Jaunumi

Pirmdienas pēcpusdienā lielākā daļa no Latvijas distanču slēpošanas komandas ieradās slavenajā Zviedrijas slēpošanas centrā Falunā. Pasaules čempionāta norises vietā vēl notiek pēdējie sagatavošanās darbi, bet daļa no slēpotājiem un arī komandas pārstāvjiem paspēja izmēģināt čempionāta trasi. Temperatūra ir ap nulli grādi, un arī čempionāta laikā nesola aukstu laiku. Mūsējie ir iekārtojušies apartamentos, kas ir 15 minūšu braucienā no sacensību vietas. Atmosfēra komandā ir ļoti laba un draudzīga, un sportisti gaida rītdienu, kad sāksies oficiālie treniņi.

Lielākā daļa brauca ar prāmi no Rīgas līdz Stokholmai un tad ar mašīnām tālāk. Anda Muižniece uz Zviedriju lidoja, bet Roberts Slotiņš un Raivo Kivlenieks atbrauca pa taisno no Norvēģijas, kur bija piedalījušies sacensībās katrs savā sporta veidā – Roberts pasaules kausa posmā biatlonā, bet Raivo pasaules čempionātā ziemas orientēšanās uz slēpēm. Visi jūtās labi un ir pozitīvi noskaņoti.

Akreditācija tika nokārtota, bet organizatoriskā ziņā zviedriem ir arī vairākas nepilnības. Nebija gatavi sportistu iesildīšanas numuri, kā arī servisa pārstāvju numuri. Svarīgi posteņi nav vienkopus, bet gan „izmētāti”, tādēļ sanāk pārbraukt vai skraidīt gabalus turpu šurpu. Iepriekšējos čempionātos Oslo un Valdifiemmi bija daudz kompaktāk, un arī Olimpiskajās spēlēs Sočos tā esot bijis. Mūsu slēpju servisa vīri ātri ieņēma Latvijas izlasei paredzētās divas kabīnes un ķērās jau pie iekārtošanās, neiztiekot arī bez pārveidošanas un arī visa traucējošā demontāžas, piemēram, pārāk zemi piestiprinātā „nosūcēja”, jo, kaut arī kā pirmās Eiropas čempiones basketbolā nācija neesam tā pati garākā, bet noteikti ne kā uzlecošās saules zemes pārstāvi. Slēpju smērēšanas kabīnes ir arī pašauras, tā kā smērētājiem nebūs viegli strādāt. Šoreiz ir savādāks kabīņu sadalījums, organizatori vairāk vadījušies pēc alfabēta secības. Mums pa labi ir poļi, bet pa kreisi dienvidu kaimiņi lietuvieši, bet pretī kazahi. Nav vairs kaimiņos Togo vai kāda cita eksotiska valsts, kā tas bija Valdfiemmi.

Neiztika bez ierastās tradīcijas izmēģināt čempionāta trasi, lai tad zinātu, kam iziet cauri slēpotāji. Un sanāca visai interesanti. Tikko uzvilcis slēpes (paldies Andim un Jānim Puidām – aut.piez.) un nepaspējis vēl 10m noslēpot, ka garām nelielā nobraucienā patraucās pazīstama meitene norvēģu krāsās – Maikena Kaspersena Falla. Kaut arī neesmu slēpotājs un reti sanāk slēpot, trešo reizi šogad uzkāpjot uz slēpēm, tomēr mēģinu ķert Olimpisko čempioni sprintā, ko arī sanāk izdarīt, jo norvēģiete pēc tā nelielā nobrauciena gar smērēšanas kabīnēm slēpo mierīgā tempā klasikā. Tā kādu kilometru, slēpojot kopā ar olimpisko čempioni, viņai pa klasikas špūri, pašam blakus pa slidsolim domāto daļu, sanāca „iesvētīt” vienu no leģendārajām slēpošanas trasēm. Beigās atlika tikai apsveikt viņu ar drauga jeb „boifrenda” Fina Kroga divkāršo uzvaru sestdien un svētdien pasaules kausa posmā Estersundā un novēlēt veiksmi.

Pēc brīža satieku mūsu Andu Muižnieci un stundu pirms pārstāvju sanāksmes kopīgi noslēpojam kvalifikācijas 5km apli, kas ietver arī pāris simts metrus garo kāpumu „Morderbakenā” jeb slavenājā Falunas trases „Nāves kalnā”, kas ir aptuveni pusotru kilometru pēc starta. Trase ir ļoti grūta, ar diviem lielākiem kāpumiem, bet pieveicama un nekas pārāk traks nav. Kopīga apļa veikšana aizrit pozitīvā noskaņā, un var just, ka Andai šeit patīk un ir pieradusi jau pēc janvārī aizvadītās treniņnedēļas un starta Skandināvijas kausa posmā. Viņa jūtas labi un ir gatava startam. Pēc finiša līnijas šķērsošanas pagaidām vēl pie tukšām tribīnēm, ienāk prātā vēlēšanās, kura, es ļoti ceru, ka piepildīsies.

Vēl no komandas pārstāvjiem trasi izmēģināja Pāvels Ribakovs, citi izvēlējās labāk paskriet, bet Slotiņš un Kivlenieks atpūtās un uzkrāja spēkus pēc nedēļas nogales startiem Norvēģijā.

Pārstāvju sanāksmē pagaidām vēl tika sniegta tikai vispārīga un īsa informācija, toties sanāca aprunāties ar vienu slēpotāju ar diezgan labu iedegumu, kurš izsauc interesi ar to, ka diviem vietējiem rādīja datorā video ar slaloma braucienu un teica, ka tas ir viņa sporta veids. Norvēģi taisīs par viņu sižetu, bet zviedru sprinteris Robins Brintesons (tas pats, kas 2010.gadā uzvarēja Skandināvijas kausā Siguldā, par ko viņam arī tika atgādināts – aut.piez.) došot savus slēpju zābakus. Šis puisis ir no Marokas, un viņam, starp citu, Latvija nav sveša, jo pagājušā gadā startēja Latvijas čempionātā FIS statusā sprintā Madonā. Viņš ir kalnu slēpotājs, kurš piedalījies pasaules čempionātā Valdizērā 2009.gadā un Olimpiskajās spēlēs Vankūverā. Tagad esot radies mērķis izmēģināt ko jaunu. Viņš arī parādīja video, kur vasarā ar rolleriem trenējas, braucot pa asfaltētu šoseju, kas ved cauri tuksnešainam apgabalam. Viņam būs ļoti grūti kvalifikācijas slēpojumā tādā trasē, bet apņēmības un neatlaidības ziņā viņš ir priekšā daudziem Baltijas jūras krastā esošajiem un slēpošanā iesaistītajiem cilvēkiem.

Dažu valstu pārstāvjiem, kas to vēlēsies un kam būs nepieciešamība, tiks nodrošināts bezmaksas slēpju serviss. Par to parūpēsies SWIX. Savukārt, norvēģi mēģina labi iekārtoties par smērētājiem citās komandās, piemēram, Dānijas, tādējādi saņemot akreditāciju un palīdzot vienlaicīgi arī savas valsts sportistiem.

No Falunas
Ivars Bācis


Foto: Falun2015.com

Saistītais raksts: Noskaidroti pasaules čempionāta dalībnieki slēpošanā