trešajam un tālākajiem  koridoriem jādod starts 5,  10  un tt. minūtes pēc pirmā koridora starta. Starp citu, tīrais laiks trasē arī otrā un trešā koridora sportistiem šajā gadījumā var būt konkurēt spējīgs. 

Komentētāji Alauksta estrādē 42 km slēpojumu sauca par maratonu, bet 15 km slēpojumu par Tautas klasiku. Acīmredzot komentētājs nav slēpotājs, jo pretējā gadījumā vārdu „klasika” slēpošanas pasākumā viņš lietotu stipri rūpīgāk.  Un tomēr pat, ja 15 km slēpojumu nosauktu par tautas klasi, tad nevar saprast kā šo slēpojumu uzvarēja Roberts Slotiņš, Edgars Piksons Oļegs Andrējevs un Inga Daukšāne, kas nu ne pēc kādiem kritērijiem nevar tikt uzskatīti par amatieriem no tautas. Ja jau slēpojuma galvgalī ir tikai valsts izlašu aktīvie sportisti, tad nevajag šai distancei piešūt vārdus Tautas klase. 

Es ceru, ka Organizatori, kas bija kolosāli pastrādājuši, izanalizēs dalībnieku ieteikumus un nākošgad mums būs nevis „Fans” komercmači, bet Tautas slēpojums „Apkārt Alaukstam”. 

Aktīvs, ilggadīgs slēpotājs , kas jau 10 reizes ir startējis Apkārt Alaukstam  L. B.