Jaunumi

Šodien, 3.aprīlī, savu 87-to dzimšanas dienu svin Imants Vītols, fanātisks distanču slēpotājs un treneris. Sveicam Imantu Vītolu jubilejā!

Imants Vītols dzimis 1925. gadā Pļaviņās 5 bērnu ģimenē. Viņa tēvs bija piedalījis Krievijas pilsoņu karos, kā invalīds atgriezies Latvijā un strādāja gadījumu darbus. Tēvs gribēja, lai bērni iegūst izglītību, tāpēc par spīti grūtībām, ko radīja skolas nauda un 5 bērnu uzturēšana, Imants pēc pamatskolas beigšanas 1939. gadā iestājās Pļaviņu ģimnāzijā, kur turpināja mācīties arī II pasaules kara laikā. Jau pamatskolas laikā viņš vasarās gāja ganos un strādāja pie saimniekiem, lai pelnītu naudu; vēlāk palīdzēja tēvam dažādos darbos un pēdējos skolas strādāt kā plostnieks.

1944. gadā, kad Latvijai tuvojās padomju armija, Imants tika iesaukts vācu darba dienestā, kura sastāvā vispirms strādāja Iecavā pie tranšeju rakšanas, vēlāk tika izvests uz Vāciju, Gotenhāfenu. Tur tika piedzīvota sastapšanās ar latviešu leģiona 15. divīziju un kauja ar Sarkano armiju. Pēc tam Imants dezertēja un mēģināja atgriezties Latvijā. Nokļuva līdz Varšavai, bet tur tika mobilizēts Sarkanajā armijā, kuras sastāvā piedalījās Berlīnes ieņemšanā.

Imanta dienests Sarkanajā armijā turpinājās līdz 1948. gadam, pēc tam viņš atgriezās Latvijā, pabeidza Fizkultūras institūtu un visu mūžu strādāja kā treneris.

Paralēli trenera darbam mācījās LVFKI neklātienes nodaļā un 1969.g. beidza LVFKI un ieguva fiziskās audzināšanas un sporta pasniedzēja kvalifikāciju.

Vairāk kā 10 gadus piedalījies Latvijas meistarsacīkstēs, bija izcils garo distanču (30 km un 50 km) slēpotājs un visus šos gadus šajās distancēs ieguvis godalgotās vietas.

Distancēs sacentās ar tādiem tā laika slēpotājiem kā Uldi Lizumu, Andreju Rubeni, Modri Brūmziedu, Juri Užanu.
Ir veselas slēpotāju paaudzes audzinātājs skolotājs, treneris.
Slēpošana ir I.Vītola dzimtas tradīcija – ar viņu izaugušas trīs paaudzes, cerībā, ka tās turpinās viņa mazmazbērni


Latvijas meistarsacīkstes 1961.g. Uzvarētājs 50 km distancē Imants Vītols.


Ilze Cekule: "Imants Vītols bija mans treneris Stučkas (Aizkraukles) sporta skolā no 1966.-73.gadam. Tolaik mācījos Pļaviņu vidusskolā un kā daudzi, arī slēpoju. Trenējāmies Pļaviņu apkārtnē, sacensības notika Mežaparkā. Jauju trases vēl nebija. Tā izveidojās pamazām. Atceros, ka rudeņos skrējām uz mežu „Sveķīša” kalnā un „Baltajiem bērziem”. Tur arī vēlāk slēpojām. „Baltajos bērzos” bija viens celtnieku jeb mežstrādnieku vagoniņš. Tur arī atstājām virsdrēbes un inventāru. Vēlāk nelielu gabaliņu no šī vagoniņa tapa „Jauju” bāze. Bet tad jau es sporta skolu biju beigusi...
Visvairāk man atmiņā palikušas divas lietas. Pirmā: Imants Vītols bija un ir man trenera etalons - absolūti godīgs pret audzēkņiem, saprotošs, ar spēju ieinteresēt trenēties. Mēs visi viņa treniņa grupas audzēkņi lepojāmies ar viņu. Viņš bija Sporta meistars slēpošanā! Tajos laikos tas noteica sportista meistarības pakāpi.
Otrā: nekad nevienam trenerim neesmu tā uzticējusies slēpju smērēšanas jautājumos, kā Imantam Vītolam. Kad beidzu sporta skolu, likās, ka neviens tā neprot smērēt slēpes, kā mans treneris Vītols! Mēs tā viņu arī saucām - Vītols. Tā bija cieņas izrādīšana!
Tieši tajos laikos viņš arī sāka „vārīt” savus slavenos klīsterus. Atnesa uz treniņu un mēs, viņa audzēkņi, mēģinājām tos dažādos laika apstākļos. Cietos smērus viņš negatavoja. Tos pirkām vai mainījām Krievijā pret „Rodi” 10-30, kuru mūsu apstākļos reti vajadzēja. Arī pirms 50 gadiem bija šāds smērs!
Mums Pļaviņās bija ļoti labi treneri - Imants Vītols un Jānis Knodze un arī rezultāti atbilstoši.
Lielākais sasniegums - 3.vieta Vissavienības „Pioņerskaja Pravda” finālsacensībās. Mans treniņu biedrs un arī klasesbiedrs Viesturs Zāģeris kļuva par šo sacensību čempionu!
Bija arī vēlāk citi panākumi. Teicamus rezultātus guva Imanta meita Ineta Vītola-Kravale. Bet tas jau ir cits stāsts...
Šodien no sirds sveicu savu Treneri jubilejā!"


Foto no 1968.gada marta. Pļaviņu viduskolas komanda uzvarējusi republikas Pioņerskaja Pravda finālsacensībās. Treneris I.Vītols vidū. I.Cekule otrā no labās.

Paldies Dainai Kraukstai (LSPA Slēpošanas katedras vadītājai) un Ilzei Cekulei (Cēsu sporta skolas trenerei) par informāciju un materiāliem.