Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Sprintā uzvar Bjergena un Krjukovs
Saistītā informācija
Šodien Valdifiemmi (Itālijā) pirmajā oficiālajā Pasaules čempionāta slēpošanā dienā norisinājās sprinta sacensības klasiskajā stilā. Vīriešiem 1,5km sprintā labāko vietu no latviešiem 129 dalībnieku konkurencē ieguva Pāvels Ribakovs, kurš uzrādīja 84.rezultātu, bet dāmām 1,2km sprintā ar ieņemto 71.vietu labākā no mūsējām 101 dalībnieces vidū bija Inga Dauškāne. Par pasaules čempioniem kļuva norvēģiete Marita Bjergena un krievs Ņikita Krjukovs.
Vakar distances kvalifikācijā piedalījās sportisti, kuriem reitings ir virs 90 FIS punktiem, bet šodien jau pirmā oficiālā čempionāta diena, kur jau startē visi pasaules spēcīgākie. Šodien uz starta izgāja astoņi Latvijas pārstāvji – četri vīru konkurencē un četras dāmu konkurencē. Trīs dāmas, kas startēja vakar, un čempionāta debitante Vineta Pētersone, kura līdz šim Eiropas un Pasaules čempionātos ir startējusi BMX riteņbraukšanā, izcīnot godalgotas vietas savā vecuma grupā. Pāvelam Ribakovam otrais starts divās dienās, bet čempionātu uzsāka Arvis Liepiņš ar Aigaru Kalnupu, kuriem tas jau trešais čempionāts, kā arī čempionāta debitants Jānis Puida. Pēc reitinga visaugstāk 62.vietā bija Arvis Liepiņš, un tas deva cerības uz pagājušajā čempionātā Rinalda Kostjukova iegūtās 65.vietas uzlabošanu (šī Rinalda 65.vieta sprintā bija labākais Latvijas pārstāvju sasniegums 2011.gadā Oslo – aut. Piez.). Vīru konkurencē par galveno favorītu tika uzskatīts Ņikita Krjukovs, bet uz medaļām pretendēja arī Peters Nortugs, Emīls Jonsons un Aleksejs Poltoraņins. Dāmām pēdējā Pasaules kausa posma sprinta uzvarētājai Justīnai Kovaļčikai atvēlēts galvenās favorītes statuss, bet līdzvērtīgas iespējas pastāvēja arī Maritai Bjergenai, Maikenai Fallai, Annai Kilonenai un Kikanai Randalai. No lejasgala varētu pieminēt pazīstamo venecuēlieti Cēzaru Baenu (690 FIS punkti), kuram šoreiz atbilstošais slēpošanas stils, jo pirms diviem gadiem Oslo brīvā stila sprintā viņš slēpoja klasikā. Viosi Madja no Togo, kam smēru kabīne ir blakus Latvijas (starp citu, igauņiem ir blakus Nepāla – aut.piez.), ir izsēts pēc distances, kur viņam ir 3068 punkti (es neesmu pārrakstījies vai kādu papildus ciparu pielicis klāt, jo viņa FIS punktu reitings tik tiešām rakstāms ar četriem cipariem – aut.piez.). Dāmu konkurencē viszemākais reitings ar 518 FIS punktiem piederēja pārstāvei no Irānas komandas, kuru kabīne arī ir netālu no mūsējās un kuru sportistes pret Latvijas delegācijas pārstāvjiem izturējās ļoti draudzīgi.
No paša rīta bija apmācies un sniga, bet stundu pirms starta parādījās saule, un snigšana pārstāja. Dāmu konkurencē pēc pirmās trešdaļas vislabāko laiku no mūsējām uzrādīja Inga Dauškāne, kura par piecām sekundēm bija ātrāka nekā Anda Muižniece, kā arī par vienu sekundi bija priekšā lietuvietei Ingrīdai Ardišauskaitei. Ingas slēpojums liecināja, ka viņa būs labākā ne tikai starp latvietēm, bet arī ņemot vērā lietuvieti. Dauškāne uzrādīja laiku 3:57,63, kas par 33,6 sekundēm bija lēnāks nekā kvalifikācijas uzvarētājai Malvalehto no Somijas un kas Ingai deva 71.vietu, savstarpējā mikromačā par 3,4 sekundēm pārspējot dienvidu kaimiņu labāko pārstāvi Ardišausakaiti, kura Ingu pirms diviem gadiem Oslo bija apsteigusi par sešām sekundēm un sešām vietām. Līdz trīsdesmitniekam Dauškānei pietrūka 23 sekundes. Otra labākā bija Vineta Pētersone, kas no Ingas atpalika 19 sekundes un ierindojās 82.vietā. Vēl divas sekundes lēnāka bija Anda Muižniece, kurai 84.vieta, bet Natālija Kovaļova ierindojās 90.vietā, noslēpojot 40 sekundes lēnāk par Dauškāni. Interesants ir fakts, ka pirmo reizi Latvijas slēpošanas vēsturē mūsu valsti čempionātā ir pārstāvējuši vienas ģimenes locekļi – brālis un māsa Arnis un Vineta Pētersoni.
Finālā konkurentēm cerības neatstāja Bjergena, izcīnot otro pasaules čempiones sprinta titulu pēc kārtas un trešo kopumā (Bjergena uzvarēja 2003.gadā pasaules čempionātā sprintā arī Valdifiemmi – aut.piez.). Otrā finišēja zviedriete Ida Ingemarsdotira, bet trešā bija Norvēģijas sprinta čempione Maikena Falla. Poliete Kovaļčika, saskaroties ar Nilsoni, pakrita pirmā kāpuma vidū, un viņas izredzes uz medaļu pagaisa, taču arī bez šā incidenta poliete varētu pacīnīties tikai par sudrabu, jo Bjergenas tempam un finiša spurtam viņa nespētu neko likt pretī. Vienīgā no kvalifikāciju pārvarējušām baltietēm Trīne Ojaste izcīnīja 25.vietu.
Sieviešu fināla finišs. Foto: Fiemme2013
Aptuveni stundu pirms sākuma tapa zināms, ka nestartēs Liepiņš, jo sāka sāpēt kakls. Vīru konkurencē visātrāk no mūsējiem sāka Ribakovs un arī tādu tempu saglabāja, iegūstot visaugstāko vietu no Latvijas pārstāvjiem - 84.vieta, uzrādot laiku 4:03,31 (33,5 sekundes) un tikai par 0,7 sekundēm piekāpjoties lietuvietim Vitautam Stroliam, kurš vakar nestartēja un ir tikko ieradies no augstkalnes. Sešas sekundes par Pāvelu lēnāks bija Aigars Kalnups, kuram 90.vieta, bet vēl pusotru sekundi aiz bija 94.laika uzrādītājs Jānis Puida. Pāvels atzina, ka iespaidu atstāja iepriekšējās dienas starts 10km distancē, bet tik un tā labi nostartējis. Pārējie puiši izteicās, ka startēt šādā augstumā, tajā netrenējoties, ir ļoti grūti. Kvalifikāciju nepārvarēja neviens no igauņiem, no kuriem labākais bija Peters Kummels, ierindojoties 33.vietā.
Aizraujošajā finālā savu finiša spurtu nodemonstrēja un uzvaru izcīnīja Ņikita Krjukovs, kuram slēpes (Rossignol) ļoti labi slīdēja nobraucienos un līdzenumos. Otro čempionātu pēc kārtas otrais sprintā ir Peters Nortugs, bet ar trešo vietu Aleksis Harvejs izcīnīja Kanādai otro medaļu Pasaules čempionātu vēsturē. Atkal bez medaļas palika zviedrs Emīls Jonsons, kurš pēdējā kāpumā izvirzījās vadībā un finiša taisnē iebrauca pirmais. No drošas medaļas un, iespējams, zelta, pusfinālā šķīrās kazahs Aleksejs Poltoraņins, kuram startā salūza nūja.
Vīriešu sprinta fināla finišs. Foto: Fiemme2013
10 Komentāri
Krievu skola ir krievu skola...
Tu ar galvu maz domāji rakstot šo jautājumu?
No kada materiala tiek izgatavotas '' krutās nūjas''? Gadijuma ta nav oglekla skiedra jeb tauta sauktais karbons? Vai ari oglekla skiedra savienojuma ar stiklaskiedru?