Jaunumi

Pasaules čempionātā slēpošanā, kas notiek Valdifiemmi Itālijā, 4x5km stafetē dāmām pagājušā čempionāta uzvarētāju titulu nosargāja Norvēģija, atkal otrās bija zviedrietes, bet negaidīti trešo vietu izcīnīja Krievijas kvartets. Igaunietes finišēja 13.vietā.

Aptuveni stundu pirms starta satieku somieti Sārinenu, kas beigusi iesildīšanās slēpošanu. Jautāju, kāpēc tad viņa ir palikusi ārpus stafetes četrinieka, uz ko viņa atbild, ka viņa to neizprot, bet tāds esot treneru lēmums. Protams, pozitīvās somietes balsī  jaušama pamatīga vilšanās (kā izrādījās, tā bija treneru rupja kļūda nepaņemt komandā pieredzējušo Sārinenu, kura 2009.gadā Pasaules čempionātā Liberecā pēdējā posmā nokārtoja somietēm uzvaru – au.piez.). Ņemot vērā Pasaules kausa posmos uzrādītos rezultātus, somietes bija vienīgās, kas varēja izrādīt nopietnu pretestību norvēģietēm, par kuru uzvaru reti kurš šaubījās, taču nedomāja, ka viss jau izšķirsies pirmā posma vidū. Heidi Venga, kura bija tik priecīga tikt stafetes komandā, jo kopš bērnības jau bija sapņojusi braukt stafeti kopā ar Bjergenu, bija pirmā, kas iedomājās kāpumā iziet no klasikas špūres un, saīsinot distanci, skrēja augšā pa brīvajam stilam paredzēto trases pusi (kā lai te neatceras Vietalvas sprinta kvalifikāciju un Liepiņa apšaubāmo diskvalifikāciju – aut.piez.). Taču izšķirošo rāvienu viņa veica pirmajā kāpumā otrā apļa sākumā. Venga, kas laikam brokastīs bija apēdusi papildus „saldo” nekā konkurentes, no sāncensēm aizskrēja prom kā no stāvošām, un stafete jau bija izšķirta. Somiete Anna Kilonena ar kritienu un vāji veikto pēdējo daļu pirmajā posmā „noKilonēja” (nogalināja) somu cerības uz augstu vietu. Otrajā posmā, lieliski veicot savu klasikas etapu un noķerot par 37 priekšā startējušo Juhaugu, Poliju vadībā izvirzīja Kovaļčika, taču, kaut arī pārējās komandas biedrenes ir progresējušas, tomēr visiem bija zināms, ka Polija vadībā ir pavisam īslaicīgi. Steira pēc trešā posma stafeti Bjergenai nodeva drošā attālumā un Maritai īpašas grūtības nesagādāja nofinišēt pirmajā vietā. Zviedrietes Hāgas „rāviens” trešā posma beigās bija pietiekams, lai Kalla nosargātu otro vietu. Sākumā Šarlote par dažām sekundēm pietuvojās Bjergenai, bet tad spēcīgā norvēģiete uz brīdi ieslēdza citu ātrumu, un nekādi jautājumi vairs neradās.

Kā izrādījās ne tikai Kilonena „iegāza”, bet arī Sarasoja, kas tā „noplīsa” pēdējā etapa otrajā daļā, ka palaida priekšā ne tikai Krieviju, kura izmantoja šādu „dāvanu” un negaidīti ieguva bronzu, bet arī ASV izlase apsteidza somietes. Tagad Čekoļova būs varone Krievijā. Diena atpūtas bija par maz vācietei Gesnerei, no kuras ierastā ātruma šodien nebija ne miņas, un vācietēm, kuras arī bija medaļu pretendentes, nācās samierināties ar 7.vietu. Igaunietes, kuras pirms čempionāta nav dzīvojušas augstkalnē, finišēja 13.vietā no sešpadsmit startējušām komandām. Trīne Ojaste pirmajā posmā pēc pirmajiem 2,5km pat uz brīdi izvirzījās līderpozīcijās, taču pēdējos 2km pamatīgi zaudēja tempu un stafeti nodeva pusotru minūti aiz līderēm.



Norvēģiem saistībā ar vīru stafetes komandu bija pamatīga dilemma – kuru no trim medaļu ieguvējiem neņemt – Sunbī, Jerdālenu vai Rēti, jo Renings klasikā un Nortugs pēdējā posmā slidsolī vietu jau ir nodrošinājuši. Problēmu atrisināja Sunbī, ar vīrišķīgu lēmumu  atsakoties no startēšanas, jo nejūties vēl īsti labi un pasakot, ka citi komandas biedri var labāk nostartēt.
Vīru stafetes sakarā nevar nepieminēt 2003.gadu Valdifiemmi, kad no drošas uzvaras trešie palika zviedri. Pēdējā posmā Jorgens Brinks vēl kādu 1,5km līdz finišam bija priekšā norvēģim Alsgordam un vācietim Taihmanam 20 sekundes, un zviedru līdzjutēji  jau sāka pildīt šampanieša glāzes, lai svinētu pēc 14 gadu pārtraukuma uzvaru PČ stafetēs vīriem, taču tad negaidīti kaut kas notika ar Brinku, kā saka „noplīsa” un zviedri palika trešie. Spritna finišā Alsgords pārspēja Taihmanu, nodrošinot Norvēģijai uzvaru (starp citu, 2007.gadā balsošanā par lielāko notikumu ziemas sportā norvēģi šo stafetes atgadījumi bija iebalsojuši pirmajā vietā. Ne Dēlī, Alsgorda, ne arī kalnu slēpotāju Čusa un Āmota uzvaras nebija tik svarīgas, kā tas, ka zviedriem nepaveicās. Nu tāda ir tā kaimiņu būšana – aut.piez.). Skatīsimies, kā būs šogad.