Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Interesantajā skiatlonā uzvar Kolonja un Bjergena
Saistītā informācija
Šodien Valdifiemmi Pasaules čempionātā slēpošanā 30km skiatlonā par uzvarētāju kļuva šveicietis Dario Kolonja. Dāmu konkurencē atkal nepārspēta palika norvēģiete Marita Bjergena, izcīnot otro zeltu šajā čempionātā.
Tā kā Arvis Liepiņš ārstē kakla iekaisumu, lai varētu nostartēt 15km brīvajā stilā, tad no abiem uz skiatlonu pieteiktajiem piedalījās tikai Roberts Slotiņš. Uz starta izgāja 94 sportisti no 36 valstīm. Roberts pēc reitinga bija septiņdesmit sestais un ar tādu numuru arī startēja trešajā rindā no beigām.
Līdz pirmā apļa vidum Roberts turēja līdzi kopējai grupai, kuras temps bija salīdzinoši lēns, taču jau apļa beigās uz 3,75km mazsalacietis no līderiem atpalika 1:13. Otrā apļa sākumā, uzslēpojis pirmajā kāpumā, Roberts pie dzirdināšanas punkta izstājās, jo esot bijis ļoti grūti elpot jau pēc pirmā kilometra. Līderu temps klasiskajā stilā tā arī palika ne visai ātrs, tāpēc arī pirmie 47 turējās 20 sekunžu robežās. Otrajā slidsoļa aplī pēc 19km, izvirzījies grupas priekšgalā, Nortugs gandrīz apstājās, un tajā brīdī, pat īsti negribot, nelielā atrāvienā bija norvēģis Sundbī (kā vēlāk pēc finiša atzina Sunbī, tad tajā brīdī bija apjucis un īsti nezināja, ko iesākt – aut.piez.). Viņa pārsvars uz 20,5km un 22,5km sasniedza 15 sekundes, bet tas neturpinājās ilgi, jo, galvenokārt, pēc Kolonjas un Ļegkova pūlēm grupa Sunbī bija noķērusi pie 24km atzīmes. Divus kilometrus līdz finišam Kolonja sāka izšķirošo izrāvienu, kam līdzi turēt spēja tikai Sunbī, Rēte un Viļegžaņins. Pēdējā kāpumā „Zorzi kalnā” Kolonjas tempam netika līdzi vairs neviens un pēdējā nobraucienā uz finiša taisni bija skaidrs, ka Dario finišēs pirmais un pie Olimpiskā zelta, trijiem „Tour de ski” tituliem beidzot izcīnīs arī pirmo zeltu Pasaules čempionātos. Tā arī notika. Līdzvērtīgā sprintā par otro vietu Sunbī knapi pārspēja Rēti. Tāpat kā pirms diviem gadiem Viļegžaņins finišā noskatījās Nortuga mugurā, bet šoreiz abi necīnījās par uzvaru, bet tikai ceturto un piekto vietu. Nortugs šoreiz pārrēķinājās, negaidot, ka Kolonja tik agri taisīs rāvienu, un neatradās tuvu līderiem, kad notika izšķirošais rāviens un ar to uzvara bija vairs nesasniedzama. Pēc finiša Nortugs bija sarūgtināts, bet uzslavēja savu komandas biedrus un labprāt atbildēja uz žurnālistu jautājumiem finiša zonā.
Labākais no igauņiem bija Aivars Rehemā, kas ļoti ilgu laiku turējās vadošajā grupā un beigās finišēja 30.vietā. Ēri Vahtra, kas pēc klasikas arī bija vadošajā grupā, beigās palika 46.vietā. Ļoti labi cīnījās abi lietuvieši. Jakeliūnu noņēma tikai sestā apļa beigās (22,5km), bet Vitautas Strolia slēpoja pietiekami ātri (pēc pusdistances līderiem zaudēja tikai 3 minūtes – aut.piez.) un nebija tuvu apriņķošanai, sasniedzot finišu 71.vietā un no uzvarētāja atpaliekot 9:12. Tas tiešām ir lielisks rezultāts priekš dienvidu kaimiņiem (novembra vidū Muonio Somijā Strolia distancē brīvajā stilā bija minūti aiz Liepiņa un 26 sekundes aiz Slotiņa, tā kā trenēšanās augstkalnē lietuviešiem ir devusi rezultātus – aut.piez.).
Dāmām pirmās četras vietas izcīnīja norvēģietes. Pēdējā kāpumā no Terēzes Juhaugas „aizgāja” Bjergena un izcīnīja uzvaru, atstājot Terēzi otrajā vietā. Sprintā par trešo vietu Heidi Venga nosprintoja Kristīni Steiru, tiekot pie bronzas savā pirmajā startā pasaules čempionātos. Diemžēl jau kārtējo reizi Steirai bija jāsamierinās ar „koka” medaļu jeb ceturto vietu. Polietei Kovaļčikai tikai piektā vieta. Pēc finiša Bjergena atzina, ka jutusies ļoti labi un centusies nerauties slēpojuma priekšā. Viņa bija priecīga, ka norvēģietes ir pirmajās četrās vietās, piebilstot, ka tas nav labi priekš sporta kopumā, bet norvēģietes esot ļoti cītīgi trenējušās, viena otru dzinušas uz priekšu, tāpēc esot tik stipras.
33 Komentāri
Cerams, ka pēc 15km gonkas nebūs jālasa ļoti līdzīgs teksts tikai ar citu vārdu..
Izskatās ka JGh nezin neko par izlases procesu.
...starp citu, par šo vakar vēl neko nezinot par tehnisko rezultātu, saņēmu komentāru arī no hokeja federācijas valdes locekļa, kam patīk distanču slēpošana... ne to labāko...
apmēram tā... lai būtu tādi rezultāti kā šajā PČ vispār treniņnometnes nav nepieciešamas...
Man atkal patika pavērot vadošās grupas iekšējo cīņu, taktiskos risinājumus, nu un protams atrisinājumu. Prieks par Koloņju, mazliet piezemēja iedomīgos norvēģus.
ka tik noriet kādu... deģenerāti šitie lielie komentētāji...
dzīvē neuzdrošinātos būt tik "vareni"
Ja Latvijas izlases dalībnieks, kurš brauc uz treniņnometnēm un startē FIS sacensībās startē "veselības grupā" jeb 12km... distancē... Juridiski jau to var darīt, protams...
Gribētos dzirdēt LSS vadības komentāru par šo.
Vai tiešām tie, kas pieteikti 50km ir stiprākie šajā distancē Latvijā šobrīd...? Ja nav tad ... tad vai tiešām atlases kritēriji bija profesionāli sastādīti, vai notiek normāls dialogs ar sportistiem un klubu vadību? Mums tak tagad ir tik daudz algotu speciālistu LSS kā nekad.
Kāpēc LSS valdes sēdes un LSS distanču slēpošanas komisijas samāksmju laiki netiek publicēti mājaslapā? Tas ir noslēpums?
Es ieklausos tajos, kas tiešām kaut ko reālu ir izdarījuši un kuriem ir vismaz kaut kāds mugurkauls. Pat tajos, kas domā savādāk.
Pluss ir tas,ka slēpošana amatieru vidū pēdējos gados gūst arvien lielāku popularitāti!Mīnuss tas,ka nav neviena pozitīva piemēra no profesionāļu vidus!
Amatieru līmenī trenēties var tepat Latvijā,jo,trases kur to darīt, Latvijā pietiek.Arī tautas slēpojumu skaits ir pietiekoši liels!
Es norādīju uz faktu, ka slēpošanas attīstībai ir svarīgi,lai būtu kaut viens profesionālis, kas kalpotu par pozitīvu piemēru pārējiem - rastos konkurence,sponsoru nauda utt., Amatieru sportā,domājams, neviens savu naudu nevēlas ieguldīt,jo šai naudai nav atdeves - neviens neredz,ka konkrēts sponsors tiek reklamēts!
Situācija,kāda ir pašreiz,neliecina,ka esošā LSS vadība kaut ko darītu,lai ķaut viens sportists varētu kļūt par profesionāli.
Esošie rezultāti PČ ir tikai sekas tam,ka kaut kas šajā sistēmā nestrādā!
Problēma izaugsmei ir tajā, ka jaunajiem sportistiem jāmācas, jādomā par darba iespējām, jo slēpes pusdienās neēdīsi un tās par velti arī neviens nedod.
Ar patreizējo LSS finansējumu par top 20 varam nesapņot un pat ja būtu nauda daudz vairāk, tik un tā vēl vajag talantus ar labu veselību un lielu vēlmi daudz trenēties līdz tiem pašiem 25 -30 gadu vecumam. Kas grib slēpot mums ir, bet vai ir cilvēki, kas gatavi atbalstīt vēl gadus desmit, nezinot, kas no tā visa sanāks?
Veiksmi sportistiem!
Par sportistu mērķiem domāju viņi var pateikt paši, bet ne es.
Ja LSS visu esošo naudu ieguldītu vienā vai divos sportistos (domāju ka vairākiem arī nesanāktu) lai tie varētu profesionāli trenēties un dzīvot kā profesionāļi, tas vēl negarantētu augstus rezultātus, tāpēc nevar apstāties pie viena vai diviem cilvēkiem. Kurš izvilks pareizo lozi un uzminēs pareizo cilvēku, kas pēc gadiem 10 - 15 spēc skriet top 20? Manā uztverē professionālis ir tāds, kurš ne tikai pret savu darbu attiecas profesionāli, bet arī par šo darbu saņem algu. Mūsu izlase diemžēl arī no mājām līdz vasaras treniņnometnēm ierodas par saviem līdzekļiem!
Jāstrādā vispirms pie sporta veida popularizēšanas, lai rodas masveidība un LSS jādarbojas pie tā lai noturētu jaunos sportistus 16-18g vecos lai tie pēc vidusskolas turpinātu trenēties.
Jāizdara pareizie secinājumi šobrīd un jārada konkurentspējīgi apstākļi treniņiem. Arī pašu sportistu attieksmei ir jāmainās. Jāatbalsta tie, kas paši grib nopietni trenēties. Saprotu, ka ir savāda situācija, ka ir no kaut kā jādzīvo, bet, ja cilvēkam prioritāte ir darbs, ģimene vai mācības, nu tad lai trenējas pēc savām iespējām.
Latvijai raksturīgs tas,ka mēs gribam būt pasaules topā visos sporta veidos. Gribas būt labākie hokejā, basketbolā, biatlonā utt.,
Lai tik mazā valstī kaut ko attīstītu, ir jābūt prioritātēm. Tiem pašiem Igauņiem Vērpalu, Mae, Šmigunas laikā slēpošana bija sporta veids nr.1, kur arī tika likti milzu līdzekļi. Lietuvā ir basketbols. Latvijā,savukārt, grib darīt visu, tai pašā laikā, nevienam sporta veidam tā arī lāga netiek palīdzēts!Pat skeletonistiem,kuri ir labākie, finansējums ir salīdzinoši neliels.
Tā ka, par kādiem mēŗkiem te var runāt, ja sporta sistēma valstī ir pilnīgā pakaļā. Un,kamēr LOV pie teikšanas būs visādi Vrubļevski, Tikmeri utt., kuru gada alga un piemaksas par "labi padarīto darbu" ir lielākas kā slēpotāju 3 gadu budžets, par kādu attīstību te vispār var runāt?Šādas organizācijas ir jāvada sporta fanātiķiem, nevis cilvēkiem,kuriem svarīgāka ir alga nevis rūpes par sportu.
Tas labi, ka ir viedokļi un cilvēki nebaidās tos izteikt, vēl labāk, ja atklāti.
Bez apdāvinātiem indivīdiem ir gandrīz nereāli distanču slēpošanā ko sasniegt. To zina pat lielo valstu slēpošanas speciālisti un ir izveidojuši savas selekcijas sistēmas.
Piekrītu Krievijas izlases treneriem, kuri man teica, ka Latvijā atrast un izcelt šādus sportistus ir pat vieglāk kā Krievijā.
Šobrīd varu pateikt, ka mums ir parādījušies ļoti labi bērni un jaunieši, no kuriem dažiem ir atbilstošs potenciāls, lai cīnītos ar Pasaules varenajiem...
Ir tikai viens "tikai" - lai to izdarītu distanču slēpošanas sabiedrībai ir jābūt vienotai ceļā uz to...
Manuprāt, šobrīd ir pārāk daudz personīgu motīvu un interešu konfliktu, kas vērsti "slēpošanas tūrisma" virzienā. To pēc iespējas ātrāk nepieciešams risināt. Un to arī darīšu.
Man kaut kā mute neveras bērniem teikt, ka slēpošana nav perspektīva un jāpāriet uz citu sporta veidu. Bet bērniem mērķis ir tikai viens OS un jau sākot ar 2018.gadu