Jaunumi

Izcilajam norvēģu biatlonistam Ulem Eināram Bjerndālenam būs grūta izvēle – startēt tikai Pasaules čempionātā biatlonā, kas norisināsies no 2011.gada 3.marta līdz 13.martam Hantimansijskā (Krievija), vai arī marta sākumā piedalīties Pasaules čempionātā distanču slēpošanā stafetē, kas notiks leģendārajā Holmekollenas trasē viņa dzimtenē, kā rezultātā nāktos „upurēt” pāris distances Pasaules čempionātā biatlonā.

Lai arī sestdien Jellivārē (Zviedrija) Pasaules kausa posmā distanču slēpošanā 15km distancē Ule finišēja tikai 25.vietā, pagājušo svētdien 4x10km stafetē parādītais lieliskais sniegums viņam „pavēra durvis” uz vietu Norvēģijas distanču slēpotāju stafetes komandā. Bjerndālens veica stafetes trešo posmu Norvēģijas otrajā komandā, uzrādot visātrāko posma laiku no visiem slēpotājiem un pārspējot par vairāk nekā desmit sekundēm uz šo brīdi ātrāko slēpotāju Markusu Hellneru (Zviedrija). Līdz ar to Norvēģijas slēpošanas aprindās un treneru vidū atkal parādās jautājums par izcilā biatlonista iekļaušanu slēpošanas stafetes komandā Pasaules čempionātā Oslo.

Pirmajā brīdī varētu šķist, ka nav nekādu problēmu, taču situāciju sarežģī viens ļoti būtisks fakts, proti, slēpošanas stafete Holmenkollenā paredzēta 2011.gada 4.martā, un tieši tajā dienā ir sprints Pasaules čempionātā biatlonā Hantimansijskā. Ja biatlonists nestartē sprintā, tad automātiski netiek pielaists startam iedzīšanā. Līdz ar to, izvēloties slēpošanas stafeti, Ulem „iet garām” uzreiz divas distances biatlonā (3.martā paredzētā jauktā stafete biatlonā Bjerndālenu tik daudz neuztrauc, jo tajā visticamāk viņš nestartēs, pat ja arī izvēlēsies tikai biatlonu).

Biatlona karalis neslēpj kārdinājumu startēt slēpošanas stafetē, uzsvērdams, ka iespēja triumfēt mājas trasē Pasaules čempionātā viņam nozīmē  ļoti daudz, tomēr neizslēdzot iespēju pilnībā startēt tikai biatlonā. „Viss ir iespējams. Pasaules čempionāts mājas trasē Oslo ir kas tāds, kas notiek tikai reizi mūžā. Tomēr arī Pasaules čempionāts biatlonā ir svarīgs. Ļoti žēl, ka sprints biatlonā iekrīt vienā dienā ar stafeti slēpošanā. Izvēle būs ļoti grūta.”

Bjerndālens vienmēr ir bijis viens no visātrākajiem slēpotājiem biatlonistu aprindās, kā arī uzrādījis ļoti labus rezultātus Pasaules kausa posmos distanču slēpošanā – uzvara 2006.gadā Jellivārē (Zviedrija) 15km distancē, divas otrās vietas 2001.gadā Kuopio (Somija) un Ramzavā (Austrija), abas reizes zaudējot tikai ļoti talantīgajam, bet traumas dēļ pāragri (26 gadu vecumā) karjeru beigušajam zviedru slēpotājam Pēram Elofsonam, kuru gan talanta, gan sasniegto rezultātu dēļ jau paspēja nodēvēt par leģendārā Gunde Svāna „mantinieku”.

Biatlonā Bjerndālens ir izcīnījis visu, ko vien var izcīnīt. Pasaules čempionātos ir iegūtas 34 (!) medaļas, no tām 14 (!) zelta. Jāpiebilst, ka sprintā un iedzīšanā, ko Bjerndālens būtu spiests izlaist dēļ slēpošanas, katrā atsevišķi viņam jau ir pa četrām zelta medaļām. Titulētais norvēģis ir izcīnījis 11 medaļas Olimpiskajās spēlēs, un tikai par vienu medaļu atpaliek no sava tautieša, leģendārā slēpotāja Bjorna Dēlī uzstādītā rekorda (12 medaļas Ziemas Olimpiskajās spēlēs). Taču Bjerndālena bagātīgajā kolekcijā nav medaļu distanču slēpošanā lielākajās sacensībās – Olimpiskajās spēlēs un Pasaules čempionātos, kuras savukārt ir viņa biatlona komandas biedram, arī ļoti ātram slēpotājam, Larsam Bergeram – trīs zelta medaļas Pasaules čempionātos (divas stafetē (2005., 2007.) un viena 15km distancē (2007.)), kā arī sudraba medaļa stafetē šogad Olimpiskajās spēlēs Vankūverā.  Kaut arī Bergers ne tuvu nav tik izcils biatlonists kā Bjerndālens, tomēr arī nekāda „viduvējība” viņš nav, jo Bergera sasniegumi biatlonā ir diezgan iespaidīgi – viens zelts (stafetē) un četri sudrabi (divi stafetē un divi individuālās sacensībās) Pasaules čempionātos, kā arī 13 reizes Larss ir kāpis uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmos, no tām piecas reizes uz augstākā pakāpiena.

Ja izdotos startēt Holmenkollenā, tā nebūtu Ules debija lielākajos čempionātos distanču slēpošanā, jo viņš šajā ziemas sporta disciplīnā ir startējis gan Pasaules čempionātos, gan arī Olimpiskajās spēlēs, taču sasniegtie rezultāti, kaut arī nav slikti, tomēr nav tādi, kas priecētu vienmēr ļoti augstus mērķus izvirzošo norvēģi.  2005.gadā Oberstdorfā un 2007.gadā Sapporo viņš startēja Pasaules čempionātos slēpošanā 15km distancē brīvajā stilā, bet nespēja iekļūt labāko desmitniekā, ierindojoties attiecīgi 11. un 13.vietā, bet 2002.gada Olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā viņš izcīnīja 5.vietu 30km distancē brīvajā stilā ar masu startu. Daudzi noteikti arī atceras 2007.gada Pasaules čempionātu Sapporo, kad Norvēģijas slēpošanas izlases galvenais treneris stafetē trešajā posmā ielika Bergeru (ceturtajā posmā, protams, slēpoja Peters Nortugs, kurš toreiz ar fenomenālu, varētu pat droši teikt – visu laiku izcilāko finiša spurtu, nodrošināja norvēģiem uzvaru), bet Bjerndālenu „turēja rezervē”, tādējādi neļaujot viņam ne izcīnīt medaļu (zeltu) slēpošanā,  ne arī piedalīties tik svarīgajā Pasaules kausa posmā biatlonā Lahti (Somija). Kā beigās izrādījās, šī „piespiedu” nestartēšana Lahti bija liktenīga, jo Bjerndālenam nācās Pasaules kausa kopvērtējuma uzvaru „atdot” vācietim Mihaēlam Graisam. Abus šķīra nepilni 60 punkti, taču trīs startos Lahti Bjerndālens noteikti būtu ieguvis šos punktus (un vēl vairāk), it īpaši ar tādu fantastisku sezonas statisku – 19 startos 11 (!) uzvaras. Tādēļ arī ir adekvāta Bjerndālena nopietnā piebilde saistībā ar aicināšanu nākošgad stafetes komandā: „Pirmkārt, slēpošanas izlases vadībai mani ir jāaicina, un ir jābūt ļoti reālai nepieciešamībai mani iekļaut komandā.” Saprotams, ka Ule negrasās „ziedot” biatlona sprintu un iedzīšanu, lai atkal būtu „tikai rezervists” slēpošanas stafetē.

Lai arī biatlona leģendai nākošgad janvārī paliek 37 gadi, viņš ir apņēmības pilns startēt 2014.gadā Ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos (Krievija). Tas nozīmē, ka līdz savas karjeras beigām viņš var paspēt startēt vēl vismaz divos Pasaules čempionātos biatlonā, attiecīgi 2012.gadā Rupoldingā (Vācija) un 2013.gadā Nove Mesto (Čehija).
Taču tāda iespēja, kā starts Pasaules čempionātā savā dzimtenē ar vislabākajiem slēpošanas līdzjutējiem pasaulē, turklāt slēpošanai tik īpašā vietā, kāda ir Holmenkollena, un pie tam reāli pretendēt ne tikai uz kādu medaļu, bet tieši uz zeltu, Bjerndālenam vairs nebūs nekad. Kā viņš pats teica, tas var notikt tikai vienu reizi sportista karjerā.

Norvēģija vienmēr ir bijusi viena no vadošajām nācijām distanču slēpošanā, un lai iekļūtu tās sastāvā, ir jāuzrāda ļoti augsti rezultāti. To Bjerndālens labi saprot, bet tajā pašā laikā par savām spējām ir pārliecināts, uzskatīdams, ka var būt nopietns konkurents pasaules labākajiem slēpotājiem. „Ja esmu savā vislabākajā formā, varu būt viens no visātrākajiem pasaules slēpotājiem slidsolī, un tas nozīmē, ka varu uzvarēt vai arī iekļūt godalgotajā trijniekā.” Neapšaubāmi sarkanbaltzilie (Norvēģijas karoga krāsas) Holmenkollenā būs vieni no galvenajiem pretendentiem uz zeltu stafetē. Jā, viņiem ir nepatīkama pieredze ar savu mājas trasi, atceroties 1994.gada Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē, kad stafetē negaidīti nācās piekāpties itāļiem, radot vienu no lielākajām neveiksmēm Norvēģijas sporta vēsturē, bet, savukārt, itāļiem – lielāko panākumu Ziemas Olimpiskajās spēlēs (tieši šis itāļu stafetes četrinieks piedalījās Olimpiskās lāpas aizdedzināšanā 2006.gadā Turīnā). Taču, kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad karjeru pabeidza tādi zviedru meistari kā Gunde Svāns, Tomass Vasberjs un Torgni Mūgrēns, izbeidzot zviedru „valdīšanas ēru” distanču slēpošanā, Pasaules čempionātos stafetē ir dominējusi Norvēģijas izlase. Statistika viņiem tiešām ir ļoti iespaidīga – no pēdējiem 10 Pasaules čempionātiem norvēģi stafetē ir uzvarējuši 9 (!) reizes. Tikai 1999.gadā Ramzavā Norvēģija neuzvarēja, piekāpjoties mājiniekiem austriešiem, kad vienīgo reizi karjerā sprinta finišā stafetēs kapitulēt nācās lieliskajam finišētājam Tomasam Alsgordam (viņu pārspēja Kristians Hofmans). Lielākais „bieds” norvēģiem šoreiz varētu būt spēcīgā Zviedrijas izlase, kas pirms pusgada triumfēja Olimpiskajās spēlēs Vankūverā un ko trenē neviens cits, kā gudrais taktiķis Gunde Svāns.

Ņemot vērā iepriekš rakstīto, varētu šķist, ka izvēlei – biatlons vai slēpošana – priekš Ules nevajadzētu būt grūtai. Taču to, kas viņam ir svarīgāk, vislabāk zina pats Bjerndālens. Tā kā ir tikai sezonas sākums un līdz abiem pasaules čempionātiem ir palikuši trīs mēneši, tad vēl ir daudz laika apdomāšanai un lēmuma pieņemšanai. Tomēr šajā sakarā paliek viens mazs, bet ne mazsvarīgs nosacījums, ko atzīst arī Bjerndālens: ”Man ir jābūt vislabākajā formā, lai mana startēšana slēpošanas stafetes komandā būtu aktuāla.”  To arī novēlam vienam no visu laiku izcilākajiem sportistiem un lai izdodas izcīnīt tik kāroto zelta medaļu distanču slēpošanā!

izmantotie resursi: www.vg.no

Ivars Bācis