Jaunumi

Infoski jau iepriekš rakstīja par jauno pasaules kausa sezonu, kas sāksies 19.novembrī Norvēģijas slēpošanas centrā Beitostulenā. Šajā rakstā vairāk tiks runāts par zināmajiem slēpotājiem, kurus nākamajā sezonā neredzēsim sacensību dalībnieku sarakstos, jo pēc pagājušās sezonas ir beiguši aktīvās sportiskās gaitas.

Tas nav nekas neparasts, ka katras sezonas beigās kāds atvadās. Kad to izdara mazāk atpazīstami slēpotāji, tad varbūt tas paliek nepamanīts, bet kad karjeru beidz kāds vai vairāki vadošie slēpotāji, tad slēpošanas interesentu acīm garām tas nepaslīd. Pagājušajā sezonā atvadījās daudzi, ieskaitot vairākus vadošus slēpotājus. Kaut arī viņu vidū nav tik skaļu vārdu kā, piemēram, savulaik bija Dēlī, Alsgords, Svāns, Smirnovs, Vasbergs, Jenbergs, Vjalbe, Belmondo, Matikainena (šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt), tomēr pagājušo sezonu sportisko gaitu beigušo sarakstu var uzskatīt par vienu no visu laiku iespaidīgākajiem. Parēķinot vidējo vecumu, kas svārstās ap 29-30 gadiem, var secināt, ka slēpotāji karjeru beidz arvien jaunākā vecumā nekā iepriekš, varbūt tas skaidrojams ar lielākām slodzēm, kādas ir jāiztur sportistiem.

Itālietes paliek bez līderēm

Nākamā sezonā itāļu sieviešu izlase būs krietni vājinātā sastāvā un būs grūtības nokomplektēt labu stafetes komandu, jo ardievas sportam teikušas abas komandas līderes – Arianna Follisa un Marianna Longa. Stafetē itālietes allaž ir bijušas stipras, jo parasti svarīgākajās sacensībās iekļuva labāko sešiniekā, bet Manuelas Dičentas un Stefānijas Belmando laikos arī labāko trijniekā. Tas itālietēm pēdējo reizi izdevās Olimpiskajās spēlēs Turīnā 2006.gadā un būtu sanācis arī vēl, ja vien Follisas un Longas komandas biedrenes nebūtu pārāk lielu „putru savārījušas”, kas Ariannai un Mariannai parasti bija jāizstrebj. Follisas kontā ir visa kaluma medaļas pasaules čempionātos (kopā piecas – aut. piez.) un bronza stafetē Olimpiskajās spēlēs, tomēr spilgtākais moments ir viņas uzvara pasaules čempionātā sprintā 2009.gadā. Longa pasaules čempionātos izcīnījusi divas medaļas – sudrabu 10km klasikā un bronzu komandu sprintā. Follisa, kas starptautiskajā arēnā startē kopš 1995.gada, slēpotājas karjeru beidz 33 gadu vecumā, un tieši labākos rezultātus sasniedzot pēdējos gados. Runājot par itāļu komandu, ir jāpiemin arī veterāna un sprinta meistara Kristiāna Zorzi klusā karjeras beigšana. 2010./2011.gada sezonā viņš pasaules kausos nepiedalījās, vien pāris sacensības Alpu kausā. Kaut arī Zorzi spožākie laiki ir 90.to gadu beigas un divtūkstošo gadu sākumi, kad sprintā izcīnīta olimpiskā bronza un pasaules sudrabs, tomēr spilgtākais moments paliks atmiņā no 2006.gada, kad Olimpiskajās spēlēs savās mājās par „Zorro” iesauktais Kristians Zorzi pēdējā posmā stafetē pēc 12 gadu pārtraukuma nodrošināja itāļiem uzvaru, noturot Pillera-Kotrera sarūpēto vairāku sekunžu pārsvaru pār tādiem distanču meistariem kā Matiass Fredriksons un Tobiass Angerers. 2007.gadā Saporo Zorzi izcīnīja zeltu arī pasaules čempionātā, uzvarot komandu sprintā.

Slovēņu spožā sprintere

Slovēņu sprintere Petra Majdiča ir pirmā slovēņu slēpotāja, kas izcīnījusi uzvaru pasaules kausa posmā, medaļu pasaules čempionātā un Olimpiskajās spēlēs. Augstāko punktu viņa sasniedza 2008./2009.gada sezonā, kad uzvarēja astoņās sprinta sacensībās pasaules kausā. Kaut arī sprints bija viņas prioritāte, tomēr arī distancē viņa uzrādīja labus rezultātus, būdama top10 slēpotāja. Pavisam kopā viņai 24 uzvaras pasaules kausa posmos, un par viņu vairāk uzvaras ir tikai trim izcilām slēpotājām – Jeļenai Vjalbei, Bentai Skari un Maritai Bjergenai (vēl aktīvi turpina karjeru). Neskatoties uz tik bagātīgu uzvaru ražu, Majdičai diemžēl tā arī neizdevās triumfēt pasaules čempionātā un Olimpiskajās spēlēs. Taču slēpošanas līdzjutēji viņu atcerēsies galvenokārt saistībā ar izcīnīto bronzu Vankūveras Olimpiskajās spēlēs 2010.gadā, bet ne tik daudz medaļas, cik dēļ veida, kā viņa to paveica. Iesildīšanās laikā viņa izlidoja no trases un iekrita bedrē, satraumējot krūškurvi, bet caur lielām sāpēm pārvarēja kvalifikāciju un visas nākamās kārtas līdz finālam, kur slovēniete burtiski „izkapāja” trešo vietu. Šī bronzas medaļa viņai bija zelta vērtībā. Vienīgi neierasti bija redzēt, ka Majdičai, kas ir viena no garākajām un spēcīgākajām slēpotājām un jebkuru no konkurentēm varētu „ar vienu roku pacelt”, apbalvošanas ceremonijā bija jāuznāk un jāaiziet tikai ar tehniskā personāla palīdzību.

Zviedru sprinta trio

Vairs sacensību arēnās neredzēsim pazīstamos zviedru sprinterus – Bjornu Lindu, Līnu Andersoni un Matu Larsonu. Linds, kuram pēdējās sezonās nesekmējās, kļuva par divkāršo Olimpisko čempionu sprintā 2006.gadā – individuālajā un komandu. Daudziem noteikti palicis atmiņā viņa „lēcienveidīgais” finišs komandu sprintā klasiskajā stilā, neatstājot ne mazākās cerības norvēģu sprinta leģendai Hetlandam. Turpat Turīnā Andersone arī izcīnīja zeltu komandu sprintā, bet 2005.gadā Obersdorfā viņai tika pasaules čempionāta sudrabs individuālajā sprintā. Larsons bijis labs palīgs zviedriem iekļūšanai trijniekā pasaules kausa posmos stafetē un komandu sprintā, bet lielākais sasniegums ir sudraba medaļa pasaules čempionātā sprinta disciplīnā 2007.gadā.


Petra Majdiča un viņas komanda bija sarīkojusi interesantu atvadīšanos no sporta