ski.lv logo
Šodienas laika prognoze Rīgai
Temp.: -1°C
Vējš: 4m/s

Jaunumi

24 • 02 • 2013

Komandu sprintā uzvaras Krievijai un ASV, Latvijas dāmas uzrāda 24.rezultātu

Saistītā informācija

Pasaules čempionātā slēpošanā Valdifiemmi komandu sprintā brīvajā stilā Latvijas vīru duets ar Juri Damšklanu un Rinaldu Kostjukovu 30 komandu vidū tika apriņķoti pa apli un tika ierindoti 29.vietā, bet mūsu dāmas Inga Dauškāne un Kitija Auziņa 25 komandu konkurencē ierindojās 25.vietā, kaut arī bija ātrākas par dānietēm, kas startēja iepriekšējā braucienā. Par uzvarētājiem kļuva Krievijas vīru komanda un ASV dāmu komanda.

Komandu sprintā katrā komandā startē divi dalībnieki, kas noteikto sprinta distanci (vīriem 1,5km, bet dāmām 1,2km), mainoties ar otro dalībnieku, veic trīs reizes. Komandu sprints sākas ar pusfinālu, kur visas komandas sadalītas divos braucienos, lai atlasītu desmit labākās komandas uz finālu. Katra brauciena pirmās divas vietas iekļūst finālā automātiski, bet pārējās sešas tiek noteiktas pēc uzrādītajiem laikiem, neatkarīgi no tā, kurā braucienā ir startēts. Tas nozīmē, ka, piemēram, pastāv variants, ka no viena pusfinālbrauciena finālā tiek astoņas komandas (divas automātiski un sešas kā labāko laiku uzrādītājas – aut.piez.), kamēr no otra tikai divas. Latvijai komandu sprintā startēja pirmo reizi.

Latvijas dāmu komanda tika ielozēta otrajā braucienā, kur startēja 13 komandas, kopā ar spēcīgajām valstīm kā Norvēģija, Vācija un Slovēnija, kā arī dienvidu kaimiņienēm igaunietēm, kuru pārstāvei Trīnei Ojastei individuālajā sprintā izdevās iekļūt trīsdesmitniekā, bet kurām komandu sprintā tikt finālā faktiski nebija izredžu. Arī mūsu vīru duets startēja otrajā braucienā, kuru varētu dēvēt par „nāves braucienu”, jo tajā startēja trīs lielākie grandi – Zviedrija (Jonsons, Helners), Norvēģija (Gulbergs, Nortugs) un Krievija (Petuhovs, Krjukovs).

Pirmajā posmā Inga sāka diezgan labi, līderēm, kas sākumā taupīgi slēpoja, zaudējot tikai 20 sekundes un nodot stafeti priekšā Bulgārijai. Kitija otrajā posmā bija par 23 sekundēm lēnāka nekā Inga, taču, tā kā otrā posma vadošās noslēpoja nedaudz lēnāk nekā pirmā, tad Latvija pēc trešdaļas distances atpalika tikai 50 sekundes, bet atradās jau pēdējā vietā savā braucienā. Līderes tempu saglabāja, bet mūsējās sāka palikt lēnākas. Pēc ceturtā posma mūsējās līderēm zaudēja 2:20, kas ļāva cerēt, ka netiks apdzītas pa apli. Piektajā posmā  Ingas kājas bija tik piedzītas, ka viņa nenoturējās kājās pirmā nobrauciena lejasdaļā un nepatīkami nokrita uz priekšu ar seju sniegā, pazaudējot aptuveni 10-12 sekundes, taču paspēja savlaicīgi ieslēpot starpfiniša zonā un nodot stafeti pēdējam posmam Kitijai. Dēļ Ingas kritiena Kitija pēdējo posmu veica par četrām ar pusi sekundēm ātrāk, bet visu trīs posmu kopsummā Inga bija par 36 sekundēm ātrāka. Latvijas komanda uzrādīja laiku 24:59,15, sava pusfināla uzvarētājām zaudējot 3:34. Kaut arī mūsējās bija par 3 sekundēm ātrākas nekā pirmajā pusfinālā lēnākā komanda no Dānijas, tā kā pirmajā braucienā piedalījās 12 komandas, bet mūsējā 13 komandas, tad Latvija, neņemot vērā uzrādītos laikos, tika ierindota 25.vietā, kaut arī pēc laika bija divdesmit ceturtās. Tik un tā mūsējās var apsveikt ar nostartēšanu savā līmenī un finiša sasniegšanu, kur liels nopelns arī mūsu smērētājiem Valtam Eidukam un Mārtiņam Jakovičam, kuri atšķirībā no citām distancēm sacensību laikā aktīvi darbojās slēpošanas stadionā, kur gatavoja slēpes starp katru posmu. Igaunietes (Ojaste, Pormeistere) ierindojās 15.vietā (+58 sekundes), bet lietuvietes (Ardišauskaite, Kočergina) bija 20.vietā (+1:51).

Dāmām finālā priekšpēdējā posmā nelielu atrāvienu nodrošināja 2011.gadā Madonā Skandināvijas kausā startējusī Džesika Diginsa un Kikanai Randalai nebija nekādas problēmas šo nelielu pārsvaru vēl drusku palielināt un nodrošināt ASV uzvaru. Pagājušā čempionāta uzvarētājas zviedrietes ar Kallu un Ingmarsdotiru finišēja otrajā vietā, bet somietēm trešā vieta. Norvēģijas nedienas turpinājās dāmu konkurencē, kur priekšpēdējā posmā, ieliekot nūju starp slēpēm, pakrita Estberga un medaļas cerības norvēģietēm zuda.

_MOD1392.jpg

Vīru konkurencē uz starta neizgāja Baenas brāļi no Venecuēlas, tādēļ kopā piedalījās 30 komandas. Jau pirmajā etapā, kad līderi taupīgi bija sākuši, Juris uz beigām sāka sagurt un Rinaldam stafeti nodeva aptuveni 21 sekundi aiz līderiem. Rinalds savu pirmo posmu veica ļoti labi, līderiem, kas slēpoja rezervēti, zaudējot tikai divas sekundes un pietuvojoties lietuviešiem (kaut arī pēc laika noslēpoja par 4 sekundēm lēnāk nekā Juris – aut. Piez.). Trešajā posmā nogurums sāka izpausties arvien vairāk, un Juris stafeti Rinaldam uz 4.posmo nodeva jau vairāk nekā minūti aiz līderiem. Rinalds, kurš jau pēc pirmā posma izteicās, ka ir izpumpējies, ceturto posmu uzsāka labi, bet otrajā kāpumā jau bija daudz lēnāks un beigās stafeti Jurim uz 5.posmu nodeva jau bīstamā 2:30 attālumā no vadošajiem. Kad Damškalns pēc starta taisnes sāka pievārēt pirmo garo kāpumu, bija skaidrs šajā posmā mūsējie diemžēl tiks noķerti.  Nepaspējis noslēpot līdz pirmajam nobraucienam, Juris tika noņemts, jo līderi jau bija tuvu apriņķošanai, tādējādi Rinaldam izpalika mocīšanās trešajā etapā. Pavisam kopā apriņķotas tika četras komandas, un mūsējie tika ierindoti 29.vietā priekšā Islandei, kaut arī islandieši bija nedaudz ātrāki par Latvijas duetu. Lietuvieši, kuru sastāvā bija biatlonists Zlatkauskas un jau ceturto reizi piecās dienās startējušais Jakeliunas, ierindojās 27.vietā (pēc četriem posmiem bija mūsējiem priekšā vairāk nekā minūti – aut.piez.), bet igauņiem ar Rankelu un Kummelu sastāvā 17.vieta. Liels pārsteigums notika jau pusfinālā, jo finālā neiekļuva Norvēģija, un atkal Nortugs palika bez medaļas. Ja Saporo 2007.gadā viņu ar kritienu pievīla Hetlands, tad tagad ar „noplīšanu” to izdarīja Gulbergs. Kā vēlāk atzina norvēģu sprinta treneris Aune, tad, ja arī norvēģi tiktu finālā, viņš būtu spiests atsaukt komandu, jo Gulbergs, kurš pēc sava pēdējā posma kādu brīdi gulēja nekustīgi zemē un stadionu bija spiests atstāt ar komandas pārstāvju palīdzību, nebūtu nemaz spējīgs finālā slēpot (komandu sprintā nav atļauta dalībnieku maiņa, un finālā tikušajām komandām jāstartē tajos pašos sastāvos kā pusfinālā – aut.piez.).

Vīru finālā finiša spurtā pārāks bija Ņikita Krjukovs, kaut arī zviedrs Jonsons finiša taisnē iegāja priekšā un labākā pozīcijā. Līdz ar to Krjukovs individuālā sprinta zeltam pievienoja arī komandu sprinta zeltu kopā ar Petuhovu, bet zviedriem sudrabs. Fotofiniša palīdzība bija nepieciešama trešās vietas noskaidrošanai, jo Harvejs ar Poltoraņinu finišēja tik līdzīgi un  vienādā pozīcijā, ka to varētu apskaust sinhronās peldēšanas vai daiļlēkšanas pārstāvji. Kā izrādījās tad par pāris centimetriem priekšā bija Poltoraņins, nodrošinot Kazahstānai bronzu un vismaz daļēji revanšējoties par neveiksmi individuālā sprinta pusfinālā. Tekošajiem pasaules čempioniem kanādiešiem nācās samierināties ar vietu aiz pjedestāla.

_MOD1661.jpg

10 Komentāri

Sensenos laikos (pirms gada vai diviem) lasīju, ka FIS veidos darba grupu, lai izvērtētu vai komandu sprints vispār kā disciplīna ir atstājams, jo tā īsti nevar saprast vai šī disciplīna ir parocīgāka sprinteriem vai tomēr garāku gabalu slēpotājiem. Neviens jau droši vien nezina vai šāda darba grupa arī reāli bija izveidota un vai jautājumam ir bijusi kāda virzība?
Manuprāt, lieks pasākums.

25 • 02 • 2013 / 14:52
Par komandu sprinta jautājumu tika runāts FIS kongresā Antālijā, kur piedalījos.
Par darba grupu tika spriests, igauņi bija vieni no tiem, kas šai diskusijā bija aktīvi, taču sastāvu toreiz vēl nenozīmēja. No CC komisijas vadības puses, īpaši no mārketinga cilvēkiem, tika atklāti pateikts, ka šobrīd prioritāte ir tas cik konkrētā disciplīna ir saistoša skatītājiem, jo no tā ir atkarīgs cik lielu finansējumu var piesaistīt. Alternatīva bija divas sprinta distances PČ vai OS... kas mazajām valstīm esot pateicīgāk. Tas, manuprāt ir atkarīgs no konkrētās situācijas valstī.
Manuprāt, šī stafete vairāk piesaista lielo valstu sponsoru labvēlību. To netieši varēja manīt arī šī čempionāta laikā, kad TV pārraidē īpaši pievērsa uzmanību vācu komandas neveiksmei pēdējā posmā...
Starp citu, noskatoties sižetus YOUTUBE komandu sprintā RU variantā, nedzirdēju, ka komentētājs ko ieminētos, par krievu komandas taktiku, kas bija perfekta atšķirībā no citiem un domāju, ka kļūs par komandu sprinta klasiku.

Roberts Raimo
25 • 02 • 2013 / 18:17
Jā, jautājums par to kas ir sprints bija, bet tikai par to cik garam jābūt sprintam.
Vienojās, ka optimālais garums būs ap 1500-1600m, bet ne vairāk ka 1800m, savukārt sievietēm par optimālu tika atzīts - 1000-1200m
Fizioloģijas aspektā tas šķiet loģiski, jo teorētiski pēc Romanova sistēmas 4 atkārtojumu summai nevajadzētu pārsniegt 60% no īsākās distances... kas varētu būt starp 5un 10km sievietēm un 10-15km vīriešiem.
Tā kā FIS skatījumā nākotnē ir tomēr jāskatās universālo atlētu virzienā...arī sprinta distanču garumi tiek tam pieskaņoti.
Manā skatījumā arī trases reljefam ir nozīme, bet par to diskusija īpaša nebija.
Piem. Valdifiemmē sprinta apļi manuprāt, vairāk labvēlīgi ir tīrajiem sprinteriem...

Roberts Raimo
25 • 02 • 2013 / 18:54
Vai taisnība, ka ir parādījusies jauna anekdote kā Damškalns nav atradis vietu lidmašīnā blakus Rinaldam un tagad slēpojot atpakaļ no lidostas uz Valdifiemmi?
Roberts Raimo
25 • 02 • 2013 / 19:02
Reta reize, ka starp žults citātiem ir arī tādi termini kā "Romanova sistēma". Nez vai izlases trenerim ir viedoklis par to. Vismaz par Jēkaba pašreklāmas LTV slēpošanas apmācības video slidsoļa veidu terminoloģijā viņam LSPA būtu grūti tikt pie sekmīgas atzīmēs.

25 • 02 • 2013 / 19:15
Par teoriju un šovu:
Ja TV raidījumā komentētājs runātu profesionālu teorētiķu valodā, tad diezvai ierindas skatītājs tur vispār ko lāga saprastu. Mani personīgi šādus komentārus būtu interesanti paklausīties, kaut vai tāpēc vien, lai atcerētos sen mācītas lietas un padomātu par tām. Pēdējo reizi TV šādus komentārus dzirdēju jau vairāk kā desmit gadus atpakaļ no Zigurda Zēberga puses, kurš savulaik bija J.Čaura un citu pazīstamu biatlonistu treneris un beidza LVFKI ar zelta medaļu...
Tā ir liela māksla vienlaikus mācēt runāt profesionāļu valodā un "tautas valodā", nezaudējot būtību...un izsakoties gana precīzi. Reizēm tā ir kā balansēšana un naža asmens.
Apskatīju to sižetu un ir jāpiekrīt, ka LSPA terminoloģijas skola ir labā līmenī un absolventiem var "griezties ausīs", ja tā maigi var teikt, valodas īpatnības publiskajā telpā...
Roberts Raimo
25 • 02 • 2013 / 20:37
Roberts Raimo
25 • 02 • 2013 / 21:16
Vajag jūsu atbalstu, lai mazie slēpotāji krāslava varētu slēpot!
krāslava
26 • 02 • 2013 / 20:23
Jau atbalstījām
Andis
26 • 02 • 2013 / 22:56
Paldies!

26 • 02 • 2013 / 23:27
Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem:
Draugiem.lv pase
Facebook.com pase
Google.com pase
Atbalstītāji
Atbalstītāji

Latvijas Slēpošanas federācijas informatīvais portāls infoski.lv