Jaunumi

Šodien Austrijas pilsētā Insbrukā beidzot savu dalību pirmajās Pasaules Jaunatnes Ziemas Olimpiskajās spēlēs uzsāka arī distanču slēpotāji. Patīkamu pārsteigumu sarūpēja Arnis Pētersons, kas 10km distancē klasiskajā stilā ar intervāla startu 48 dalībnieku vidū apdzina pusi un izcīnīja augsto 24.vietu. Meitenēm divas reizes īsākā distancē Zane Eglīte ierindojās 38.vietā.

Sportistes bija sadalītas līdzīgi kā pasaules kausā, kad stiprākās sāk beigu galā. Zane Eglīte distancē devās viena no pirmajām – ar ceturto numuru, un sāka diezgan lēnā tempā, jo pie pirmās un vienīgās kontrolatzīmes (2,5km) viņu jau bija apdzinusi pusotru minūti vēlāk startējusī britu sportiste, kā arī vairāk kā pusminūti jau priekšā bija lietuviete Kristīna Kazlauskaite, kas trasē devās minūti aiz Zanes. Pie 2,5km kontrolatzīmes Zanei bija sliktākais laiks. Tuvākā konkurente Tonoijana no Armēnijas bija sešas sekundes ātrāka, bet nākamā jau bija vairāk kā pusminūti, līdz ar to distances otrajā daļā mūsu sportistei atlika kāpināt tempu, lai mēģinātu apsteigt vienu konkurenti. Tas Zanei izdevās, un finišā viņa jau bija par sešām sekundēm priekšā armēnietei. Distanci nepabeidza bulgāriete, un tādēļ Zane Eglīte 40 dalībnieču vidū ieguva 38.vietu, uzrādot laiku 20:54,0 un uzvarētājai zaudējot 6 minūtes un 36 sekundes. Vairāk dalībnieču apsteigt nebija reāli, jo 37.vietu ieguvusī dāniete bija 50 sekundes priekšā Zanei, bet 36.vietā finišējušā spāniete uzrādīja jau par 1:50 ātrāku laiku. Lietuvietei Kazlauskaitei diezgan pieklājīgs rezultāts – 29.vieta (+3:11,1), bet labākā no baltietēm bija igauniete Kellija Vainlo, kas ierindojās 21.vietā (+2:22,1). Klasiskais stils nav tas tuvākais Zanei, tāpēc noteikti mūsu slēpotāja mēģinās labāk nostartēt savā iecienītajā sprintā slidsolī, kas būs pēc divām dienām.

Cīņa par uzvaru izvērtās starp krievieti Anastasiju Sedovu un slovēnieti Anamariju Lampicu. Pusdistancē krievieti bija priekšā tikai par divām sekundēm, taču otrajā pusē pieckārtējā pasaules junioru čempiona Pjotra Sedova māsa Anastasija tempu kāpināja un izcīnīja uzvaru, uzrādot laiku 14:18,0 un Lampicu  apsteidzot par 19,7 sekundēm. Bronzas godalgas tika vēl vienai slovēnietei Leai Einaltai, kas no uzvarētājas atpalika 43,2 sekundes. Bez godalgām šoreiz palika Skandināvijas slēpotājas.

Toties puišu konkurencē bija vērojama daudz patīkamāka aina. No 48 startējušajiem pie pirmās kontrolatzīmes Pētersons uzrādīja 27.laiku (+54,1), bet jau pie nākamā – 6,6km – kaut arī līderim jau zaudēja 1:54, tomēr bija pakāpies par divām vietām augstāk, saglabājot drošu vietu pirmajā trīsdesmitniekā. Pēdējā distances trešdaļā mūsu slēpotājām izdevās apsteigt vēl vienu slēpotāju, līdz ar to kopvērtējumā tika izcīnīta atzīstamā 24.vieta (+2:45,9). Aiz Pētersona palika tādu slēpošanas valstu pārstāvji kā Somijas, Kanādas, Slovākijas u.c. Labāko desmitniekā iekļuva igauņu slēpošanas leģendas Adrusa Vērpulu dēls Andreass, kas, uzvarētājam zaudējot 1:13, izcīnīja astoto vietu un tāpat kā Pētersons ar katru kontrolatzīmi kāpa arvien augstāk. Savukārt Lietuvas pārstāvis Jaunius Drūsis palika aiz labāko trīsdesmitnieka, ierindojoties 33.vietā (+4;17,5).

Puišu konkurencē 10km distancē cīņa par uzvaru izvērtās starp trim sportistiem – Sergeju Mališevu (Kazahtsāna), Kentaro Išikavu (Japāna) un Aleksandru Seļiaņinovu (Krievija). Pie pirmajām divām kontrolatzīmēm labākos laikus uzrādīja attiecīgi kazahs un japānis, taču vissvarīgāk – pašā finišā ātrākais bija krievu slēpotājs, tādējādi atkārtojot savas tautietes Sedovas panākumu un izcīnot Krievijai otro zeltu šajās spēlēs distanču slēpošanā. Aleksandrs Seļiaņinovs uzrādīja laiku - 29:28.8. Japānis Išikava, zaudējot 11,5 sekundes, izcīnīja sudrabu, bet Mališevam, kas pievērsa slēpotāju interesentu uzmanību ar atzīstamiem rezultātiem FIS sacensībās Somijā 2010.gada nogalē, beigās nācās samierināties ar bronzu. Katru valsti distanču slēpošanā pārstāv labākais no 1994. un 1995.gadā dzimušajiem, bet spēcīgākās valstis, kā, piem., Norvēģija, Krievija, Vācija, piesaka divus pārstāvjus.

Nenoliedzami ļoti apmierināts ar sasniegto rezultātu bija pats Arnis Pētersons, kurš, starp citu, sacensību dienā nejutās īsti vesels, tāpēc uz tik augstu vietu nebija cerējis. Mūsu sportists atzina, ka par labu nākušas sacensības Norvēģijā janvāra sākumā, kur Arnis bija devies ar tēva atbalstu, jo labāk zinājis, kādā tempā slēpot, lai pareizi sadalītu spēkus un nesāktu par ātru, kā tas ir sanācis atlasē Otepē. Pētersons uzteica arī Daini Vuškānu, kas bija labi sasmērējis slēpes. Trase esot bijusi diezgan grūta, un, kaut arī Arnis atzīst, ka uz beigām sācis „plīst”, tomēr mūsu slēpotāja laika zaudēšanas tendence pēdējā distances trešdaļā, salīdzinot uz vadošo slēpotāju fona, ir bijusi tieši pretēja – mazāka nekā sākumā. Kaut arī Arnim sprints nav tas labākais un viņš pats piebilst, ka visticamāk tik augstu vietu kā distancē neizdosies izcīnīt, tomēr centīsies parādīt vislabāko sniegumu. To viņam un arī Zanei novēlam!


Foto: LOK / Dainis Caune