Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Juris Ģērmanis – uzņēmējs, students, padomdevējs...
Rīgā dzimušajam gulbenietim Jurim Ģērmanim joprojām pieder augstākā vieta starp Latvijas distanču slēpotājiem vīriešiem ziemas olimpiskajās spēlēs – 2002. gadā Soltleiksitijā viņš 15 km distancē (pirmo ziemas olimpisko čempiona titulu Igaunijai toreiz ieguva Andruss Vērpalu) ierindojās 49. vietā, turklāt aiz viņa palika ne tikai tā saukto distanču slēpošanā eksotisko valstu, bet arī Somijas, ASV, Vācijas, Igaunijas un Baltkrievijas slēpotāji. Pēc pirmās laika atzīmes – 7,2 km – Jurim bija pat 27. rezultāts, taču līdz finišam noturēties tik augstā vietā neizdevās. Soltleiksitija bija gulbenieša otrās un pēdējās olimpiskās spēles, kaut gan viņam tad bija tikai nepilni 25 gadi.
«Viss bija ļoti vienkārši – ar slēpošanu naudu nepelnīsi un ģimeni neuzturēsi. Slēpot jau vēl varēju un vienu sezonu vēl arī noslēpoju, taču tas jau bija bez kaut kādiem konkrētiem mērķiem. Ko es vēl varēju sasniegt? Pat ja būtu gandrīz neierobežoti līdzekļi, diezin vai augstāk par vietu trīsdesmitniekā būtu pa spēkam tikt, bet tas neko kardināli nemaina. Tāpēc nolēmu pievērsties citām lietām un ne reizes neesmu nožēlojis, ka tieši tad beidzu karjeru,» secina Juris Ģērmanis.
Olimpiskās spēles bija Jura bērnības sapnis. Pirmajās slēpošanas sacensībās viņš piedalījās jau 7 gadu vecumā (Jura pirmais treneris bija Jānis Ančs), bet 11 gadu vecumā, skatīdamies TV pārraides no Kalgari ziemas olimpiskajām spēlēm, viņam jau bija sapnis arī pašam kādreiz kļūt par olimpieti. Uz Albērvilu viņam vēl bija par agru tikt (15 gadi tikai), arī Lillehammeres olimpiskās spēles vēl bija pie TV ekrāna, bet jau ar domu, ka pēc četriem gadiem Nagano varētu aizbraukt arī pats. Izdevās.
«Debija īpaši laba nesanāca. 15 km distanci pat nepabeidzu, jo biju tā pārguris, ka nebija pārliecības, vai nobraukšu no stāvākā kalna distancē... Gāju malā,» atceras Juris.
Lai nu kā, bet vēl pēc četriem gadiem viņa sasniegtais rezultāts – 49. vieta – joprojām nav pārspēts, un pašreiz grūti iedomāties, kurš to varētu izdarīt. Cita lieta, ka šī vieta varētu kļūt par labu mērķi pašreizējiem labākajiem mūsu slēpotājiem, starp kuriem dažam labam ambīciju ir daudz vairāk nekā varēšanas (absolūti labākais mūsu distanču slēpotāju rezultāts ziemas olimpiskajās spēlēs pieder Inetai Kravalei, kura 1994. gadā Lillehammerē ieņēma 48. vietu 30 km distancē).
«Pēc sportista karjeras beigām, kā jau daudzi bijušie sportisti, strādāju apsardzē, bet nu jau gadus sešus esmu starptautiskajā kompānijā «Consolis Latvija», kas nodarbojas ar dzelzsbetona konstrukciju ražošanu. Studēju uzņēmējdarbību RSEBA 2. kursā, jo pašreiz esmu uzņēmumā mārketinga un pārdošanas direktora vietas izpildītājs un vajadzīgas zināšanas, lai savā amatā varētu strādāt pilnvērtīgāk. Nu jau apmēram desmit gadus dzīvoju Carnikavā,» stāsta Juris.
Sava prieka pēc Juris arī paslēpo un pamāca slēpot arī citus. Katru pirmdienu no pulksten 18 līdz 20 viņš ir sastopams Carnikavas stadiona apgaismotajā slēpošanas trasē un jebkurš var izmantot Jura Ģērmaņa padomus.
«Tā nav kaut kāda speciāla slēpotāju grupa, jebkurš gan mazs, gan liels var vērsties pēc padoma, jebkuram varu arī parādīt, kā jāslēpo. Pēdējās ziemās par sniega trūkumu nevaram sūdzēties, var redzēt, ka cilvēkiem patīk slēpot un ka ļoti daudzi to labprāt dara. Varētu, protams, arī mērķtiecīgi patrenēt jaunos slēpotājus, taču pašreiz tam nav vaļas. Ar laiku nonākšu arī līdz trenēšanai, kad būs iespējams to apvienot ar pamatdarbu,» saka Juris.
**
Juris Ģērmanis
1998. un 2002. gada ziemas olimpisko spēļu dalībnieks distanču slēpošanā
Augstākā vieta olimpiskajās spēlēs – 49. vieta 15 km distancē 2002. gadā – ir augstākais Latvijas slēpotāju vīriešu sasniegums šajās sacensībās
2001. gadā piedalījās pasaules čempionātā; augstākā vieta – 55. vieta 30 km distancē
17 reizes bija Latvijas čempions dažādās individuālajās distancēs
Autors: Anatolijs Kreipāns
Datums: 21.02.2012
Izdevums: Sporta Avīze
Rubrika: Ko viņš dara šodien?
Raksts pārbublicēts no Lursoft laikrakstu bibiliotēkas www.news.lv
Foto: No LOK arhīva.
46 Komentāri
Ar slēpošanu Latvijā neko nesasniegt:(
Un arī fis punkti tika savādāk rēķināti, takā grūti spriestr par sportisko sasniegumu.
Salīdzinājums ņemot vērā Priekuļu FIS LČ slidsoļa distanci.
Soda punkti 1 vietas ieguvējam, šogad - 87,46 ;agrāk 96,86.
Līdz ar to bija izcīnīti FIS punkti pirmaja trijniekam šogad:
1. Paipals J. - 87,46
2. Slotiņš R - 89,44
3. Liepiņš A. - 92,84
Pirma 10 gadiem:
1. Paipals J. -96,86
2. Slotiņš R - 98,34
3, Liepiņš A. - 100,20
Tā kā secinājumus variet izdarit paši un lai izcīnītu 53,85 FIS punktus(vecos) visiem pašriezējiem slēpotājiem vēl būtu ļoti jāiesvist.
Veiksmi treniņos un sacensībās.
pilnigi taisniba... par soda punktiem, bet ka tika rekinati punkti attiecigi no pirmas vietas.... vari izstastit( konkreti cik zaudeta laika liderim bija 53,85 FIS punkti tad, un cik punkti par to pasu laiku ir tagad?)
1. Batory 40.48,8
9. Germanis 43.20,7- 53.85 FIS punkti
21.03.2010 Kremnica
1. Michalek 42.26,8
2. Batory 42.48,6
7.Liepins 43.25,4 82.83 FIS punkti
Būtu labāk domājuši, kāpēc toreiz varējām, un tagad nevaram. Labākai uzskatāmībai vēl pieķeriet biatlonu klāt
toreiz Batory bija 16 FIS punkti un Jurim 53,85, Michalekam ...., Arvim 82,83, si gada sacensibas SCAN Nes 1. vieta 33,48-23,16 FIS punkti, Paipals 36,45-92,76 FIS punkti.
Visu cienu Jurim, bet nevajag teikt, ka tagad neviens neko nedara un sasniegtais nav nekas, ir divas dazadas situacijas. Tas , ka jacensas sasniegt vairak ir fakts.
21.03.2010 Kremnica
Par A. Liepiņa 7.vietu un punktiem,tas bija Masu starts un tur ir pavisam cita punktu aprēķināšanas kārtība.
Bet ja tas būtu individuālais starts tad Arvim būtu 69,03 punkti.
Agrāk aprēķināja sekojoši,tika ņemti vērā 1-5 vietas dalībnieku FIS punkti (pēc FIS listes) un izsvītroja ārā 1 (vienu) labāko un 1 (vienu) sliktāko punktu īpašnieku.
Pārējo trīs dalībnieku punktus sasumēja un izdalija ar 3,75,tā tika iegūti sacensību soda punkti 1 vietai.
Tagad aprēķina sekojoši,tiek ņemti vērā 1-5 vietas dalībnieku FIS punkti (pēc FIS listes) un izsvītroti ārā 2 (divu) sliktāko punktu īpašnieki.
Pārējo trīs dalībnieku punktus sasumē un izdala ar 3,75,tā tiek iegūti sacensību soda punkti 1 vietai.
Piemērs (Priekuļi 19.02.2012) Dalībnieku izcīnītā vieta un viņa FIS punkti uz to momentu.
1.J.Paipals-119,05
2.R.Slotiņš- 107,89
3.A.Liepiņš- 101,03
4.P.Ribakovs-136,29
5.J.Damškalns-193,83
Arēķināšana pēc vecās sistēmas,tiek izņemti ārā A.Liepiņa un J.Damškalna punkti,pārējo 3 dalībnieku punktu summa ir 363,23 kuri tiek izdalīti ar koeficentu 3,75 un sanāk 96,86 punkti,kuri arī būtu 1 vietas ieguvējam.
Ņemot vērā jauno aprēķināšanas kārtību,tiek izņemti ārā P.Ribakova un J.Damškalna punkti,pārējo 3 dalībnieku punktu summa ir 327,97 kuri tiek izdalīti ar koeficentu 3,75 un sanāk 87,46 punkti,kuri arī ir 1 vietas ieguvējam.
Tā kā ņemot vērā agrāko laiku un pašriezējo FIS punktu aprēķināšanas kārtību 1 vietai sanāk ka agrāk būtu 96,86,bet tagad 87,46 FIS punkti.
FiS punktu aprēķināšanas kārtība katram dalībniekam ir redzama Infoski lapas sadaļā Rangi: Sezonas ranga nolikums 2011/2012 punkts 5.2.2.
Šajā dokumentā ir parādīta pašreizējā aprēķināšanas kārtība ar koeficentu 800, bet agrāk koeficents bija 600.
Aprēķinot FIS punktus jāņem vērā tas ka katra dalībnieka FIS punkti konkrētās sacensībās sastāv no divu skaitļu summas: sacensibu uzvarētāja punkti jāsaskaita ar punktiem kuri iegūti aprēķinot katra dalībnieka punktus ņemot vērā formulu kas uzrādīta Ranga nolikuma 5.2.2. punktā.
Piemērs (Priekuļi 19.02.2012) Sacensību rangs 87,46 FIS punkti
1.J Paipals 87,46
2. R.Slotiņš 87,46 + 1,98 (punkti pēc 5.2.2. uzrādītās formulas)= 89,44
Vēl jāņem vērā minimālo soda punktu piešķiršanas kārtība.
Olimpiāde,Pasaules Čempionāts,Pasaules Kauss - 1 vietai=0,00 soda punkti
Pārējās FIS sacensības nedrīkst būt mazāk par 15,00 soda punktiem.
Tāda situācija bija 04.03.2012 FIS sacensībās Albu (EST)
Faktiskie soda punkti bija 13,72 bet tika piešķirti 15,00.
Ceru ka būšu izskaidrojis un tagad varēsiet paši rēķināt FIS punktus sacensībās.
Domāju,ka,ja pirms 10 gadiem būtu tādas iespējas kā tagad,Ģērmanis būtu sasniedzis kaut ko vēl labāku.Tas pats attiecas arī uz Eiduku,kuram potenciāls bija pietiekoši augsts,tomēr finanses neļāva attīstīties un pilnībā parādīt sevi!!
Pašreizējā situācijā liels + ir tas,ka tā slēpošanas saimniecība Latvijā diezgan strauji attīstās,bet, liels mīnuss, diemžēl ir kvalitātīvu slēpotāju trūkums,jo,diemžēl,bet, neticu, ka tas pats Paiplas, Liepiņš vai vēl kāds savā karjerā sasniegs kaut ko ievērības cienīgu!!
kuru tad vinš ir uztrenējis? viņs vispār bija treneris? kaut ka neatceros... palasot tepat atpakal rakstu no SA, tik viennozimi ari neizskatas. Bija tak agrāk vina pasparne Kalnups, Kemers..., vel Bikernieks, Kostjukovs, Vovers... kur viņi ir tagad?
Domā baigais gudrinieks, ka vari uzrakstīt pāris rindiņas bezsakarīga teksta?
Ieteiktu izdomāt savās neesošajās smadzenēs ko labāku par 80000.
LSS nav sagādājusi nevienu lieku santīmu no malas,bet tikai centusies to notērēt pēc savas vajadzības neuzjautājot distančnieku sabiedrībai ko un kā labāk darīt.Bet lai sagatavotu sportistu PČ klubi,sporta skolas ir ieguldījuši darbu un līdzekļus.Tā kā ir paradoks,viens iegulda, bet otrs nosmeļ un notērē pēc savām vajadzībām un vēl cenšas apmierināt savas vēlmes.
To ka tika izveidota treneru komisija kurai arī bija par visu jādomā,tā tiek ignorēta un vairs nedarbojas,jo tas traucētu brīvi rīkoties ar līdzekļiem.
Vienīgais labums ko LSS ir izdarijis,sameklējis apbalstītāju kas piegādāja formas izlases sportistiem,un inventāru tiem ko bija izvēlējies sponsors.
Varu tikai piebist ka uz Oslo PČ tika ieguldīta summa X bet atpakaļ tika dabūta 10 reizes lielāka.Šeit neiet runa par to summu par ko piemināja 14 • 03 • 2012 / 22:26 bet par interesantāku skaitli.
Vēl gribu pieminēt to ka LSS ir aizmirsusi kaut kā pateikties vēl dažiem sportistiem par startu Oslo PČ ,tie būtu: Oskars Muižnieks,Rinalds Kostjukovs,Nauris Biķernieks.
Ka var but tada situacija, ka Tu saki, ka LSS ignore distancu slepotajus, konkreti saja gadijuma treneru padomi un pasi rikojas ar naudu , ko sportisti nopelnija, nevienam neko neprasot un nevienam neatskaitoties, un braucot aizvien dzilak auzas. Zel ka ta, bet slepotaji ir siksta un izturiga tauta, gan jau izdosies visu atrisinat, vajag tikai gribet un ir tacu kas to velas.
Un kas traucē sagatavot ļoti labus sportistus un sportistes, vai esi slēpošanā pirmo gadu? Kāpēc perspektīvā jaunatne negrib turpināt trenēties kad tiek līdz junioru vecumam, vainīga nauda, perspektīva izlasē vai attieksme no citiem "slēpotājiem"?
Par sagatavotajiem sporistiem varu teikt to, ka uz šo brīdi gan biatlona, gan slēpošanas izlasē ir mani pirmie audzēkņi un par turpmāko rezultātu izaugsmi noteikti vajadzētu prasīt tiem, kas viņus šim līmenim gatavo.
Ne jau tikai slēpošanā juniori ir problēma, tas ir arī citos spora veidos. Tas es domāju ir saitīts ar atalgojumu, jo katrs grib strādāt un saņemt par to atalgojumu. Jaunieši caur izglītību to var sasniegt, bet caur sportu to vienkārši nesaskata, tāpēc izvēlas izglītību un sportam saka ardievas. Slēpošana junioru vecumā ir smags darbs un tā vairs nav nekāda izklaide vai vaļasprieks. Par darbu kā jau teicu ir jāsaņem atalgojums.
Loti sakarigs koments un reals skatijums uz lietam. Un atbalstu ari tos jauniesus kuri izvelas izglitibu, jo pie nesakartotas sistemas neko viniem piedavat neviens nevar un ari attieksme pret sportu saja bridi valsti ir kada ir. Jastrada ar jaunatni, lai veidotos masa un tad gan jau izleks kada zvaigznite, kuras rezultati popularizes sleposanu, un kamolins velsies. Paslaik butu svarigi sanakt visiem kopa un beigt dalities labajos un sliktajos, bet izdomat ko darit, lai pasi butu noteiceji par savu naudu, nevis nezinami onkuli no kalniem. Vini lai dala un tere savu naudu.
Tr. padome, ja tāda vispār ir, labākajā gadījumā domā kā izvilkt tekošo sezonu, kombinējot, ko uz kuriem mačiem vest vai atstāt mājās neatbilstošas sagatavotības vai naudas trūkuma dēļ.
Katrs rušinās pa savu lauciņu. var redzēt, ka pagaidām vēl neviens nav domājis par slēpošanu kopumā. Tā būtu tēma stipri plašākam lokam. Ar anonīmiem komentāriem tālu netiksim
Tas ir ļoti grūti,jo neviens no distančniekiem nezina kas Lācītim vēderā.
Tas ir Top Secret,priekš tam vajag dabūt no SAB atļauju informācijas iegūšanai.
Par to kā visam būtu jānotiek normālā Sabiedriskā organizācijā varu minēt piemēru,paskatīties: www.lof.lv
Jo ir pilnīgi skaidrs,ka bez pagātnes nav nākotnes.
Joks. Nesavāksies.
bet uz pārējiem pat neskatās un negrib viņus kur sūtīt, jo ir tikai daži Izredzētie kuri tāpat neko nav izdarijuši...
STULBUMS
http://www.skisport.ru/news/index.php?news=13857