Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Arī mēs tur slēpojām... Arī Jānis Hermanis neizpratnē
Pasaules čempionātā distanču slēpošanā Valdifiemmē (Itālija) piedalījās arī Latvijas slēpotāji. Neviens te nav tik naivs vai tik liels nezinītis, lai gaidītu no viņiem nezin kādas augstas vietas. Labi, ka tik augsta līmeņa sacensībās piedalās un ja vēl kāds savā distancē tiks rezultātu pirmajā pusē vai kaut tuvu tai, tad varēs uzskatīt, ka starts bijis sekmīgs. Rēķināsimies ar reālo situāciju. Līdz rezultātu sarakstu pirmajai pusei vai vietām, kādas savulaik sasniedza, piemēram, Jānis Hermanis vai Juris Ģērmanis (kurus tik un tā daži saukāja par "tūristiem" olimpiskajās spēlēs) diemžēl bija tālu. Pat ļoti tālu. Turklāt dažu censoņu sniegums izraisa arī neizpratni...
Vairāki Latvijas slēpotāji vispirms piedalījās kvalifikācijas sacensībās, taču nevienam no viņiem (un nevienai) nebija nekādu izredžu iekļūt pamatsacensībās - tik liela bija atpalikšana no pirmā desmitnieka. Mūsējiem priekšā bija tādu distanču slēpošanas "lielvalstu" kā Grieķija, Argentīna, Austrālija, Jaunzēlande, Armēnija, Ungārija, Maķedonija, Beļģija un vēl citu slēpotāji, turklāt daži no viņiem - pamatīgi priekšā. Var teikt banālo, ka "tagad slēpot prot visur", taču arī starp tiem, kuri ir "tagad prot slēpot visur" kategorijā mēs esam starp atpalicējiem.
Pamatsacensībās 15 km distancē brīvajā stilā vīriešiem augstākajā vietā no mūsējiem bija Arvis Liepiņš un tā bija 87. vieta ar gandrīz 7 ar pusi minūšu atpalikšanu no uzvarētāja. Savukārt Roberts Slotiņš nefinišēja. Laikam kaut kas gadījās.
30 km distancē - 15 km klasikā plus 15 km brīvajā stilā - Slotiņš nefinišēja jau pašā distances sākumā, jo protokolā viņam pat neparādās noslēpotais laiks. Laikam atkal kaut kas atgadījās.
50 km distancē Jāni Teteri un Valdi Bodnieku par apli pirmos neapdzina. Pirms viņiem apdzina (salīdzinot slēpotāju laiku distancē pirms noņemšanas) divus Venecuēlas slēpotājus - Sēzaru un Bernardo Baenjas... Laikam arī šoreiz kaut kas gadījās.
Runā, ka Liepiņš, kurš jau ir kvalificējies Soču olimpiskajām spēlēm un drīkst tikt uzskatīts par Latvijas izlases līderi, no kura arī tika gaidīta augstākā vieta starp mūsu slēpotājiem (vispār jau 87. vieta tāda arī ir...), bija apslimis un tāpēc nevarēja parādīt visu, uz ko bija spējīgs. Tas ir slikti, ka bija aplimis un tas ir reāls iemesls, kāpēc nenoslēpoja. Arī daži citi bija apaukstējušies, kas arī nevarēja neietekmēt rezultātus, taču - no otras puses - apaukstēšanās laikam ne par ko labu arī neliecina...
Patiešām esam tik vāji? Kāds no tā sauktajām neslēpojošajām valstīm noteikti trenējas pie slēpošanas valstu treneriem, kādam vai dažiem ir iespēja trenēties kopā ar klasi labākiem slēpotājiem un daudz pilnvērtīgākos apstākļos nekā mūsējiem, taču tas nenotiek tik masveidīgi, cik masveidīgi šo valstu slēpotāji joņo mums garām distancē. Par kādu trenētību un gatavību lai runā, ja Latvijas čempionātā sprintā uzvarēja Juris Ģērmanis, kurš labu laiku jau vairs mērķtiecīgi netrenējas un nekam lielam negatavojas. Cik mērķtiecīgi un kā tādā gadījumā trenējas izlases slēpotāji? Vēl trakāk - kādā no lielākajiem mūsu šīs sezonas masu slēpojumiem kāda entuziaste, savulaik laba distanču slēpotāja, "atveda" Latvijas izlases meitenēm minūti...
Neizpratnē - uzmanīgi izpētījis pasaules čempionāta protokolus - par mūsu slēpotāju masveidīgi zemajām vietām ir arī Jānis Hermanis.
"Vispirms jāatzīst, ka trases Valdifiemmē bija ļoti smagas, turklāt vēl apmēram 1400 m virs jūras līmeņa un tādos apstākļos atšķirība sagatavotībā un meistarībā izpaužas vēl krasāk," atzīst Jānis Hermanis. "Esmu tajā reģionā trenējies un zinu, kā tur ir. Grūti tur slēpot. Slēpošana tamlīdzīgā reģionā prasa īpašu gatavošanos, kādas acīmredzot nebija. Neesmu tik bieži šosezon saticies ar izlasi un nevaru pateikt, vai pasaules čempionāts izlases slēpotājiem vispār bija sezonas galvenās sacensības. Diezin vai prātīgi bija neilgi pirms pasaules čempionāta rīkot Latvijas čempionātu. Pasaules čempionāta termiņi taču ir zināmi vismaz gadu iepriekš. Jāprasa treneriem, kāpēc vietas ir tik zemas. Par izlases galveno treneri var ielikt kaut vai labāko treneri no Norvēģijas vai Zviedrijas, bet tāpēc vien izlases slēpotāju rezultāti nekļūs krasi labāki... Treniņu apstākļi slēpotājiem tagad nav slikti, federācija rosās un darbība notiek, naudas distanču slēpošanā tagad ir vairāk nekā biatlonā. Mēs ar Juri un citiem savulaik paši meklējām naudu un ja tā bija, tad braucām uz sacensībām, bet ja nebija - tad sēdējām mājās. Tagad, cik zinu, tiek saņemta palīdzības jeb nauda no starptautiskās federācijas, bet mūsu laikā nekā tāda nebija. Vairāki bija apslimuši? Tātad jāuzmanās un pašiem sev arī ir jāseko, tikai sevi par to arī var vainot. Pārmaiņas uzreiz rezultātu nedod, jāpagaida un jāpaskatās, kas būs tālāk, kādas būs tendences, jo iespējas ir, lai rezultāti būtu augstāki nekā tagad. Tagad mūsējie dosies uz sacensībām Lahti, kur būs spēcīgs dalībnieku sastāvs, redzēsim, kā klāsies tur. Nevajadzētu mūsu slēpotājiem būt tik zemās vietās."
Jāņa Hermaņa teiktajam var piebilst tikai vienu - nav taču mūsējie tik tizli un neapdāvināti, lai nevarētu iemācīties ātri slēpot. Iemesls ir citur. Vispirms jau jābūt daudz augstākai mērķtiecībai un pašnovērtējumam. Ja samierināmies tikai ar vietām trešajā desmitā FIS sacensībās pašu mājās un vēl pasniedzam tās gandrīz vai kā nezin kādu sasniegumu... Tad nekas arī nemainīsies.
Avots: www.sportaavize.lv (oriģināls pieejams http://www.sportaavize.lv/05032013-ari_mes_tur_slepojam_ari_janis_hermanis_n#)
Pārpublicēts ar SA atļauju.
51 Komentāri
Nav jau arī neviena pozitīva piemēra,kurš varētu būt elks jaunajiem censoņiem..
Tāpat,jāsaka, ka slēpošana nav nekāds lētais sporta veids,un,ja vecāki nespēj sagādāt inventāru,smērus utt., konkurēt ir diezgan grūti - pat ja esi labāks par citiem!
te redzams kapec tik svaki rezultati.
nav fiziska vispar, Liepinam 19 reizes piepumpeties vai uz liztekam ir vienkarsi par maz.
savulaik ritarosmes biatlona trenejoties taisiju pa 50 uz listekam un pumpeties.
par maz ir tikai skraidit un rollerot.
Daudzim jau nav ne jausmas kā sagatavot sportistu uz attiecīgam sacensībām,vai uzlabot līmeni vairāku gadu griezumā,jo viss notiek haotiski,bez jebkāda darbības plāna ilgtermiņam.
Bet ja paskatās tad ritenis jau ir izdomāts,jo slēpošanas un biatlona pasaulē figurē trīs pamatveidi kā sagatavot sportistu attiecīgam līmenim.Tās ir skandināvu,krievu un eiropas treniņu metodes.Visas trīs no tām ir rezultātus
ģenerējošas,kurās ir iespējams veikt dažādas izmaiņas,bet nelielas,neatkāpjoties no pamatprincipa.
Rastargujevs izmanto vienu no šīm metodēm,esmu pavērojis Andreja treniņnometņu un rezultātu dinamiku,man ir skaidrs ko un kā viņš dara.
Informāciju kā sagatavot sportistu neviens no treneriem neizpaudīs,tas ir katra trumpis.Pat ja būs iespēja uzzināt mazliet no sportistu treniņplāna,tas
nedos iespēju sagatavot sportistu,jo primārais ir plāna kopējā koncepcija un
māksla sagatavot sportistu uz attiecīgo periodu kad ir jāuzrāda labākie rezultāti.Kā piemēru varēja redzēt Kovaļčikas rezultātus sezonas sākumā un uzvaru Tour de Ski un Bjorgenas medaļas PČ.
Pēc mana subjektīvi objektīvā viedokļa mūsu valstī ir tikai dažas personas kas saprot no augšminētā un varētu sagatavot sportistus attiecīgām sacensībām,lai vairs nav jālasa šie murgi publiskajā telpā.
Ar cieņu,
Andris Gailītis
Ne vienmār labs,ar panākumiem bagāts sportists ir labs treneris.
Piemērs tam ir Dario Cologna treneris,par citiem neiedziļināšos.
Andris Gailītis
Kur var pieteikties pie tavām novērotajām metodēm!?
Protams ja zini kā mani uzmeklēt,tad vari mēģināt.
Bet arī jāņem vērā tas ka sportistus kurus es konsultēju izvēlos es pats.
Ar visiem kuriem man ir bijusi sadarbība rezultāti ir tikai uzlabojušies.
Man nav kauns nosaukt viņus:
Juris Ģērmanis
Jānis Paipals (Vankuveras OS sagatavoju 4 gados,kaut nekad nav bijis slēpotājs)
Artūrs Zelčs
Viesturs Eglītis
Ja nemaldos tad no 1998 gada vismaz kādus 40 (gan jau vairāk) Latvijas Čempiona titulus esmu palīdzējis izcīnīt.
Vēlu veiksmi sportojot.
Dalība Olimp.Spēlēs? Un tālāk? Ka stālāk? Vai mērķis ir sasniegts?
Lūdzu , lūdzu, atbildi man anonīmajam!
Man tā liekas ka pagaidām anonīmajam kometētājam ir par īsu un smadzeņu par maz lai kaut ko tādu izdarīt.
Es vēlreiz atkaŗtojos,LSS darboņi-atbalstītāji rejat,bet jums zināšanu ir par maz lai kaut ko izdarītu.
Ja būtu laiks un ļoti liela vēlēšanās, tad varētu paprovēt uztrenēt kādu sportistu 35-40 vietai OS,jo katram ir sava interese,tāpat kā maniem esošajiem un bijušajiem sportistiem.Lai sasniegtu vēl labāku rezultātu slēpošanā,tad vajag ļoti daudz naudas.
Info ko zinu no personīgiem kontaktiem,lai izcīnītu mazo kristāla globusu sprintā dāmām bija nepieciešams 500 000 EUR gadā,un tas ir pa lēto salīdzinōt ar NOR slēpotāju izmaksām.
Un vēl neaizmirstiet,slēpošana nav tikai slidsolis,bet galvenais ir klasika,tā kā
biatlonisti pasaulē var pienest ūdeni slēpotājiem,kaut vai Furcade gadijumā decembrī vai Oles mēģinājumiem OS 2002.
Andris Gailītis
Lai pastartē klasikā,tad redzēsim kā būs.
http://www.fis-ski.com/uk/604/613.html?sector=CC&listid=&competitorid=124569&type=result&limit=20&bt=next&rec_start=20
no kurienes šitā formula ir izrauta? :D
Uzskatu, ka muļķīga situācija ir tad, kad pirmā kursa students, īpaši jau slinks un pamuļķis sāk mācīt profesoram, kam pilna auditorija, kā jālasa lekcijas...
Vispirms pierādi, ka kaut ko vari cienīgu izdarīt un tad sāc mācīt.
Šodien vērtēju LSPA maģistru un doktorantu darbus zinātniskajā konferencē.
Prieks par tām prezentācijām, kurās bija redzams, ka ir skatīts plašs jautājumu loks teorētiskā līmenī. Tas, protams, lielā mērā ir arī interneta ēras nopelns. Tā viens šķiet, ka tagad tur var atrast gandrīz jebko, ja māk.
Tā, ka atliek tikai teikt - katram ir iespēja meklēt un atrast ko vēlas.
Praktiskajās lietās gan tik vienkārši nav - tur jābūt starptautiskajā apritē - kā sacīt jāsaka "jāspēj sadzer ar katru".
Kad 90.gados dzīvoju kopā ar Krievijas izlases treneriem, vienā tādā partijā Ivanovs man teica - redzi - tur stūrī - stāv klažu kaudze - tās ir manu pēdējo 20 darba gadu dienasgrāmatas, kuras pārlasu vai ikdienu...un nevienu tām klāt nelaižu... ja tas nav tā vērts... un atļāva man tajās ieskatīties...
Cik zinu Andris tagad ir kautkur ārzemēs un "cik iespējams sūc tādu informāciju no saviem ārzemju draugiem"... kurš vēl Latvijā tagad ko tādu dara? Tas arī viņa sportistu rezultātu izaugsmes pamatā - vispirms jau paša darbs pēc principa - cik varu izturēt...
Vēljoprojām uzskatu, ka Andrim vēl kādu no vadošajiem sportistiem vajadzētu paņemt savā paspārnē... kuru? to zina viņi paši...
Īstenībā visbēdīgākajā situācijā šķiet ir Arvis ar Robertu... un tas ir steidzami jārisina. Kā? Jā, tas prasa krietni pakustināt smadzenes...
Uzskatu, ka SCA kausā nav iespējams gūt tāda veida pieredzi kā PK un PČ.
Tas ka tur braucam tik maz un tik reti zināmā mērā nosaka arī esošo rezultātu līmeni. Tādi kā Liepiņš bija vismaz četri- pieci regulāri jāved ar treneri un servisu apkārt... tad arī pēc pāris gadiem būsim citā līmenī.
Mēs kāpjam uz jau pārbaudīta grābekļa- ir jau sen zināms, ka viens treneris nevar trenēt vairāk kā 3-4 sportistus augstā līmenī. Tagad Jēkabam prasa vest "peletonu" un reizē rezultātu - tas ir absurds - tieši tāds pats, kā trenera cenšanās rezultātu taisīt bez sadarbības ar klubu treneriem un vadītājiem...
Tas ir tieši tas uz ko norāda arī Andra komentārs un domāju, ka arī līdzīgi uzskata arī Arkādijas un A2 vadība, kur ir visi TOP 6-7 sportisti.
Par sievu rezultātu līmeni nemaz nevēlos runāt... esmu par to izteicies. Vai tiešām Jēkabs domā, ka jāinvestē esošajā sievu sastāvā tādā līmenī kā labākajos vīros? Nedomāju gan ... bet neredzu nevienu viņa komentāru.
Ja tas būtu Igaunijā - Mati jau sen par tādu "profesionālismu" būtu zemi otrādi apgriezis... Nu ir trenerim, kurš vēlas ko jēdzīgu sasniegt, reizēm jāpasaka savs vārds un jāparāda mugurkauls. Bet varbūt darba līgumā teikts ka nedrīkst runāt ar klubiem un plašāku auditoriju? To var darīt tikai reklamējot savu biznesu...
Protams, ja augstākā līmeņa mačos jāstartē stiprākajiem, bet vai visus jāņem izlasē un jāfinansē ...
Kad beidzot sapratīsim terminus izlases, izlases komanda, valstsvienība? Tur tiešām vajag Einšteina smadzeni?
Šobrīd LSS vadība ir devusies 50km klasikas distancē bez turošā smēra...ko nav pamanījuši. Daļa klubu jau to ir pamanījuši un skatās šo TV pārraidi tāpat kā Kreipāns Valdifiemmi...
Nav un nebūs tuvākajos gados neviena,kas pietuvosies kaut tuvu Ģērmaņa līmenim,kas tika sasniegts OS!
:)
Būtu priecīgs, ja Tu spētu pacelt komentāru līmeni.
Vai nevari argumentēt, vēlams detalizēti, savu apgalvojumu, ka tuvākajos gados nav un nebūs neviena, kas spēs sasniegt Jura rezultāti līmeni OS...
Kāpēc domā, ka tas nav Liepiņa vai konkrēti kāda cita Latvijas slēpotāja spēkos?
nu cik var te d.rst
satiekaties kopā visi nīdēji un līdēji un izlemjat ko kā labāk darīt.
peace!
Jauda=Spēks+Ātrums+Izturība... ?
vienkārši neticami :D:D