Jaunumi

Jaunais un perspektīvais slēpotājs mazsalacietis ROBERTS SLOTIŅŠ kopš 2007. gada trenējas slēpošanas sporta lielvalstī Somijā. Arī pašlaik viņš devies uz sezonas noslēguma sacensībām Somijā, tādēļ sazinājāmies ar viņu caur Skype.

Kā sāki nodarboties ar slēpošanu?

Tētis (Ivars Slotiņš — aut. piez.) savulaik bija biatlonists un jau no bērna kājas mani lika uz slēpēm, ņēma līdzi uz sacensībām. Nevar teikt, ka viņš mani piespieda nodarboties ar slēpošanu, man pašam iepatikās. Mazsalacas vidusskolā mācījos līdz 9. klasei, pēc tam turpināju mācības Somijā, kur ir lielākas iespējas trenēties.



Kā nokļuvi Somijā?

Pamatskolā sasniedzu labus rezultātus, tādēļ man piedāvāja turpināt mācības profesionālajā skolā ar sporta ievirzi Muonio, Somijā. Šī pilsēta atrodas aiz Polārā loka, 1000 km no Helsinkiem. Latvijas biatlona un slēpošanas federācijām ir sadarbība ar šo skolu, kur ir iespēja apgūt dažādas profesijas, piemēram, pavāra, elektriķa un automehāniķa arodu vai arī mācīties tikai vidusskolas programmu. Paralēli vidusskolas programmai es apguvu celtnieka profesiju, un man bija iespēja trenēties, jo skolai ir laba treniņu bāze. Gan mācības, gan treniņi bija par brīvu.

Mācības notika somu valodā. Pirmajā gadā varēju mācīties angliski, bet bija intensīvi jāapgūst somu valoda, lai varētu turpināt mācības. Kopumā mācījos piecus gadus. Sanāca ilgāk nekā vietējiem audzēkņiem, jo laiku prasīja somu valodas apgūšana un paralēli mācībām intensīvi trenējos. Var mēģināt arī trijos gados pabeigt mācības, bet, kā liecina pieredze, ne visiem tas izdodas. Vairāki latvieši, kas te mācījās, devās prom, neiegūstot diplomu. Arī pašlaik te mācās kādi seši latvieši. Lielākā daļa no viņiem nodarbojas ar biatlonu.

Saka, somu valodu esot grūti apgūt.

Nezinu, kā tas ir citiem, bet es diezgan ātri apguvu valodu, jo man bija somu draudzene. Cik zinu, pārējiem latviešiem, kas te mācās, tik labi neveicas ar valodas apgūšanu. Pazīstu tikai vienu, kas labi runā somiski.

Cik daudz trenējies?

Skolas laikā tikai pirmdienas bija brīvas, pārējās dienās notika viens vai divi treniņi.

Kāda ir skolas treniņbāze?

Te ir ideāli apstākļi treniņiem. Jau oktobra beigās tiek sagatavotas trases ar mākslīgo sniegu, un daudzi pasaules līmeņa sportisti ierodas šeit uz treniņiem. Ir interesanti kopā ar viņiem trenēties un izmantot redzēto arī savā treniņprogrammā.

Ar ko tagad nodarbojies pēc skolas absolvēšanas?

Pagājušajā vasarā es paliku Somijā, lai strādātu un trenētos, bet bija ļoti grūti abas nodarbes apvienot. Daudzi mūsu treneri bija pārsteigti, ka spēju izturēt tik lielu slodzi. Diemžēl Latvijā grūti dabūt finansējumu, tādēļ nākas strādāt, lai nopelnītu līdzekļus iztikai un treniņiem. Darbu celtniecībā ar sportošanu grūti apvienot, tādēļ atradu darbu kafejnīcā, kur iespējams saskaņot darba un treniņu grafiku.

Šoziem biju Latvijā, lai trenētos un piedalītos sacensībās, bet pašlaik esmu atgriezies Somijā. Marta beigās un aprīļa sākumā šeit notiks sacensības, kurās vēlos piedalīties. Arī Latvijas izlases pārstāvji plānojuši ierasties.

Pašlaik šeit ir sākusies polārā diena, tādēļ var trenēties gaismā daudz ilgāk. Sniegs parasti turas līdz pat maija sākumam. Temperatūras joprojām ir ļoti zemas — naktīs pat ap –30 grādiem, bet dienā gaiss sasilst. Esmu jau pieradis trenēties zemās temperatūrās, turklāt šeit gaiss nav tik mitrs kā Latvijā, tādēļ aukstumu tik ļoti nejūt.

Vai joprojām trenējies turpat Muonio?

Jā, trenējos Muonio treniņbāzē. Te man ir iespēja sarunāt dzīvošanu skolas kopmītnēs. Joprojām sadarbojos ar somu treneri Niko Aapajarvi, kas trenēja mani skolas laikā. Pašlaik skolā viņš nestrādā, bet ir kļuvis par Somijas jauniešu biatlona izlases treneri. Zinot finansiālo situāciju, Niko Aapajarvi piedāvāja savu palīdzību bez maksas.

Kā vērtē savu šīs sezonas sniegumu?

Kopumā nekā spīdoša nebija. Diezgan labi startēju Latvijas čempionātā. Janvāra beigās Pasaules čempionātā junioriem Liberecā mani iegāza slēpju izvēle, un kopš šīm sacensībām sākās neveiksmju sērija. Aizbraucu uz Pasaules čempionātu Itālijā un saslimu uz vairākām dienām. Grūti bija adaptēties kalnu klimatā. Nācās startēt pusslimam. Iespējams, ka neveiksmju cēlonis meklējams sezonas sākumā, jo biju pārtrenējies. Treneris atzīst, ka šajā sezonā uz augstiem rezultātiem cerēt nevaru, tādēļ jau pašlaik esmu sācis gatavoties nākamajai sezonai.

Kā notiek treniņi vasarā?

Slēpoju ar rollerslēpēm, daudz skrienu un braucu ar velosipēdu, kā arī trenējos trenažieru zālē. Labs treniņš rokām ir airēšana.

Vai plāno palikt Somijā?

Esmu plānojis pēc sezonas noslēguma mēnesi atpūsties Latvijā, bet pēc tam atkal doties trenēties uz Somiju.

Avots: eliesma.lv (oriģināls atrodams: http://www.eliesma.lv/aiz-polara-loka)