Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Jaunā pasaules kausa sezona
Līdz jaunai pasaules kausa sezonai distanču slēpošanā palicis precīzi viens mēnesis jeb trīsdesmit viena diena. Šosezon pasaules kausa posmi notiks jaunās vietās, gan arī atgriezīsies tādās, kur vairākus gadus nav notikuši.
Pēdējos pāris gados jau ierasts, ka sezonas sākums mijās starp Beitostulenu (Norvēģija) un Jelivāri (Zviedrija), un šogad kārta pienākusi Norvēģijas slēpošanas centram, kur nākamajā dienā pēc Latvijas valsts svētkiem tiks dots starts pirmajam pasaules kausa posmam. Nedēļu vēlāk sezona turpināsies Kūsamo (Somija), kur otro gadu pēc kārtas „Nordic opening” ietvaros notiks trīs dienu sacensības „Ruka triple” pēc „Tour de ski” formāta. Atgādināsim, ka pagājušajā sezonā tieši šajos pirmajos divos posmos bija pārstāvēta arī Latvija.
Pēc ciemošanās ziemeļvalstīs pasaules kauss turpinājums decembrī paredzēts Viduseiropā, proti, Diseldorfā (Vācija), Davosā (Šveice) un Roglā (Slovēnija). Diseldorfas posms pazīstams ar sprintu pilsētas centrā Reinas krastos, un tur no 2002.gada līdz 2007.gadam bija sezonas pirmais posms, kas norisinājās jau oktobra mēnesī. Otro reizi vēsturē pasaules kausa posmu uzņems Rogla, jo pirmo reizi šāda līmeņa sacensības šajā Slovēnijas distanču slēpošanas centrā notika 2009.gada decembrī. Savukārt Davosa pasaules labākos slēpotājus ir uzņēmusi jau no pašiem pasaules kausa pirmsākumiem 80.-to gadu sākumā un šajā ziņā ir pieskaitāma trijām leģendārajām distanču slēpošanas vietām – Lahti (Somija), Falunai (Zviedrija) un Holmenkollenai (Norvēģija).
Pēc tam jaunā gada priekšvakarā jau sesto reizi sāksies „Tour de ski”, kura atsevišķos posmos un arī kopvērtējumā iegūtie punkti tiek skaitīti pasaules kausa kopvērtējumā. Turklāt šiem punktiem ir diezgan nozīmīgs īpatsvars. Tūre šosezon ir pagarināta par vienu posmu (kopā būs deviņi posmi – aut. piez.), padarot vēl sarežģītākus apstākļus slēpotājiem. Tā otro gadu pēc kārtas norisināsies tikai divās valstīs – Vācijā un Itālijā, un noslēgsies ar slēpojumu vai, precīzāk, „kāpšanu” pa kalnu slēpošanas trasi Valdifiemmi.
Janvāra vidū, kad Priekuļos notiks Latvijas čempionāts un FIS sacensības, pasaules kausu pēc 14 gadu pārtraukuma organizēs Milāna. Otrā lielākā Itālijas pilsēta divas reizes jau ir rīkojusi šāda mēroga sacensības, bet tas notika 1997. un 1998.gadā. Nedēļu vēlāk stafeti pārņems Otepē, bet mūsu kaimiņi igauņi pārāk līksmot nevar, jo pēdējā desmitgadē tur regulāri notiekošais pasaules kauss 2013.gadā ies secen, dodot vietu eksperimentālā kārtā citām valstīm.
Februāris būs jaunumu pilnākais mēnesis. Pirmie divi posmi notiks Krievijā. Ribinska pēdējās piecās sezonās jau ieguvusi atpazīstamību, savukārt Maskavā pasaules kauss nav noticis 11 gadus. Krievijas galvaspilsētā tas norisinājās 2000. un 1990.gadā. Pēc krietni īsākas pauzes – trīs gadiem – apritē atgriezīsies pazīstamais Čehijas slēpošanas centrs Nove Mesto, kur savulaik sacentušies ne tikai tādas leģendas kā Bjorns Dēlī, Vladimirs Smirnovs vai Jeļena Vjalbe, bet arī Gunde Svāns, Marjo Matikainena, Manuela Dičenta un citi. Debiju pasaules kausa apritē februāra otrajā pusē atzīmēs Szklarska Poreba. Ja pazīstamā tramplīnlēkšanas vietā Zakopanē regulāri notiek pasaules kausa posmi tramplīnlēkšanā, tad pasaules kauss distanču slēpošanā Polijā vēl nekad nav norisinājies. Līdz ar to tas būs papildus stimuls pēdējo sezonu kopvērtējuma uzvarētājai Justīnai Kovaļčikai pacīnīties par uzvaru savās mājās pret pēdējā pasaules čempionāta un Olimpisko spēļu karalieni Maritu Bjergenu (Norvēģija). pasaules kauss Polijas pilsētiņā notiks piektdien un sestdien, bet svētdien norisināsies interesanta sacensība – „FIS World Uphill trophy”, kuras ietvaros būs jāveic aptuveni 3km pret kalnu un tad 3,5km lejā pa kalnu slēpošanas trasi, kur tiek veikta nobrauciena disciplīna. Tā kā vairāki slēpotāji iebilda pret šādu ideju, kas viņu skatījumā ir ņirgāšanās par slēpotājiem, tad šī specifiskā sacensība svētdien netiek skaitīta kā pasaules kausa posms.
Tradicionāli pasaules kausa sezona noslēgsies martā ar posmiem Ziemeļvalstīs, slēpošanas mekās – Lahti, Oslo, Falunā. Pa vidu būs vēl divi sprinta posmi pilsētas ielās – Drammenā (Norvēģija) un pie karaļa pils Stokholmā. Jau ceturto reizi pēc kārtas pēdējais posms notiks Falunā ar trīs sacensību seriālu„World cup final”, kura formāts ir līdzīgs „Tour de ski” un kas tika aizsākts 2008.gadā Bormio (Itālija). Vienīgi skumīgi, ka televīzijas intereses un nauda ņem virsroku pār veselo saprātu un vienīgā 50km distance sezonā, kas gadu desmitiem notiek Oslo, turpmāk norisināsies ar masu startu, tādējādi diemžēl padarot par parodiju leģendāro Holmenkollenas 50km distanci, kas kopš 19.gs. beigām tur ir notikusi ar intervālu startu un kā tam īstā distanču slēpošanā ir jābūt.
18 Komentāri
Labi, ka notiek sprinti pilsētās, bet Diseldorfas un Drammenas sprintos vajadzētu nedaudz platākas trases, citādi apdzīt praktiski nav iespējams.
ta brivaja stila francija zviedrija izskataas
klasika ari bauers un nor pievienojas cinai par uzvaru
bet masu starta protams northugs
Sportisti trenējās un atnesa naudu LSS un tagad viņiem nedod iespēju startēt.
Un nau jau starpība vai Skandināvijas kausā cīnās par pēdējo desmitnieku, bet pasaules kausā par pēdējo piecinieku.
JA nestartē PK tad valsts nepiedalās nekur.
Sponsoriem arī neinteresē SCA kauss, vismaz PK var redzēt pa TV.
Vienmēr esmu uzskatījis, lai uzrādītu labus rezultātus pēc iespējas vairāk jābūt vienā vidē ar tiem, ar kuriem vēlies sacensties. Biatlonisti ir lielisks piemērs, jo viņi neatlaidīgi starte PK sērijā.
Bet tikai pieredze nedos gaidīto rezultātu, tā ir treniņmetodika, paša sportista velme un protams inventārs... Šobrīd izlasei ir piesaistīts lieisks speciālists, bet izlase tik un tā neizskatās pēc izlases. Manuprāt šī lieta nav novesta līdz galam. Valda sadrumstalotība, kas arī kavē attīstību.