Jaunumi

Rīt ar ierasto prologu brīvajā stilā Vācijas pilsētā Oberhofā sāksies daudzdienu distanču slēpošanas seriāls „Tour de ski”, kas norisināsies jaus sesto reizi un kas šajā sezonā būs galvenais notikums distanču slēpošanā. Pavisam kopā paredzēti deviņi posmi, kas vienpadsmit dienu garumā notiks Vācijas un Itālijas pilsētiņās. „Tour de ski” noslēgums ar pēdējo posmu augšup pa kalnu slēpošanas trasi uz slaveno Alpe Cermis  paredzēts 8.janvārī.

Kaut arī sākotnēji un vēl šobrīd tas tiek pretrunīgi vērtēts distanču slēpotāju aprindās, jo vieni uzskata to par prestižu lietu, kamēr citi min, ka tas ir tikai šovs un slēpotāju veselības bendēšana, tomēr „Tour de ski” paliek arvien populārāks un arī prestižāks. Turklāt šosezon, kad nav ne Olimpisko spēļu, ne arī pasaules čempionāta, tad tieši „Tour de ski” būs sezonas galvenais notikums, uz ko arī koncentrējas un uzsvaru liek pasaules vadošie distanču slēpotāji.

„Tour de ski” ir veidots pēc leģendārajām daudzdienu riteņbraukšanas sacensību „Tour de France” formāta, un šajā slēpošanas seriālā uzvarēt var tikai paši vispusīgākie slēpotāji, jo organizatori allaž iekļauj gan sprintu, vidējās un arī garākas distances, abus slēpošanas stilus – klasisko un slidsoli, kā arī visus startēšanas veidus – intervāla startu, masu startu un arī handikapa startu. Tiks saglabāts pagājušā gadā pirmo reizi iekļautais skiatlons, ko iepriekšējās sezonās apzīmēja kā duatlonu. Šogad būs par vienu posmu vairāk, proti, deviņas sacensību dienas, kurām pa vidu tikai divas brīvdienas – pēc ceturtā un septītā posma. Pirmie četri posmi notiks Vācijā (Oberhofā un Obersdorfā), bet nākamie pieci Itālijā (Toblaha, Valdifiemmi). Jauno gadu sportisti nevarēs aktīvi atzīmēt, jo 1.janvārī ir skiatlons.

Šo grūto tūri uzsāks 109 vīri un 79 dāmas no 21 valsts. Pirmo reizi būs pārstāvēta Lielbritānija, jo startēs Norvēģijā dzīvojošais un trenējošais Endrjū Masgreivs. Protams, kā jau tas ir bijis katru gadu, visi finišu nesasniedz, turklāt vairākas valstis ir piesaka sprinterus, kas pēc pāris posmiem, kad prologs un sprinta distances ir beigušās, bieži vien no tūres izstājas. Arī šoreiz startēs vairāki pasaules vadošie sprinteri – norvēģis Ula Vigens Hatestāds, zviedri Emīls Jonsons un Teodors Petersons, kā arī krievi Aleksejs Petuhovs un Ņikita Krjukovs.

Neapšaubāmi par „Tour de ski” favorītiem būs iepriekšējo gadu uzvarētāji un arī šīs sezonas līderi. Vīriem vissīvākā cīņa paredzama starp norvēģi Peteru Nortugu un šveicieti Dario Kolonju, kuriem konkurenci sastādīs pieredzējušais čehs Lukašs Bauers, kuram atšķirībā no pirmajiem diviem vājais punkts ir sprinta distances, kurās viņš pazaudēs vērtīgās bonusa sekundes. Taču ar startu Davosā viņš apliecināja, ka atgūst formu, turklāt čehs zina, kas ir jādara, lai uzvarētu tūrē. Uz godalgoto trijnieku pretendēs arī tādi vispusīgi slēpotāji kā zviedrs Markuss Helners un kanādietis Alekss Harvejs. Arī francūzim Morisam Maņifikā, krieviem Maksimam Viļegžaņinam un Aleksandram Ļegkovam ir labas iespējas iekļūt labāko trijniekā. Sievietēm galvenās favorītes lomā būs norvēģiete Marita Bjergena, kas, lai labāk sagatavotos Olimpiskajām spēlēm Vankūverā un Pasaules čempionātam Oslo, pēdējās divās sezonās tūrē nav startējusi. Viņai nopietnu konkurenci sastādīs tautiete Terēze Juhauga, jo klasiskā stila meistare pēdējā laikā ir progresējusi slidsolī un arī sprintā, turklāt mazās un smalkās norvēģietes trumpis ir „kalnā kāpšanas” meistarība, ko viņa spilgti apliecināja 2011. un 2009.gadā (2010.gadā Juhauga izstājās no tūres pirms priekšpēdējā posma slimības dēļ – aut. piez.). Savu titulu noteikti mēģinās aizstāvēt poliete Kovaļčika, kura vismaz distancē Roglā apliecināja, ka ir tuvu savai kādreizējai teicamajai formai. Sievietēm nav tik daudz spēcīgu slēpotāju kā vīriešiem, kas varētu pacīnīties par uzvaru. Viena no pretendentēm uz augstu vietu Vibeka Skofterūda (Norvēģija), kas lieliski bija sākusi šo sezonu, tomēr slimības dēļ būs spiesta izlaist tūri. Spēcīga ir arī Šarlota Kalla, bet zviedriete tik tikko ir izveseļojusies, un diez vai būs tajā labākajā formā. Iespējams patīkamu pārsteigumu varētu sagādāt sprinta līdere amerikāniete Kikana Randala.

Līdz šim četriem sportistiem ir izdevies uzvarēt divas reizes. Vīriem to ir izdarījuši Lukašs Bauers un Dairo Kolonja, bet dāmām somiete Virpi Kuitunena un Justīna Kovaļčika. Trijiem no viņiem – Baueram, Kolonjam un Kovaļčikai – ir iespējas tikt pie trešās uzvaras, turklāt polietei pie trešā panākuma pēc kārtas. Vienu reizi ir triumfējuši vācietis Tobiass Angerers un zviedriete Šarlote Kalla. Organizatori ir pacentušies, lai piesaistītu visu vadošo slēpotāju dalību, piešķirot bagātīgu punktu ražu Pasaules kausa ieskaitē – tūres kopvērtējuma iegūtās vietas punktu skaits ir četras reizes lielāks nekā pasaules kausa posmā (uzvarētājam 400 punkti, otrai vietai 320, trešajai 240 utt.), kā arī vēl papildus punkti par top 30 vietām katrā atsevišķā tūres posmā (piem., uzvarētājam 50, otrajai vietai 46, trešajai 43 utt. līdz 30.vietai, kas iegūst vienu punktu). Tas nozīmē, ka šoreiz maksimālais punktu skaits, ko var iegūt, ir 850 punkti (iepriekš 800 punkti). Vislielākais punktu daudzums, ko sportisti ir sasnieguši, bija pagājušajā tūrē, kad Kovaļčika ieguva 732, bet Kolonja 724 punktus.  Pārsvarā tūrē uzvarētājs pietiekamu pārsvaru ir nodrošinājis jau pirms pēdējā kalna posma, un tikai vienu reizi vīriešiem (Bauers pret Nortugu 2010.gadā) un vienu reizi sievietēm (Kuitunena pret Sārinenu 2008.gadā) uzvarētājs noskaidrojās Alpe Cermis kalnā.

Neskatoties uz to, ka Nortugs ir dominējis pēdējos divos Pasaules čempionātos un labi startējis Olimpiskajās spēlēs Vankūverā, un ko līdzīgu ir paveikusi viņa tautiete Bjergena, kura pelnīti ir nosaukta par Pasaules čempionāta Oslo un Vankūveras Olimpisko spēļu karalieni, ne vienam no viņiem, ne arī kādam citam norvēģim vēl līdz šim tā arī nav izdevies uzvarēt „Tour de ski”. Un tieši šīs tūres tituls ir vienīgais, kas pietrūkst šiem abiem izcilajiem norvēģu slēpotājiem.

Kopējais „Tour de ski” balvu fonds ir 720 000 Šveices franku. Sievietēm būs jāveic vismaz 60,3km (distance var palielināties, ja pārvar kvalifikāciju sprintā un startē izslēgšanas braucienos līdz finālam), bet vīriem kā minimums 110,15km. Savukārt pārbraukšana no vienas sacensību vietas uz otru kopā sastādīs ap 930 km. Interesanti, ka katram slēpotājam, rēķinot vidēji, ir līdzi 15 slidsoļa un 20 klasiskā stila slēpju pāru.