Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Mūsējo iespaidi par pirmo startu – kvalifikācijas slēpojumu
Saistītā informācija
Vakar Falunā pasaules čempionāta distanču slēpošanā ietvaros tika aizvadītas pirmās sacensības, kas faktiski nebija vēl pasaules čempionāts, jo tie slēpotāji, kuriem pēdējā gada laikā nebija neviens starts zem 90 FIS punktiem vīriešiem un 120 FIS punktiem sievietēm, piedalījās kvalifikācijas slēpojumā, lai tiktu uz pamatsacensībām. Patīkami, ka kopumā abos dzimumos pieci no sešiem mūsējiem iekļuva desmitniekā un kvalificējās pamatsacensībām.
Kā jau iepriekš rakstīju, tad pēc šosezon ieviestajiem jaunajiem noteikumiem, vairāki slēpotāji, kas sezonā vienreiz ieguvuši zem noteiktā punkta limita, kvalifikācijā nepiedalījās, tādējādi 5km sievietēm un 10km vīriešiem kvalifikācijas slēpojums dalībnieku sastāva ziņā bija palicis vājāks nekā iepriekšējās reizes. Tāpēc tas nebija liels pārsteigums, ka pieci mūsējie tika. Drīzāk likumsakarīgi.
Roberts Slotiņš no mūsējiem tā smukāk slīdēja un bija vieglāks kāpumos, taču arī viņam beigās spēki gāja mazumā. Viņš atzina, ka otrajā aplī palicis grūtāk un beigās nedaudz „pieplīsis”. Tomēr pēc Eiropas čempionāta un pasaules kausa posmiem biatlonā ir uzkrājies nogurums. Neskatoties uz to, ka tas ir tikai kvalifikācijas slēpojums, tik un tā patīkami, ka vismaz pēc garā un smagā kāpuma slavenajā „Morderbakenā, uz 1,3km Latvija bija līderpozīcijās, par ko parūpējās mazsalacietis.
Jānis Paipals sākumā juties pasmagi, bet pēdējos divos kilometros, kā viņš pats saka „atnācis vaļā” un tāpēc varējis saglabāt vietu desmitniekā. Tai pat laikā viņš tomēr bija nedaudz izbrīnīts, ka tik tuvu pienācis Slotiņam, jo bijis vienubrīd gandrīz pusminūti aiz. Raivo Kivleniekam otrajā aplī garajā kāpumā bija grūti, ko varēja arī redzēt, jo temps bija lēnāks nekā pirmajā aplī šajā vietā. Neskatoties uz sagurumu otrajā distances daļā, Raivo pastāstīja, ka šie 10km tomēr ir par īsu, jo ziemas orientēšanās ir pieradis pie garākiem gabaliem. It kā varētu šķist, kā tad tā, ka pieradis pie garākiem gabaliem, bet 10km jau sagurst. Saistībā ar to Raivo skaidro, ka ir savādāka specifika, proti, ziemas orientēšanās ir saraustītāk, sanākot arī atpūsties un tad slēpot augstā tempā, bet slēpošanā visu laiku ir augsts temps, tāpēc pienskābe ātrāk sadzenās.
Anda Muižniece sākumā bijusi stīva, jo pauze starp iesildīšanos un startu sanākusi par ilgu, kā pati saka, ka nedaudz pārrēķinājusi, tāpēc sākuma daļa nav sanākusi tik ātra, kā gribētos. Toties jau pēc kilometra, tieši grūtākajā trases daļā kāpumā pie tramplīna „motors” jau bija iesildīts un tālāk aizgājis labāk. Laima Klauža, kura šāda grūta trase ir parocīgāka, atzina, ka labi nobraukusi, vienīgi beigās tomēr nav īsti pieticis spēka. Arī kalnā braucot, varēja redzēt, ka Laima cīnās un viņai ir asākas kustības nekā daudzām citām. Savukārt Ingu Paškovsku nomocījušas kāpuma daļas, it īpaši Morderbakens, bet beigās tomēr viņai izdevās saglabāt nedaudz vairāk „svaiguma’” nekā tuvākajām konkurentēm no Ungārijas un Maķedonijas, kas viņai bija priekšā distances vidusdaļā un otrajā pusē. Starp citu, arī kādu kilometru līdz finišam, kur sākās cilpa ar diviem kāpumiem, Laima bija pāris sekundes jau priekšā Ingai, tomēr beigās Inga bija priekšā 10 sekundes.
Šoreiz lietuviešu nometnē nevaldīja priecīga gaisotne, jo nebija nostartējuši kā cerēts un arī nevienam neizdevās kvalificēties. Kvalifikācijā piedalījās 4 vīrieši un 3 meitenes. Jakeliunam līdz desmitniekam pietrūka 3 sekunžu, kaut arī līdz pat pēdējam kilometram viņš bija desmitniekā, bet pēc divām trešdaļām distances (7km) priekšā arī Jānim Paipalam. Lietuvieši šoreiz nav tik gatavi kā 2013.gadā un arī Falunas trase ir spēka trase.
Pēc FIS pretimnākšanas un jauno ierobežojumu FIS punktu izteiksmē noņemšanas arī visas trīs mūsu dāmas ir pārvarējušas kvalifikāciju, kas nozīmē, ka kopā pavisam pieci Latvijas pārstāvji to ir izdarījuši. Tā vēl nekad nav bijis. Taču priecāties arī īsti nesanāks, jo no šiem pieciem tikai viena – Anda Muižniece – izsies uz starta pamatsacensībās. Slotiņš dosies uz mājām, lai pieslēgtos biatlonistu izlases nometnei un gatavosies pasaules čempionātam biatlonā, Laimai Klaužai jābūt atpakaļ darbā dienestā, kā arī bruņoto spēku ziemas orientēšanās sacensības Lietuvā, bet Jānis Paipals grib piedalīties Skandināvijas kausā sprintā Igaunijā, kas sakrīt ar 15km distances startu Falunā, lai patrenētu sprintu pirms Latvijas olimpiādes. Līdz ar to sanāk atkārtoties 2011.gadam, kad Jānis Olso arī pārvarēja kvalifikāciju un brauca mājās, nestartējot pamatsacensībās.
Mūsējie jau devušies uz stadionu, jo 14.00 pēc Latvijas laika sākas sprinta kvalifikācija. Šodien arī piedalīsies seši mūsējie.
Pēdējo reizi no Sundbornas ciemata Falunā,
Ivars Bācis
Roberts Slotiņš
40 Komentāri
Esmu vīlies..
Vai LSS ir jebkāda slēpošanas attīstības vīzija?
Nav brīnums, ka slēpotājus lamā par tūristiem, jo tie tādi arī ir un nekas vairāk.
Ja tas tiešām ir pašu slēpotāju lēmums nestartēt sacensībās, tad piedodiet atvainojiet, gribas teikt ko rupju.
FIS nāk pretī un ļauj startēt, bet tas redz nevienam nav vajadzīgs. Pilnīgi žēl to citu, kas palika aiz strīpas, bet gribēja startēt.
Kauns, tiešām kauns par šo cirku.
kāpēc valda tik nesportiska nostāja - no Tevis teiktā sanāk, ka mūsējie pēdējie, tāpēc nav pat pelnījuši iespēju cīnīties, pat ja reiz aizbraukts uz tāāādu pasākumu. Šāda attieksme taču neveicina normāla sportiskā gara uzturēšanu tiem, kas Latvijā vispār slēpo un varbūt nākotnē cer tikt uz jebkādiem starptautiskiem mačiem. Saprotu, ka naudas ir tikai tik, cik ir, taču tas jau menedžēšanas jautājums - slikts menedžments!
Vai šādi jautājumi par startēšanu netiek noskaidroti brīdī, kad piedāvā braukt? Jo rodas jautājums, kāpēc brauc cilvēki, kas nav gatavi, nevar, negrib startēt?
Vai LSS apgalvot, ka braukšana un atlase uz PČ notiek pēc labākās sirdsapziņas ar domu par slēpošanas attīstību? Ka dalība PČ nav tikai formāla?
Ja ta godigi, neviens un neviena shobrid nav gatavi cinities pasaules cempionata. Piedalities gan. Ja kvalifikaciju meicham uzvar 17 gadiga kiniete ar minutes atravienu, tad tas parada parejo limeni.
Un nav jau tā, ka vienmēr visi startē. Vai arī pārāk maz zināt par sportu.
Gribas, lai LSS atzīst, ka visas peripetijas ap PČ, gatavošanos tam un baigo atlasi ir tikai un vienīgi naudas iekasēšanas dēļ. Ne jau nu sportisko vai cēli patriotisko mērķu dēļ.
Cik maksā dalība pamatsacensībās un vai savienība to apmaksātu tiem, kas "it kā paši atteikušies"?