Jaunumi

Šā gada februāra otrajā pusē un marta sākumā, slēpošanas interesantu uzmanība tiks pievērsta Itālijas pilsētiņai Valdifiemmi, kur no 20.februāra līdz 3.martam norisināsies Pasaules čempionāts slēpošanā, iekļaujot distanču slēpošanu, tramplīnlēkšanu un ziemeļu divcīņu. Sesto pasaules čempionātu pēc kārtas piedalīsies arī Latvijas pārstāvji.

Valdifiemmi pēdējā laikā ir kļuvusi par populāru distanču slēpošanas vietu, jo tur jau pēdējos septiņus gadus notiek pēdējās divas sacensību dienas daudzdienu „Tour de ski” tūrei, turklāt pēdējos divdesmit divos gados tas jau būs trešais Pasaules čempionāts slēpošanā, kas notiek šajā Itālijas vietā (Pasaules čempionāti tur notika arī 1991. un 2003.gadā – aut. piez.). Pasaules čempionātā slēpošanā visos trīs sporta veidos kopā (distanču slēpošana, tramplīnlēkšana, ziemeļu divcīņa) piedalīsies vairāk nekā 700 sportistu no 56 valstīm, kuru vidū būs arī Latvija, kuras pārstāvji startēs tramplīnlēkšanā un distanču slēpošanā, kurā tad arī ir absolūti vislielākais kopēju dalībnieku skaits – ap 500 distanču slēpotājiem. Latvijas izlase uz pasaules čempionātu dodas 17 sportistu sastāvā. Tas ir līdz šim lielākais mūsu komandas sastāvs, un tas parāda, ka Latvijā paliek arvien vairāk slēpotāju, kuru līmenis aug un kuri vēlas pārstāvēt valsti nozīmīgākajās sacensībās aiz Olimpiskajām spēlēm.

Uz Valdifiemmi trenera Jēkaba Nākuma vadībā dosies divpadsmit vīri un piecas dāmas, kuri startēs astoņās no divpadsmit disciplīnām, kā arī kvalifikācijā intervāla starta distancei, kas šoreiz notiks brīvajā stilā. Latvija nebūs pārstāvēta abās stafetēs, kā arī dāmu skiatlonā un 30km distancē klasikā ar masu startu. Visvairāk distancēs paredzēts startēt Liepiņam – sprintā klasiskajā stilā, 15km slidsolī un 30km skiatlonā, tāpat arī Ingai Dauškānei – sprintā, 5km kvalifikācijas slēpojumā slidsolī un komandu sprintā. Divās disciplīnās startēs Roberts Slotiņš (30km skiatlons un 15km brīvajā stilā), Pāvels Ribakovs (10km kvalifikācija un sprints), Anda Muižniece (5km kvalifikācija un sprints) un Natālija Kovaļova (5km kvalifikācija un sprints). 10km kvalifikācijā vīriešiem piedalīsies arī Arnis Pētersons, Reinis Korsūnovs un Oļegs Andrejevs, sprintā Jānis Puida un Aigars Kalnups, komandu sprintā brīvajā stilā Juris Damškalns ar Rinaldu Kostjukovu, bet  prestižākajā un grūtākajā 50km distancē uz startu izies Jānis Teteris un Valdis Bodnieks. Dāmu blici papildinās arī divas jaunietes – Vineta Pētersone (sprints) un Kitija Auziņa, kas kopā ar Dauškāni veidos komandu sprinta duetu. Starp citu, Latvija pirmo reizi startēs komandu sprintā. Nākumam palīdzēs Andis Puida, par slēpju smērēšanu un testēšanu rūpēsies Mārtiņš Jakovičs, Valts Eiduks un Jānis Hermanis, bet par izlases sportistu rezultātiem un pasaules čempionātā notiekošu informēs preses pārstāvis Ivars Bācis.

Pēc Jura Ģērmaņa starta 2001.gadā Lahti, un iestājās pauzīte, bet tikai uz vienu reizi, jo 2003.gadā Valdifiemmi mūsu valsts nebija pārstāvēta. No pašreizējā sastāva daži šāda mēroga sacensībās startēs otro reizi, lielākai daļai tā būs debija, savukārt, Arvim Liepiņam, Jānim Teterim un Aigaram Kalnupam tas jau būs trešais Pasaules čempionāts. Pagājušajā čempionātā Oslo Rinalda Kostjukova izcīnītā 65.vieta sprintā bija augstākā vieta no visiem Latvijas pārstāvjiem (Raivis Zīmelis 50km distancē bija 67.vietā – aut. piez.), bet no visiem čempionātiem visaugstākā vieta pieder Jurim Ģērmanim, kurš 2001.gadā Lahti 30km klasiskajā stilā, kad pie pirmās zelta medaļas tika igaunis Andruss Vērpalu, ierindojās 54.vietā (Intaram Spalviņam 2007.gadā Saporo Japānā 15km brīvajā stilā 55.vieta, bet Jānim Hermanim 56.vieta 1999.gadā Ramzavā Austrijā 50km distancē – aut. piez.). Dāmu konkurencē Inārai Rudko pieder augstākā vieta – 59., kas iegūta 1997.gadā Trondheimā Norvēģijā 15km iedzīšanā, bet tas arī piedalījās 59 dalībnieces.

Pagājušajā čempionātā distanču slēpošanā dominēja mājinieki norvēģi, kas no divpadsmit disciplīnām (sešas vīriešiem un sešas sievietēm) izcīnīja astoņus zeltus, no kuriem četri Maritas Bjergenas kontā, trīs Peteram Nortugam un viens Terēzei Juhaugai. Bjergena ar Nortugu, izcīnot piecas medaļas katrs (Bjergenai 4 zelti un 1 sudrabs, Nortugam 3 zelti un 2 sudrabi), bija arī medaļām bagātākie sportisti. Norvēģi visās divpadsmit disciplīnās bija uz goda pjedestāla, atkārtojot 1982.gadā Oslo paveikto. Kas tāds ir padevies arī krievu slēpotājiem tālajā 1970.gadā un arī somiem vairākas reizes pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.

Arī šajā čempionātā Bjergena būs galvenā favorīte sievietēm, kurai sīvākās konkurentes būs Juhauga (skiatlonā), zviedriete Šarlote Kalla (10km brīvajā stilā) un poliete Justīna Kovaļčika (30km klasikā). Savukārt, vīriem atkal favorīta statuss tiek piešķirts Nortugam, kurš pēdējos divos pasaules čempionātos, pateicoties masu startiem un savām finišētāja spējām, ir uzvarējis skiatlonā, 50km distancē un arī nokārtojis komandai uzvaru stafetē. Šogad 15km distance ar intervāla startu būs brīvajā stilā, kas dod Nortugam iespējas distancē, kurā viņš Pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs līdz šim augstāk par 24.vietu nav spējis tikt, iegūt godalgotu vietu. Varbūt beidzot ar „īsto formu” trāpīs trīskārtējais pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētājs un trīskārtējais „Tour dde ski” uzvarētājs Dario Kolonja no Šveices, kuram līdz šim nav nevienas medaļas pasaules čempionātos. Šosezon labus rezultātus rāda Ļegkovs, Viļegžaņins un pārējā Krievijas izlase, taču arī viņiem ar labāko formu īstajā laikā ir bijušas problēmas. Sprintā krieviem galvenā cerība ir olimpiskais čempions Ņikita Krjukovs. Noteikti mājinieki itāļi ar veterānu Džordžio Dičentu priekšgalā centīsies iepriecināt līdzjutējus ar kādu medaļu.

Kaimiņi igauņi lielākās cerības distancē saista ar Aivaru Rehemā un Skandināvijas kausā Madonā lielisku formu demonstrējušo Ēri Vahtru, kā arī ar saviem sprinteriem (2011.gadā Peters Kummels tika finālā un izcīnīja sesto vietu – aut. piez.). Skaidrs, ka igauņiem šobrīd iespējas tikt pie medaļas ir tuvu nullei, arī desmitnieks veiksmes gadījumā var sanākt tikai sprintā, taču par labāko trīsdesmitnieku vai pat divdesmitnieku gan ziemeļu kaimiņi var pacīnīties.