Jaunumi

Pasaules kausa rollerslēpošanā 2015./2016.gada sezonas kopvērtējumā augstās vietās tikuši Latvijas pārstāvji, iekļūstot divas reizes desmitniekā – vienu individuālajā, bet otru valstu ieskaitē. Junioriem no 65 dalībniekiem septītais labākais sezonas garumā ir Indulis Bikše (SS “Arkādija”), bet no 19 valstīm, ļoti sīvā cīņā par dažiem punktiem apsteidzot Vāciju, Latvijas komanda ieņēma atzīstamo sesto vietu.

Nupat Itālijā noslēdzās pasaules čempionāts slēpošanas vasaras paveidā jeb rollerslēpošanā, kur iegūtie rezultāti kopā ar nopelnītajiem punktiem pirms tam notikušajos trīs pasaules kausa posmos tika rēķināti sezonas kopvērtējumā. Sistēma tā pati, kas ziemā pasaules kausa posmos gan distanču slēpošanā, gan kalnu slēpošanā, proti, par uzvaru 100 punkti, 2.vietai - 80, 3.vietai – 60, 4.vietai – 50 punkti utt., līdz 1 punktam par 30.vietu. Turklāt pasaules čempionāta startos iegūtie punkti tika dubultoti.

Izlaiduši pirmo posmu jūnijā Horvātijā, Latvijas slēpotāji iesaistījās cīņā pasaules kausa otrajā posmā, kas tika rīkots pie mums Madonā. Savās mājās mūsējie valstu ieskaitē uzrādīja trešo rezultātu, piekāpjoties Zviedrijai un Krievijai, bet ļoti līdzīgā cīņā pārspējot kuplo itāļu “squadra azzura” un baltkrievus, kuriem pirmajā dienā sprintā piedalījās tikai divas dāmas elites grupā, bet spēcīgie un labus rezultātus pasaules čempionātos uzrādījušie slēpotāji vīru konkurencē pievienojās tikai uz otro un trešo dienu, kas mums nāca par labu.  Priekš Latvijas mērogiem raženā punktu guvuma un trešā labākā rezultāta uzrādīšanas pamatā nebija tikai “ņemšana uz masu”, bet arī kvalitāte, jo nozīmīgu artavu mūsu komandas punktu krājumā deva arī labo rezultātu sasniegšana, ko apliecina vietas desmitniekā, sešiniekā un, protams, pats svarīgākais un nozīmīgākais – divas godalgotās vietas. Pēc tāda iedvesmojoša starta loģisks bija turpinājums ar dalību sezonas noslēguma posmā un arī pasaules čempionātā, par ko minēju jūlija beigu rakstos par atskatu uz pasaules kausa posmu Madonā. Mūsējie to arī izdarīja, un spēja nosargāt vietu sešiniekā, kur bija “ielauzušies” pēc Madonas posma.

Junioriem (1995.-1999.g.) kopvērtējumā punktus ir nopelnījuši 65 dalībnieki, kas pārstāv 17 valstis. Visaugstāk no mūsu abiem līderiem ir ticis Indulis Bikše, kuram ar iegūtajiem 302 punktiem ir 7.vieta un kurš vienīgais no latviešiem ir iekļuvis desmitniekā. Indulim kopumā ir stabilāki rezultāti un arī par vienu startu vairāk nekā četrus gadus jaunākajam viņa novadniekam Raimo Vīgantam. Kaut arī I.Bikšem līdz sestajai vietai pietrūkst 33 punkti, tomēr, ja skatās uz sezonā parādītajiem rezultātiem kopumā, tad nav īsti tādu startu, kur varētu saskatīt šos 33 pietrūkstošos punktus. Protams, dažus punktus var atrast, piem., pasaules čempionātā 19km distance brīvajā stilā (Indulis bija astotais, līdz 7. vietai pietrūkstot vienai, bet līdz sešiniekam divām sekundēm, bet tas dotu tikai par 16 punktiem vairāk – aut.piez.). Var arī teikt, ka sešinieku un varbūt pat arī piekto vietu viņam nodrošinātu papildus starti sprintā gan Trento, gan Valdifiemmi, jo, piemēram, pasaules čempionātā Indulis no 25 dalībniekiem vismaz trijniekā no beigām nebūtu un arī pasaules kausā Trento kādu vai kādus no 19 startējušajiem apdzītu, taču ne jau dzīšanās pēc kopvērtējuma sešinieka Zinta Bikšes audzēknim bija svarīgākais, bet gan individuālie starti abās distancēs pasaules čempionātā (ja uz kārts būtu likts ne sešinieks, bet trijnieks vai uzvara kopvērtējumā, tad visticamāk arī šajos sprintos nostartētu – aut.piez.).

Sesto vietu ieguvušajam Marko Moselem ir 9 starti, par trim vairāk nekā Indulim, taču patīkami, ka savstarpējās četrās cīņās ar minēto itāli rezultāts ir 3:1 mūsu slēpotāja labā. Protams, ne visos gadījumos startu daudzums ir noteicošais, jo, piemēram, ceturtajā vietā atrodošais krievs Andrejs Nišakovs startējis tikai četrreiz un varēja pakāpties tik augstu, pateicoties uzvarai pasaules čempionāta noslēdzošajā startā un līdz ar to ierasto simts punktu vietā nopelnītajiem dubultajiem 200 punktiem (arī gadījumā, ja pasaules čempionātā netiktu dubultoti punkti, Nišakovs tik un tā apsteigtu Bikši par 7 punktiem, proti, 255 krievu slēpotāja punkti pret 248 madonieša punktiem – aut.piez.). Starp citu, šī punktu dubultošanas sistēma pasaules čempionātā, par kuru šonedēļ diskutēs Mārtiņa Niklasa vadītajā FIS rollerslēpošanas komitejā, vai to atstāt arī nākamgad, savā ziņā palīdzēja Indulim, jo ar ierastās sistēmas punktiem pasaules čempionātā SS “Arkādija” pārstāvis kopvērtējumā atrastos divas pozīcijas zemāk – 9.vietā.

Raimo Vīgantam sanāca piedalīties tikai piecos startos, un ar 230 punktiem viņš ieguva 13.vietu, apsteidzot četras piektdaļas no visiem kopvērtējumā figurējušajiem rollerslēpotājiem. Tuvākais no viņa vienaudžiem ir gadu vecākais zviedrs Adams Persons, kurš ierindojās 25.vietā (no 1999.gada dzimušajiem ļoti reti kurš piedalījās, tāpēc salīdzinājums ir ar 1998.g. – aut.piez.). Četros startos Daiņa Vuškāna audzēknim vidēji ir nopelnīti ap 30 punktiem, taču krietni uz augšu Raimo pacēla veiksmīgā iekļūšana finālā un tur izcīnītā uzvara sprintā Madonā, ļaujot nopelnīt apaļo simtnieku punktu izteiksmē. Piedalīšanās pēdējā disciplīnā pasaules čempionātā un arī distancē Trento jaunajam madonietim neko daudz nemainītu, varbūt izdotos vienu vai divas vietas pakāpties, bet līdz desmitniekam, lai tajā būtu divi Latvijas pārstāvji, tāpat nesanāktu aizsniegties. Pirmās divas vietas junioriem kopvērtējumā izcīnīja zviedri, kuri vienīgie junioru puišu konkurencē sezonas garumā piedalījās visos 11 startos. Pārliecinošu uzvaru svinēja Markuss Fredriksons (812 punkti), bet otro vietu ieguva Alfrēds Buskvists (668 punkti), tikmēr trijnieku noslēdza izteiktāks sprinta speciālists itālis Frančesko Bekis (497 punkti).

Pieaugušo grupā jau pēc otrā posma Madonā bija skaidrs, ka par godalgotajām vietām kopvērtējumā cīnīsies četri konkurenti. Neskatoties uz fenomenālo sniegumu sprintā – četras uzvaras četros startos, tomēr itālim Emanuelam Bekim (597 punkti) pietrūka 49 punkti līdz uzvarētājam zviedram Robinam Norumam, kuram, savukārt, spēcīgā puse ir distances, kas kausā bija divas reizes vairāk nekā sprinti, bet tas ir tikai loģiski. Pirms pēdējā starta Bekis bija līderpozīcijās ar simts punktu pārsvaru, bet itāļa 24.vieta un zviedra 2.vieta 25km brīvajā stilā ar masu startu visu radikāli samainīja. Vietu trijniekā nosargāja norvēģis Ragnars Andresens (437 punkti), kuram beigās pietuvojās un tikai 14 punktus atpalika 4.vietas ieguvējs Oskars Persons. No 75 listē esošajiem sportistiem pieaugušo grupā Artūrs Brants un Arvis Liepiņš ar iegūtajiem 32 punktiem ir 60.vietā, Artūram piedaloties tikai vienreiz, bet Arvim šo summu sakrājot ar trim startiem.

Juniorēm bija vislīdzīgākā cīņa par uzvaru un arī pārējām godalgotajām vietām no visām grupām, izvietojumam trijniekā noskaidrojoties tikai pēdējā startā un beigās visām trim satilpstot 21 punkta robežās. Līdere Olga Letučeva nevarēja atļauties nepiedalīties pēdējā startā, turklāt, zinot dalībnieču skaitu un sastāvu, viņa skaidri saprata, ka pašās beigās noteikti nepaliks, ja arī ļoti slikti nobrauks. Tā arī notika, un Letučevai ar 841 punktu izdevās nosargāt līderpozīcijas, kaut arī 16 punktu attālumā pietuvojās itāliete Liza Bolcana, bet vēl par 5 punktiem mazāk ieguva trešās vietas īpašniece Tatjana Čvanova no Krievijas.

Lai arī pamatā tika iegūtas priekšpēdējās vai pēdējās vietas, tomēr Paula Bergfelde par mērķtiecību un daudzajiem startiem tika atalgota ar 13.vietu no 43 dalībniecēm, kas pārstāv 11 valstis. Viņa piedalījās 8 no 11 sacensībām, bet punkti ir par 7 sacensībām, jo vienā viņa izstājās tehnisku iemeslu dēļ. Tā kā pēc punktu sistēmas kaut ko var nopelnīt arī par 30.vietu un pārsvarā piedalās no 15-20 dalībniecēm, bet atsevišķas reizes ir bijušas pat mazāk par desmit, tad beigās sanāca tīri pieklājīga 160 punktu bagāža. Starp citu, Paula ir vienīgā ārpus pirmā desmitnieka esošā rollerslēpotāja, kura ir startējusi vairāk nekā trijās sacensībās, bet pēc startu daudzuma viņa ir piektā, jo tikai vadošās četras piedalījušās vairāk nekā 8 startos. Madoniete Ieva Pūce ieņēma 23.vietu ar apaļajiem 100 punktiem, kas nopelnīti trijos startos Madonā. Žēl, ka viņa nevarēja piedalīties Trento un Valdifiemmi, jo tad 16 gadus jaunā madoniete pamatoti varētu iekļūt kopvērtējuma desmitniekā.

Pieaugušo grupā faktiski pēc Madonas posma uzvarētājas titulu bija nodrošinājusi zviedriete Linna Sesmskāra, kurai pietiktu kopvērtējuma uzvarai arī tādā gadījumā, ja pasaules čempionātā viņa būtu tālu no savas labākās formas. Semskāra čempionāta bija labā formā un stabili uzvarēja kopvērtējumā (934 punkti, vislielākais skaits no visu grupu uzvarētājiem – aut.piez.), otrajā vietā atstājot savu tautieti Mariku Sundinu, kura lieliski sāka sezonu jūnijā Oroslavjē (Horvātija), bet tad divus posmus izlaida traumas dēļ. Trijnieku noslēdza baltkrieviete Valencina Kaminskaja. No 40 dalībniecēm kopvērtējumā ceturtā desmita beigās ir divas Latvijas pārstāves – Inga Paškovska un Anda Muižniece, kuras startēja tikai Madonā. No abām augstāk atrodas un 20 punktus priekšā ir Inga Paškovska, kura ieņem 37.vietu. Ingai arī par vienu startu vairāk.

Komandu panākuma pamatā ir vairāki faktori, bet šeit minēšu trīs galvenos svarīguma secībā pēc tā, cik daudz punktus tas ir devis. Galvenais no visiem faktoriem ir tas, ka viens no trim pasaules kausa posmiem notika Latvijā, kad visās grupās vairāk vai mazāk uz starta izgāja mūsu pārstāvji, nopelnot prāvu punktu skaitu, neatkarīgi no iegūtajām vietām. Šajā posmā Latvija nopelnīja 840 punktus, no kuriem atskaitot punktus par sasniegumiem, t.i., par vietām trijniekā, sešiniekā vai desmitniekā (desmitniekā šoreiz ir domāts, ja tika apsteigta vismaz puse no dalībniekiem un ja tur bija arī pāris ārzemnieku – aut.piez.), tik un tā pāri par 500 sanāk. Tā kā kvantitāte jeb daudzums šoreiz deva būtisku pienesumu. Kā otru galveno faktoru gribētos piesaukt šo iepriekšminēto vārdu Sasniegumi, zem kuriem būtu jāskaita Vīganta uzvaru, Bikšes 2. un 4.vietu Madonā un 6. un 8.vietu Itālijā, A.Branta 8.vietu Madonā”. Un kā trešais faktors, protams, ir tas, ka mūsējie piedalījās gan pēdējā trešajā pasaules kausa posmā, gan arī pasaules čempionātā, kurā uzrādītie rezultāti, kā jau rakstīju iepriekš, arī tika skaitīti kopvērtējumā.

Visu to summējot, ir nopelnīti 1210 punkti, un par 15 punktiem ir izdevies apdzīt Vāciju. Taču ir jāatzīst, ka, nesakoties uz to, ka Vācija ir slēpošanas lielvalsts un tās apsteigšana ir liels prieks, vācieši pasaules kausa posmos startēja ar minimāliem spēkiem. Par 48 punktiem ir apsteigti astoto vietu ieguvušie ukraiņi, bet līdz piektajā vietā esošajai Baltkrievijai pietrūka 200 punktu, kas varbūt sākumā šķiet daudz, tomēr bija reāli nopelnāmi ar papildu divu mūsējo startu Itālijā, piem., ar A. Branta sprintiem Trento un Valdifiemmi un kādas no vadošo junioru grupas meiteņu startēšanu trešajā pasaules kausa posmā un pasaules čempionātā. Tas tikai tā salīdzinājumam.

Pirmajā trijniekā iekļuva Krievija, Itālija un Zviedrija, atstājot ļoti tālu aiz sevis 4.vietā Norvēģiju (2176 punkti), kurai pretēji ziemas sezonai sastāvs bija trūcīgs. Vēl pirms pasaules čempionāta itāļi bija ļoti tuvi krieviem, taču Krievijas masveidība un arī labie rezultāti Valdifiemmi ļāva iegūt pārliecinošu uzvaru (8442 punkti), par 1136 punktiem apsteidzot Itāliju, bet trijnieku noslēdzošās Zviedrijas kontā ir 6357 punkti.

Ivars Bācis

Rai Sport sižets par 2015. gada PČ rollerslēpošanā