Jaunumi

Trešdien pasaules čempionātā slēpošanā Oslo norisinājās komandu sprints klasiskajā stilā. Dāmām 6x1,3km triumfēja  zviedrietes, bet vīriem 6x1,5km  uzvaru izcīnīja Kanādas duets.

Kārtējā diena Holmenkollenā ir miglaina, un tas sagādā neērtības skatītājiem, kuriem jau ceturto reizi šajā čempionātā atliek samierināties ar to, ka slēpotājus var redzēt tikai īsu brīdi. Skaidrā dienā skatītāji, kas sapulcējušies trases malā mežā, kur nav jāpērk biļetes, var redzēt vairāk nekā šādos miglainos apstākļos tie, kas pirkuši dārgās biļetes tribīnēs. Ja biļetes nav iegādātas iepriekš, tad labāk ir palikt mājās pie TV, kur var daudz pārskatāmāk visu redzēt un vismaz zināt, kas ir uzvarējis.

Kalla nodrošina uzvaru zviedrietēm

Pēc smagās uzvaras pirmdien 10km distancē norvēģu treneri izlēma dot atpūtu Bjergenai, līdz ar to tas deva cerību citām izlasēm pacīnties par uzvaru. Sākotnēji varētu šķist nedaudz savādi, ka sprintā klasikā bija ielikuši Kallu. Taču viena no labākajām pasaules slēpotājām pēdējā laikā krietni ir uzlabojusi sprinta meistarību, arī klasikā, turklāt komandu sprinta specifikas dēļ, kur katram dalībniekam sprinta distance ir jāveic trīs reizes, ir nepieciešams viens ar distančnieka izturību. Un tieši Šarlote Kalla, startējot kopā ar Ingemarsdoteru, bija tā, kas pēdējā posmā aizbēga no norvēģietes Jakobsenas un somietes Lahtenmeki, nodrošinot Zviedrijai otro zeltu šajā čempionātā. Beidzot atviegloti uzelpot  varēja zviedru smērētāji, kas jau bija saņēmuši pamatīgu kritiku par neveiksmīgu smērēšanu sievietēm 10km distancē un vīriešiem duatlonā un 15km distancē. Nav brīnums, ka pēc šādām vairākām kļūdām zviedru smērēšanas šefs bija novests līdz asarām (starp citu, Bjergenai un Nortugam slēpes smērē zviedrs Olsons). Grūti pateikt, vai šādam Kallas sniegumam šoreiz kaut ko pretī būtu spējusi likt neuzvaramā Bjergena. Zviedriete preses konferencē uz šādu jautājumu atbildēja, ka Marita šodien nestartēja un tāpēc nav vērts analizēt, bet tik un tā esot priecīga pārspēt Norvēģiju arī bez Bjergenas. Pie pirmās medaļas pieaugušo grupā tika junioru  čempione Lahtenmeki, kas, startējot kopā ar pieredzējušo Sārinenu, veica pēdējo posmu un finiša spurtā par otro vietu pārspēja Jakobsenu, kura bija pateicīga Bjergenai par vietu sprinta komandā. Iespējams, ka jaunajai somietei finālā pietrūka lieki iztērētie spēki pusfinālā, kur nevajadzīgi finiša sprintā viņa cīnījās ar itālieti (trešā  vieta bija 30 sekundes aiz) par uzvaru savā braucienā, kaut arī automātiski finālam kvalificējas pirmās trīs vietas. 

Kanādai vēsturiska uzvara

Daudz dramatiskāka cīņa par uzvaru bija vīru konkurencē. Piektajā posmā lielisku atrāvienu veica soms Sami Jauhojervi, kam pat Nortugs nespēja tikt līdzi. Taču pēdējā posmā somu Ville Nousiainenu, ieslēpojot stadionā, tuvākie konkurenti bja noķēruši. Finiša taisnes sākumā pāris metrus vadībā bija Hattestāds, taču pēdējos metros viņu apsteidza kanādietis Alekss Hārvejs, kas līdz pat finiša taisnei bija veiksmīgi „izmantojis norvēģa muguru”, izcīnot Kanādai (kopā ar Keršovu) vēsturisku uzvaru. Tas ne tikai ir kanādiešu pirmais zelts, bet arī pirmā medaļa pasaules čempionātos slēpošanā. Zīmīgs moments ir arī tas, ka Aleksa Hārveja tēvs 1988.gadā Holmenkollenā bija uzvarējis pasaules kausā 50km distancē. Ne vienu reizi vien Aleksam ir nācies dzirdēt, ka uzvara  Holmenkollenā ir lielākais, ko tēvs ir piedzīvojis sportā. Par to vakar dēls pārliecinājās pats, taču preses konferencē piebilda, ka labprāt šādu uzvaru būtu izcīnījis pirms gada. Kanādieši pauda cerību, ka vismaz Kanādā par viņiem parādīsies sižets TV, jo citādāk visi ir „aptrakuši” tikai ar hokeju. Abi bija pārsteigti par daudzajiem skatītājiem (ap 30 000)  apbalvošanas ceremonijā, sakot, ka tik daudz pat tuvumā neesot NHL spēlēs un ka sanākušie ir daudz vairāk nekā slēpošanas fanu visā Kanādā, kur ir 33 miljonu iedzīvotāju. Priekš sporta tas ir labi, ka uzvar vai pie medaļām tiek jaunas valstis, ne tikai vienas un tās pašas. Vienīgais negatīvais moments bija himnas laikā, kad skanot „O, Canada” Hārvejs un Keršovs nenovilka cepures (varbūt no prieka emocijām aizmirsās), bet viņiem priekšā uz zemākā pakāpiena stāvošie krievi Panžinskis un Krjukovs bija to izdarījušī.  

Velkot pārējos sev līdzi, lai noķertu somu, Hattestādam finiša taisnē pietrūka spēka un mājiniekiem nācās samierināties ar otro vietu. Protams, ka pēc šāda iznākuma sākās runas, ka Nortugam vajadzēja iet pēdējā posmā, taču pats Nortugs, kaut arī neizskatījās apmierināts, atzina, ka Hattestādam ir labāks finišs klasikā. Šeit jāatceras, ka Nortugs sprinta finišos „Tour de ski” zaudēja Keršovam, bet pirms čempionāta Drammenā tam pašam Hārvejam. Nortugs neieradās uz preses konferenci, kā arī uz ikvakara raidījumu, kur tiek aicināti uzvarētāji un labākie norvēģi, par iemeslu minot problēmas ar elpceļiem.

Nedaudz līdz finālam pietrūka igauņiem. Labi nobrauca Kummels, bet pēdējā posmā „noplīsa” Einaste, tadējādi atstājot igauņus tūlīt aiz fināla desmitnieka. Lietuviešu duets 25 komandu konkurencē ierindojās 21.vietā. Arī igauņu sievietes palika tūdaļ aiz fināla, bet lietuvietes bija 15.vietā sešpadsmit komandu konkurencē. 

Kārtējo reizi varēja pārliecināties, ka komandu sprintā sastāvā nepieciešams kāds ātrs distančnieks un ka tīrie sprinteri, kam pietrūkst izturības, var radīt problēmas komandai. Tā notika ar favorītiem zviedriem, kurus „iegāza” Mudins, nododot pēc piektā posma stafeti Jensonam 15 sekundes aiz līderiem. Skatoties pirmos posmus finālā, kas tika aizvadīti ne visai ātrā tempā, ieminējos blakusstāvošiem amerikāņiem un itāļiem, ka tas nav sprints, uz ko viņi atbildēja apstiprinoši. Ieminējos, ka vajadzētu četriem dalībniekiem braukt vienu posmu tāpat kā parastajā stafetē, tad katrs posms arī būs sprinta ātrumu cienīgs, kam pārējie pilnībā piekrita, vienīgi piebilda, ka šāds formāts nāktu par sliktu mazajām valstīm, kur nav tik daudz tāda līmeņa sprinteru. Šobrīd jau tiek domāts par komandu sprinta aizstāšanu ar individuālo sprintu otrā slēpošanas stilā.

Šodien notiks stafete sievietēm, kur galvenajām favorītēm norvēģietēm spēcīgu konkurenci, cerams, sastādīs somietes, kuras lieliski nostartēja 10km, kā arī zviedrietes un itālietes.