Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Pasaules čempionāts atgriežas leģendārajā Holmenkollenā
Saistītā informācija
Šo ceturtdien Holmenkollenā, Oslo (Norvēģija) sāksies Pasaules čempionāts slēpošanā, kas ietver distanču slēpošanu, tramplīnlēkšanu un ziemeļu divcīņu un kas ilgs līdz pat 6.martam. Pēc 29 gadu pārtraukuma pasaules čempionāts slēpošanā atgriežas leģendārajā un vēsturiskajā Holmenkollenas trasē. Latviju pārstāvēs četrpadsmit slēpotāji.
Latvijas izlase uz Norvēģijas galvaspilsētu ir devusies četrpadsmit slēpotāju sastāvā – desmit vīri un četras dāmas. Patīkami, ka komandā ir iekļauti slēpotāji no dažādām Latvijas vietām - Alūksnes, Cēsīm, Gulbenes, Krāslavas, Madonas, Mazsalacas, Ogres, Talsiem. Diemžēl vairs nav pārstāvēti tādi slēpošanas centri, kā Daugavpils, Pļaviņas. Protams, mūsu slēpotāju līmenis nav tāds, lai cīnītos kaut vai par labāko četrdesmitnieku, taču katrs centīsies paradīt savu labāko sniegumu. Pasaules čempionātā piedalās katras valsts labākie pārstāvji, kuri ir izcīnījuši tādas tiesības. Paipals ar Liepiņu startēja iepriekšējā čempionātā, bet pārējiem tā būs debija tāda līmeņa sacensībās, tiesa, Zīmelis ir startējis gan Olimpiskajās spēlēs, gan pasaules čempionātos biatlonā.
Pasaules čempionāts slēpošanas mekā Holmenkollenā ir norisinājies trīs reizes – 1930., 1966., un 1982.gadā, un šī būs ceturtā reize. 1997.gadā čempionāts arī notika Norvēģijā, bet tad to uzņēma Norvēģijas pirmā galvaspilsēta Trondheima. Rekords čempionātu rīkošanā – sešas reizes – pieder Somijas vēsturiskajai slēpošanas vietai Lahti. 1930.gadā Holmenkollenā izcēlās Arne Rustadstuens, 1966.gadā „spīdēja” Jermunds Eggens, 1982.gads palicis atmiņā ar Berites Aunli un Odvara Bro uzvarām, it īpaši Bro cīņa ar krievu Aleksandru Zavjalovu stafetē un norvēģa nūjas salūšana, bet 1997.gadā mājiniekus ar piecām visdažādākā kaluma medaļām piecos startos iepriecināja leģendārais Bjerns Dēlī. Norvēģiem parasti ir labi veicies savās mājās, jo visas reizes ir izcīnīts visvairāk medaļu, vienīgi 1997.gadā Trondheimā norvēģus iegūto zelta medaļu ziņā pārspēja Krievija, pateicoties Jeļenas Vjalbes fenomenālajam sasniegumam – piecas uzvaras piecos startos. Kaut ko līdzīgu veiksmes gadījumā varētu atkārtot mājiniece Marita Bjergena, kas šosezon distances sacensībās konkurentēm nav atstājusi ne mazākās izredzes. Arī Petera Nortuga iespējas izcīnīt vairākas zelta medaļas tiek vērtas ļoti augsti. Un tieši norvēģa pēdējo sezonu cīņas ar krievu Aleksandru Ļegkovu, kas turpināsies pasaules čempionātā, varētu atsaukt atmiņā 1982.gadu – Bro pret Zavjalovu.
Vēsturiski ir izveidojies, ka visprestižākā ir bijusi 50km distancē, jo neba velti to, kas uzvarēja 50km, sauca par slēpošanas karali (dāmām attiecīgi 30km distance). Taču diemžēl TV diktāta ietekmē pēdējā desmitgadē ir izveidojušies masu starti, un tā rezultātā pat tik vēsturiskajā 50km mājvietā kā Holmenkollenā, kur vairāk kā simts gadus 50km ir slēpoti ar intervālu startu, tiks izjaukta šī īpašā tradīcija (jau pagājušajā gadā tas notika pasaules kausa posmā, kas bija pasaules čempionāta izmēģinājums). Nenoliedzami, viena no vislielākajām uzmanībām tiks pievērsta stafetei, it īpaši vīriešu, kur mājiniekiem izaicinājumu metīs spēcīgās Zviedrijas, Šveices un Krievijas izlases, kā arī principiālie pretinieki itāļi.
Norvēģijā mīl slēpošanu, un tas spilgti tika apliecināts 1994.gadā Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē, kur tribīnēs un trases malā slēpošanas disciplīnās (un ne tikai) virmoja fantastiska atmosfēra, kāda nevienās Olimpiskajās spēlēs pēc tam ne tuvu nav bijusi. Ļoti iespējams, ka kaut kas līdzīgs varētu tikt atkārtots šajā čempionātā. Dalībnieku skaita ziņā šis čempionāts varētu pārspēt iepriekšējos, arī mūsu komandai šī ir visplašākā pārstāvniecība.
Tieši slēpošanā tiks izcīnīts vislielākais medaļu komplekts – 12 (6 vīriešiem + 6 sievietēm) no kopējā 21 medaļu komplekta. Slēpošanā no 6 disciplīnām divas ir sprinta un četras distances, ieskaitot stafeti. Savukārt no sešām disciplīnām tikai viena (15km vīriešiem un 10km sievietēm) ir ar intervāla startu.
Latvijas izlases sastāvs – Raivis Zīmelis (50km), Jānis Paipals (15km kvalifikācija), Arvis Liepiņš (15km, duatlons, 50km), Nauris Biķernieks (15km kvalifikācija), Roberts Slotiņš (sprints), Rinalds Kostjukovs (sprints), Pāvels Ribakovs (50km), Jānis Teteris (50km), Juris Damškalns (sprints), Oskars Muižnieks (sprints), Inga Dauškāne (sprints), Kristīne Liepiņa (sprints), Natālija Kovaļova (sprints), Zane Eglīte (sprints). Pirmie 23.februārī uz starta 10km klasiskajā distancē, kas būs kvalifikācija 15km distancei, izies Jānis Paipals un Nauris Biķernieks, bet jau pirmajā oficiālajā pasaules čempionāta dienā 24.februārī norisināsies sprinta sacensības, kur startēs jau astoņi Latvijas pārstāvji.
86 Komentāri
Katram sasniegt savu labāko rezultātu - vismaz šosezon!
Uzskatu, ka tur bija jābūt vēl dažiem, bet tas lai īpašo spečuku ziņā, jo šāda iespēja ir jāizmanto - citreiz var arī nebūt. Katrs cilvēks Latvijā ar šādu pieredzi agrāk vai vēlāk dos savu pienesumu - katrs savā veidā un apjomā.
Šoreiz, ceru, arī Ivaram būs iespējas savām acīm pieredzēto un sniegt sportistu intervijas un komentārus no sacensību vietas.
Šis ir arī pārbaudījums cik lielā mērā esm gatavi darboties organizatoriskajā lauciņā, jo 20 cilvēku loģistika uz PČ un startu nodrošināšana nav futbola komanda vai 2-3 sportisti vienā distancē.
Priekš manis intrigu šajā čempionātā būs ļoti daudz, īpaši gaidu vīriešu stafeti (gribētos redzēt 1994.gada atkārtojumu, tikai finiša spurtā diez vai kāds zaudēs Nortukam) un 50 km sacensības (gribētos redzēt pagājušā gada Holmenkollenas posma atkārtojumu tikai ar samainītām pirmajām divām vietām). Un lai būtu kaut neliela intriga sieviešu sacensībās, tad ceru, ka Bjorgena neuzvarēs vismaz pusē no sacensībām, kurās piedalīsies.
Tur neviens neauro par to ka viņējie nav pirmie!
un arī Zīmelis 50km labi nobrauks!
Tā turpināt!
Ja ir dzirdēts, tad lūdzu esi tik korekts un paskaidro kur un no kā dzirdēts.
LSS amatpersonas ir pieejamas visiem kas to vēlas.
Tieši LSS un tās "galva" ir vienmēr iestājusies par to, lai arī distanču slēpošanā būtu tāda pati izlase ar skaidriem principiem un atbildīgo treneri, kas kopīgi gatavojas un dodas uz sacensībām, kas tiek apģērbta tieši tāpat kā kalnu slēpošanas izlase un ne tikai ar "kombiņiem", bet arī visu pārējo. Taču diemžēl uzticoties līdzšinējai distanču slēpošanas vadībai un laikam jau arī treneriem, šo četru vai pat piecu gadu laikā distanču slēpotāji ir tādi kādus mēs tos visi redzam.
Kā izskatās kalnu slēpošanas izlase laikam nevienam nav jāskaidro, to var uzskatāmi labi redzēt šeit http://www.infoski.lv/kalnusleposana/izlase/
Un kāpēc bobsleju neapvieno ar kērlingu? Principā taču viens un pats: abos ieskrienās, un pa ledu kaut kādu tačku aizslidina...
http://www.fis-ski.com/uk/604/610.html?sector=CC&raceid=17529
Tur mūsējie ir starp līdzīgiem, pie kam pieļauju, ka dažiem dienvidniekiem treniņu process ir daudz pareizāks! Tāpēc turam īkšķus, lai tur mūsējie divdesmitniekā tiktu ( leiši toč būs priekšā)!
A par vietām īstajās gonkās... Nu nevajag taču pirkstu ar burkānu salīdzināt!!!!
Bet jautājums kur viņi tos ņem? Atbilde, laikam jau paši sportisti tos pārdod,tāpēc lielos mačos vairs nav ko uzvilkt.
Es gan ticu, ka sakārtosies gan izlases, gan kombinzonu, gan treneru, slēpošanas centru lietas, lai tik būtu kas grib un var
Izlašu sastāvi tika iesniegti LSS, taču "galva" treneru padomi vienkārši var neņemt galvā un darīt ko grib visās lietās, jo nobalsos atk atkal 4:1...ha, bet lai pavism droši valdes sēdi izsludinās iepriekšējā vakarā bez laiku saskaņošanas, kā normāli tas būtu.
Agri - dari savu darbu un nelien treneru un atbildīgo valdes locekļu kompetencē un darbā!
Man vismaz progrmma ko darīt ir galvā ne tikai mazspējas atrunā, ka tā nav nepieciešama. Un tā nemitīgi pilnveidojas. Paldies tiem, kas to papildina ar jaunām idejām un darbiem!
Tas ka šobrīd "galva" klaji ignorē distanču slēpotāju pilnvaroto personu labi raksturo viņa domāšanas veidu.
http://www.fis-ski.com/pdf/2011/CC/2112/2011CC2112SL.pdf
Te laikam LAT neviens nevarēja pārstāvēt?
Par RSK: ar tādiem, kas kaut ko tādu var uztaisīt - varu saprasties no pusvārda. Visi RSK sportisti labi zin - sadarbība beigsies, ja nebūs darba kaut būsi Nr.1.
PAR LSS budžetu: man ļoti interesants šķiet skaidrs naudas piesaistes mehānisms izlasei... bez FIS kompensācijām...
Varbūt aizbraukt uz mačiem un MTNēm varēs par taloniem reklāmas laukiem?
Pēdējā nedēļā uzsāku vienu jaunu lielu distanču slēpošanas infrastruktūras projektu, kas ļoti sarežģīts un prasīs vairākus gadus un domāju būs ļoti nozīmīgs disatanču slēpošanas attīstībā.
Bet pašlaik, lai tas paliek šaurākā manu domubiedru ziņā, kuru pārliecību par manām spējām varu tikai apbrīnot.
Par naudas piesaisti distančnieku izlasei, Tev bija laiks vairāk nekā 4 gadi un kur tad ir tā nauda? Protams ka RSK,jo amatu LSS valdē izmantoji sava kluba vajadzībām.
Un par to sportistu pārstāvniecību PČ Oslo sieviešu kvalifikācijas distancē,ja nemaldos tad Tavi ļautiņi izvēlējās kadi sportisti kādas distances startēs.Tā kā nekrāsojies balts,tie laiki ir pagājuši un ar uzslavām intrenetā tālu netiksi,jo šajā dīķi bebri vairs nedzīvo.
Vairis un Agris māk tikai kritizēt un melē vainīgos, protams ka kļūdas ir, bet ja neko nedara tad kļūdu nav.
Runājot par šī brīža līmeni slēpošanā un tās popularitāti, kā arī to ka SKANDINĀVIJAS KAUSS ir LATVIJĀ var pateikties tikai vienīgi Robertam Raimo.
Jo tādam kā Vairi neviens starptautiskajā apritē nepazīst un pat Latvijā daži prasa kas tas tāds ir.
Cik tad ir tādi Latvijā kas Andžam 100% pa prātam...
PČ nav ko "ķert", ja tev nav vismaz 70 Fis(.), bet no otras puses - būs vēl mazāk finansējuma LSF ........
Un te atkal ir stāsts par kārtējo New Vasjuki izveidi.
Bet labākais ir teiciens: ko zina divi to zina arī .... .
Ko mūsu TD šefs teiks par izeju zem pirmā tilta slidsoļa sprinta platuma 8m atbilstībai?
kāda tad bija jēga viņu vispār vest uz Oslo?
Manuprāt tā nav zolīda attieksme pret sportistu, kas vēlas startēt, biju par to, ka tie kas kvalificējas startēt pamatsacensībās tur arī startē un ne tikai.
Manuprāt tā nav zolīda attieksme pret sportistu, kas vēlas startēt, biju par to, ka tie kas kvalificējas startēt pamatsacensībās tur arī startē un ne tikai.
Tā kā bija paredzēts Jānis nostartēja savu distanci.Viņam paveicās un tika desmitniekā neoficiālajā banānu valstu čempionātā.
Tālāk viņš nevar piedalīties jo jābūt darbā,kur ir slīdošais grafiks.Atvaļinājums ari netika plānots šajā laikā.
Izskatijām iespēju vēlreiz lidot uz Oslo,tas bija pārāk sarežģiti un nelietderīgi.
Pienesumu kas saistīts ar kompensācijām no FIS ko saņems LSS viņš ir izpildijis,tā kā pārmest viņam nav ko.
Slēpotāja augstākais mērķis ir Pasaules čempionāts - visam jābūt pakārtotam uz to, arī atvaļinājumam. Lai kā es cienu cilvēkus kas kaut ko dara (kaut pa beigām, bet tie mums ir labākie), te kaut kas neiet kopā. Esmu šokā!
Darbā jauni priekšnieki un jauna kārtība.
Lai gatavotos augstām vietām šada līmeņa mačos ir nepieciešama nauda, precīzāk skot - daudz skaidras naudas.
Mans piedāvājums bija sūtīt 20 sportistu, kurš tika sačakarēts un rezultāts ir tāds kā ir: cietīs gan sportisti, gan treneri, jo tik lielu skaidru naudu dabūt no sponsoriem šajā ekonomiskajā situācijā ir gandrīz nereāli priekš sportistiem ar esošajiem rezultātiem.
Redzot ko dara federācijas galva komandu nosūtīšanas procesā uz šīs sezonaas galvenajiem startiem iepriekš neko neizdarījis lai palīdzētu sportistiem sagatavošanas periodā teikšū tā - man nav nekādu ilūziju, ka viņam baigi interesē komandas rezultāti.
Un nevajag aiztikt Jāņa darba devējus: viņi ir pozitīvi noskaņoti cilvēki, kuriem patīk distanču slēpošana.
Kaut kāds finansiāls pienesums LSS kasē nebija jūtams,tikai vēlme to naudu noliet kā jau pierasts ierēdnim.
Mazs piemērs,2009 gada Skandināvijas Kauss tika pārcelts no Rīgas uz Siguldu pēdējā momentā RR neizdarības dēļ un tika iztērēti n-tie tūkstoši Lati no naudas ko varētu izmantot sportistu treniņiem.
Varam arī padomāt par sarakstu ar nelietdedīgiem tēriņiem pēdējo 4 gadu laikā,ko RR ir noorganizējis distančniekiem.
Paēd biezpienu lai uzlabojas atmiņa.
Pietiks taisīt PR kampaņu,tāpat viss skaidrs.
Talsi rullē!!!!
Galvu neesi atsaldējis
85 80 3555024 EGLITE Zane 1994 LAT 4:37.37 610.02
Ņihuja necīnās, 1:24 sprintā pakāst tas ir jāmāk... Atmugursiki slēpoja vai kā?
Tas pats kā ejof sacensībās, viņa gerdai pazaudēja 38 sekundes! Kapēc tad tāda brauc?..... Gerda bija labākā no latvietēm.!
Neesmu manījis, ka bez manis kāds LSS valdes loceklis būtu sarunājis kādu sponsoru naudā LSS bez konkrētas norādes - vienkārši LSS darbībai.
Viens no maniem draugiem pārskaitīja 4200Ls.
Vairāk neskaitīs neviens. Kāmēr būs esošā vadība... Diemžēl.
Tā ka beidz izplatīt dezinformāciju.
Sponsori īpaši labi jūt augstprātību.
Varu teikt tā, visi noliek, ka nav naudas utt. protams tā ir taisnība, bet vai tad liels rezultāts ir? Viss ir līmenī, neviens sportists, kurš aizbrauca uz Oslo nevar pateikt, ka treniņos visu izdarījis pēc vislabākās sirdsapziņas, jo to tak var redzēt, cik zinu slēpes nav šogad tās sliktākās, kājas vienkārši nenes uz priekšu...
Manā uztverē par to naudu, kas tiks sapelnīta vienkārši visi labākie iepriekšējās sezonas sportisti sākot ar jauniešiem jāaizved uz 1. sniegu, un jāapģērbj, neko šiku, bet tā lai vismaz izskatāmies cienījami.
Bet tas ir tikai mans uzskats, protams, kāds var domāt savādāk...