Jaunumi

Šodien pasaules čempionātā slēpošanā, kas norisinās Falunā, vīriešiem 15kmk brīvajā stilā ar intervāla startu par čempionu kļuva lielisku slēpojumu veikušais un agrā starta numura priekšrocības izmantojušais zviedrs Juhans Ulsons, atkārtojot savas tautietes Šarlotes Kallas panākumu un izcīnot mājiniekiem otro zeltu šajā čempionātā. Pie savām pirmajām medaļām tika otro un trešo vietu ieguvušie Moriss Maņifikā no Francijas un vēl nesenais sprinteris Anderšs Glērsens no Norvēģijas. Patīkami pārsteidza un lieliski nostartēja Arvis Liepiņš, kurš uzvarētājam zaudēja gandrīz uz pusi mazāk nekā pērn – 4:20 – un 86 dalībnieku vidū ieņēma 58.vietu, 24 sekundes un 4.vietas esot priekšā līdzšinējam pasaules čempionam Peteram Nortugam, kurš pēdējā aplī simboliski pavizinājās. Indulis Bikše, kuram kā beigās startējošajam bija jāslēpo pa “putrainu” trasi, distanci veica divas minūtes lēnāk par Arvi un ierindojās 79.vietā. Pēc sacensībām jau neko nemainīsi, bet šajā reizē vajadzēja rīkoties līdzīgi kā reizēm biatlonā, kad mīksta sniega apstākļos līderi startē pirmajā grupā priekšgalā.

Uz starta 86 dalībnieku vidū izgāja divi Latvijas pārstāvji Arvis Liepiņš un Indulis Bikše, kuri, sezonas laikā iegūstot zem 90 FIS punktiem kādā no startiem, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem bija automātiski kvalificējušies šai distancei. Interesanti bija sakritis, ka abi mūsējie startēja aiz pagājušā čempionāta 50km distances varoņiem, proti, Arvis ar 18.numuru bija ir ielikts kā “starpnieks” izsētajiem sarkanās grupas slēpotājiem un startēja aiz Juhana Ulsona, bet Indulis ar 72.numuu trasē devās uzreiz aiz noslēdzošā sarkanās grupas pārstāvja Dario Kolonjas. Pēc FIS punktu reitinga Arvis no dalībniekiem bija septiņdesmitniekā, bet Indulim 72.vieta. Ņemot vērā pēdējās sacensībās uzrādītos rezultātus, iekļūšana 75-niekā 86 dalībnieku vidū šķistu neslikts rezultāts, jo pamats optimismam īsti nebija. Kopējo distanci veidoja 7,5km aplis, kas bija jāveic divas reizes.

Taču šoreiz, kā par pārsteigumu, sanāca labāk nekā gaidīts. Sākumā ar labu ātrumu patīkami pārsteidza abi Latvijas slēpotāji, pie 1,5km atzīmes Indulim uzrādot 49.rezultātu (+24 sekundes), bet Arvim atrodoties pat labāko četrdesmitniekā (38.rezultāts un +17,8 s).  Nākošajā kontrolatzīmē (3,9km) mūsējie jau bija atkrituši daudzas vietas, Arvim saglabājot vēl salīdzinoši augsto 54.vietu (+56 s), bet Indulim atkrītot jau uz “mūsējo zonu” uz 75.vietu (+1:21). Tā viņi, “staigājot” dažas vietas augšā un lejā, turpināja turēties katrs savā desmitā – Arvis sestajā, bet Indulis astotajā. Pēc pēdējās kontrolatzīmes (12,8km) šķita, ka Liepiņam ir jānoturas sešdesmitniekā un Indulim astoņdesmitniekā, kā arī notika. Arvis Liepiņš 15km veica 39:22,0 un, no uzvarētāja atpaliekot 4:20, ieņēma 58.vietu. Arvis ne tikai pirmo reizi pasaules čempionātos (šis Arvim ir ceturtais pasaules čempionāts – aut.piez.) iekļuva sešdesmitniekā, bet arī pirmo reizi čempionātā ieguva zem simts punktiem – 99,12 FIS punkti, kas ir atzīstams rezultāts. Pagājušajā čempionātā 2013.gadā viņš no uzvarētāja Petera Nortuga atpalika septiņas ar pusi minūtes un nopelnīja tikai 172 FIS punktus. Starp citu, simboliski, ka Arvim izdevās šoreiz būt priekšā Peteram Nortugam, kurš pēc pirmā apļa, sapratis, ka nevarēs cīnīties par uzvaru vai medaļu, otrajā aplī atslāba un beidzamos pāris kilometrus pastaigas tempā novizinājās līdz beigām, netērējot lieki spēkus pirms stafetes un 50km.

Savstarpējā mikromačā Indulis Bikše piekāpās Arvim par divām minūtēm un ierindojās 79.vietā, nopelnot savā debijā pieaugušo čempionātā samērā nesliktos 147 FIS punktus. Tomēr šoreiz nav objektīvi salīdzināt Arvi un Induli, jo Liepiņš startēja krietni agrāk (27 minūtes ātrāk) un slēpoja lielāko daļu par ne tik izdangātu trasi. Šajā sakarā nevar arī īsti salīdzināt A.Liepiņa un kvalifikācijas slēpojuma labāko varējumu, jo tie tāpat kā Indulis startēja pašās beigās, kad jau trases segums siltajos laika apstākļos bija pārvērties par putru.  Starp citu, arī ceturtajā vietā palikušais mājinieks Markus Helners kritizēja organizatorus par sliktu trases sagatavošanu, ka esot ar sāli nobērts tikai kāds kilometrs pie Morderbakena, bet lielākā daļa nē.

Pirmā apļa vidū labākos laikus kontrolatzīmēs uzrādīja Moriss Maņifikā un Juhans Ulsons, bet trešajā vietā turējās vēl viens francūzis Robins Duvijārs. Apļa beigās jeb pusdistancē (7,5km) ar gandrīz identisku laiku līderi joprojām bija Maņifikā un Ulsons, bet trešajā pozīcijā ar 4 sekunžu deficītu jau bija izvirzījies norvēģis Anderšs Glērsens. Otrajā aplī šie trīs savu pārsvaru pār pārējiem palielināja un pie 11,25 km atzīmes bija skaidrs, ka viņi medaļas arī sadalīs, bet vēl nebija skaidrs, kāda kaluma katram tiks, jo, Ulsonam atrodoties līderpozīcijās, šos trīs slēpotājus šķīra tikai 4,8 sekundes. Taču jau nākamajā kilometrā situācija, vismaz attiecībā uz uzvarētāju, kļuva skaidra, jo Glērsens ar Maņifikā sāka zaudēt Ulsonam pāris sekundes, un tā kā daudz agrāk sākušais un par ne tik izdangātu trasi slēpojošais zviedrs beidzamo distances daļu bija veicis pietiekami ātri, tad šaubu par Ulsona uzvaru nebija. Līdz ar to Juhans Ulsons, kurš šīs sezonas  laikā atlaba no veselības problēmām un kuram tas bija tikai pirmais starts šajā čempionātā, Valdifiemmi zeltam 50km pievienoja vēl vienu, kas iegūts 15km savā dzimtenē.

Cīņā par sudrabu Maņifikā tomēr par divām sekundēm apsteidza distances pēdējā kilometrā vairāk sagurušo Glērsenu, abiem atpaliekot no Ulsona attiecīgi 17 un 19 sekundes. Helneram līdzīgi kā Vankuverā šajā distancē bija jāsamierinās ar 4.vietu. Par vienu no favorītiem uzskatītais norvēģis Fins Krogs, kurš uzvarēja 15.februārī pasaules kausa posmā Estersundā 15km, atdeva visus spēkus un ieņēma piekto vietu, tādējādi turpinot vairāku gadu tradīciju, ka tas, kas uzvar pēdējā pasaules kausa posmā pirms pasaules čempionāta, tas neuzvar pašā čempionātā (starp citu, pirms pagājušā čempionāta Valdifiemmi to pašu piedzīvoja pats Ulsons, kas uzvarēja pasaules kausā posmā Davosā, bet 10 dienas vēlāk pasaules čempionātā ieguva otro vietu aiz Nortuga – aut.piez.).

Ivars Bācis