Jaunumi

Stāsts par notikumiem nometnē jāturpina ar iepriekšējā raksta nelielu labojumu, jo Kitija kā vēlāk izrādījās, tomēr nav pati jaunākā šajā nometnē, jo meitene no Ungārijas ir jaunāka par viņu 4 mēnešus. Otrā nedēļa nometnē mums iesākās ar laika apstākļu uzlabošanos, jo kļuva nedaudz aukstāks (turās nedaudz zem nulles), un otrdien mēs arī braucām uz Polijas trasi „Jakuzice”, kas atrodās kādus 15 km. attālumā no mūsu dzīves vietas. Un trešdien Latvijas divcīņnieki mums sagādāja iespēju pamēģināt nobraukt no tramlīna kalna piezemāšanās uzbēruma, ko labprāt izmantoja Kitija, un viņa pat nolēca no tramplīna, kas bija apm. 5m. augstumā ar visu tramplīnlēcēju inventāru, un kā teica divcīņnieku treneris, tad viņa mūžā šitais ir pirmais gadījums, kad kāds jau stundas laikā iemācās nolēkt no 5m. augsta tramplīna ar labu lēciena izpildījumu. Šajā nometnē mums tika dota iespēja izbaudīt vakariņas restorānā, kurš atrodas 300m. augstāk par pašu Libereces pilsētu, libereces televīzijas tornī kurš artodas uz kalna. Uz to mēs nokļuvām ar gaisa tramvaju, un no šī torņa un arī gaisa tramvaja paveras ļoti skaists skats vakarā uz pilsētu, katram kurš ir Liberecē ieteiktu to izbaudīt.
Trešdien mums bija lekcija par fizioterapetiskiem jaunumiem, kas ir attiecināmi uz distanču slēpotājiem. Šo lekciju vadīja Čehijas biatlona un slēpošanas izlases galvenais dakteris/ fizioterapeits. Viņš mums izstāstīja daudz ko par to, kas ir jādara sportistiem pirms un pēc treniņiem, kā arī sacensībām, lai labāk atgūtu jaunus spēkus, jo kā izrādījās, tad nevienmēr ir pareiza tāda iesildīšanās, kādu piekopjam mēs šeit Latvijā. Un pēc lekcijas viņš dažiem sportistiem, kuriem bija kādas muskuļu vai kaulu sāpes palīdzēja no tām atbrīvoties, vai arī izskaidroja, kas par problēmu un kā to risināt. Savukārt ceturtdien, mums bija prezentācija un nodarbība, par strečinga vingrinājumu ietekmi uz mūsu organismu, ko vadīja Venecuēlas pārstāvis, kurš ikdienā ir Vingrošanas pasniedzējs, vinš vairāk šoreiz pievērsās koordinācija vingrinājumu ietekmei, un lika mums arī visus tos izpildīt un daudzi nemaz nebija tik ļoti viegli.
Šajā nedēļā pirmdien,otrdien un trešdien mēs treniņos slēpojām tikai klasikā, 2 treniņi dienā izņemot trešdienu, kad bija viens treniņš. Dzīve šeit nometnē mūs apmierina, jo ir ļoti atsaucīgi gan nometnes vadītāji, gan arī viesnīcas darbinieki, vienīgais mīnuss ir tas, ka distanču slēpotāji dzīvo nošķirti no ziemeļu divcīņu pārstāvošajiem atlētiem (citā viesnīcā), un līdz ar to maz sanāk savā starpā kontaktēties. Piektdien un sestdien, t.i., 21.01.2011. un 22.01.2011., notika viens nebijis gadījums Latvijas ziemas sporta veidu vēsturē, jo šeit notiekošajā kontinentālā kausa izcīņas posmā Ziemeļu divcīņā startēja kāds no mūsu sportistiem, šoreiz tas bija Kārlis Krūze no Ogres. Kā atzina treneris Agris tad tās viņam bija lieliskas sacensības, priekš pieredzes iegūšanas, lai arī uzrādītais rezultāts protams nebija konkurētspējīgs ar priekšgala sportistiem. Bet kā patīkams fakts ir jāatzist tas, ka kaut vai tādā veidā mūsu valsts parādīja, ka arī šāds sporta veids pastāv Latvijā, un tagad arī citu valstu sportisti uzzināja par Latviju, jo arī pirmās vietas ieguvējs atnāca un paspieda roku mūsu Kārlim, tādā veidā pierādot, ka šajā sporta veidā neviens nevienu nevērtē augstāk par kādu citu, un visi ir viens par otru. Vienīgi mūsu divcīņnieki bija cerējuši, ka būs iespēja vairāk patrenēties pa tramlīnu, bet nevisai labvēlīgo laika apstākļu dēļ tramplīni, bieži bija slēgti, un līdz ar to nācās vairāk pievērsties slēpošanas treniņiem, ko viņi bija cerējuši vairāk trenēt Latvijā, un šeit vairāk tramplīnlēkšanu patrenēt.
Kopumā šo nometni vērtējam, kā ļoti izdevušos gan distanču slēpotājiem šeit bija daudz ko iegūt no jauna, gan arī divcīņnieki atzina šo nometni par ļoti vērtīgu. Katrā ziņā braucam mājās ar labu garastāvokli, un jaunām zināšanām, kā arī jauniem draugiem, kas mums visiem šeit tika iegūti, jo cilvēki savā starpā šeit ir ļoti atsaucīgi, un izpalīdzīgi, jo vācieši un igauņi pat divcīņniekam Kārlim aizdev savu lekšanas tērpu, jo viņam pašam esošais tērps neatbilda sacensību normatīviem. Mē visi esam priecīgi, ka mums radās tāda iespēja šeit pabūt, un jā būs otra iespēja tad noteikti, to izmantosim, un iesaku citiem arī izmantot tādas iespējas.  

Jānis Švika