Jaunumi

Pasaules čempionātā slēpošanā, kas šodien sākās Falunā (Zviedrijā), sprintā klasiskajā stilā ļoti līdzīgajā un aizraujošajā cīņā četru slēpotāju starpā uzvaru ar piecu sekundes simtdaļu pārsvaru „izrāva” norvēģis Peters Nortugs, izcīnot savu pirmo zelta medaļu sprintā, tādējādi kļūstot par pirmo slēpotāju vīriešu konkurencē, kurš ir uzvarējis visās sešās disciplīnās, Olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos kopā ņemot. Dāmām trīspadsmito reizi kopumā un ceturto reizi sprintā pasaules čempiones godā norvēģiete Marita Bjergena, kas aiz sevis atstāja sudraba medaļu ieguvušo mājinieku cerību Stīnu Nilsoni. Latvijas pārstāvji kvalifikācijā labākajiem zaudēja daudz. Labākie bija Anda Muižniece un Jānis Paipals, kuri ieņēma attiecīgi 59.vietu no 94 un 81.vietu no 127 dalībniekiem.


Foto: Falun2015.com

Ceturtdien Falunā tika aizvadīta pirmā pasaules čempionāta disciplīna, kas kā parasti bija sprints un otro čempionātu pēc kārtas klasiskajā stilā. Lai atlasītu ātrākos trīsdesmit uz ceturtdaļfinālu, kvalifikāciju vispirms uzsāka sievietes. No 94 dalībniecēm, kas bija sarindotas pēc reitinga un kas grūtajā 1,4km trasē devās ar 15 sekunžu intervālu, mūsējās trīs startēja septītajā desmitā. Pēc pirmajiem 300m, kad sākās pirmais un garākais no kāpumiem, Vineta Pētersone un Laima Klauža kāpa ārā no špūres un skrēja augšā, bet Anda Muižniece mēģināja tikt augšā pa špūri. Šajā vietā, pirmā kāpuma sākumā, pēc veiktās trešdaļas distances Anda ar Vinetu uzrādīja līdzīgu laiku, bet Laima atpalika pāris sekundes. Pēc kāpuma Anda jau bija pāris sekundes priekšā. Otrajā kāpumā viņa vēl vairāk palielināja pārsvaru un, iebraucot stadionā zem Viesmann arkas, Anda Vinetai bija priekšā jau 15 sekundes. Finišā Anda uzrādīja laiku 4:15,97, kas viņai ļāva apsteigt vienu trešdaļu no dalībniecēm un iekļūt sešdesmitniekā, ieņemot 59.vietu. Anda no līderes Justīnas Kovaļčikas atpalika 51 sekundi un nopelnīja 299 FIS punktus, par 17 sekundēm apsteidzot 64.vietā ierindojušo Vinetu un par 50 sekundēm Laimu, kurai 75.vieta un kura bija priekšā trijām no četrām jaunajām lietuvietēm. Pagājušā čempionātā Vineta bija divas sekundes priekšā Andai, bet šosezon dēļ traumas nav tā trenējusies kā iepriekš.

Vīriešu konkurencē mūsējiem labākajiem arī izdevās apsteigt vienu trešdaļu no dalībniekiem. Jānis Paipals bija labākais, bet no viņa tika gaidīts vairāk. Jānis kvalifikācijā ātrākajam Ņikitam Krjukovam zaudēja 42 sekundes un ierindojās 81.vietā. Tik daudz viņš sprintā savā karjerā vēl nebija zaudējis. Kā pats esot atzinis, tad nav nostartējis labi un nav juties labi. Artūrs Ivanovs bija 83., 1,24 sekundes aiz Jāņa, bet vēl 11,5 sekundes lēnāks bija 92.vietā ierindojušais Pāvels Ribakovs, kurš tomēr nemainīja slēpes un brauca ar savām klasiskā stila slēpēm. Par J.Paipalu 16 sekundes ātrāks bija lietuvietis Modestas Vaičulis, kuram arī vien tikai 66.vieta. Visi četri igauņi satilpa 45-niekā, bet vienīgajam Peteram Kummelam izdevās pārvarēt kvalifikāciju un iekļūt ceturtdaļfinālā, kur viņš ieguva 18.vietu.

Dāmām finālā iekļuva četras norvēģietes, kas centās uzmanīt galvenokārt Kovaļčiku, bet paturēja prātā spēcīgo finišētāju Stīnu Nilsoni. Finiša taisnē Stīna centās panākt un bija tuvu, tomēr Bjergenas uzvaru nespēja apdraudēt. Marita Bjergena līdz ar to izcīnīja 13 uzvaru pasaules čempionātos, pirmajam panākumam nākot tieši sprintā pirms 12 gadiem Valdifiemmi. Marita ir nepārspēta sprintā trijos čempionātos pēc kārtas. Divdesmit vienu gadu jaunā Stīna Nilsone savā otrajā startā pasaules čempionātos nopelnīja sudrabu. Viņa 2013.gadā Valdifiemmi arī bija finālā un ieguva piekto vietu. Savukārt, mana pirmdienas vakara „treniņpartnere” Maikena Kaspersena Falla bija priecīga par trešo vietu, atkārtojot panākumu pirms diviem gadiem. Pjedestāls 2013.gadā bija gandrīz identisks, tikai otrajā vietā bija cita zviedriete Ida Ingemaršdotira. Toreiz pēc saķeršanās ar Nilsoni krita un sestā palika Kovaļčika, un arī šoreiz polietei nācās palikt bez medaļas, ieņemot ceturto vietu, lai gan pēc kvalifikācijas, ¼ fināla un pusfināla, kur viņa rādīja pārliecinošu sniegumu, izskatījās, ka „medaļās” viņa noteikti būs.


Foto: Falun2015.com

Vīriešiem fināls bija vēl aizraujošāks. Pirmajā kāpumā prom rāvās Nortugs, bet tika noķerts. Tad otrajā kāpumā savu asumu parādīja šosezon trīs reizes pasaules kausa posmos uzvarējušais itālis Fredriko Pelegrino, izvirzoties vadībā un izveidojot spraugu ar pārējiem pieciem. Taču arī viņš tik noķerts, un uzvarētāja, kā arī medaļu liktenis noskaidrojās finiša taisnē starp četriem slēpotājiem. Nortugs, apsteidzot otrās vietas ieguvēju Aleksu Hārveju no Kanādas par 0,05 sekundēm, izcīnīja ilgi gaidīto uzvaru sprintā (starp citu, Nortugs un Hārvejs otrajā pusfināla braucienā bija trešajā un ceturtajā vietā un finālā tika tikai kā „lucky loosers” jeb „veiksmīgie zaudētāji” – aut.piez.). Abi šādā pozīcijā finišēja pirms diviem gadiem un arī tad bija trijniekā, tikai otrajā un trešajā vietā.

Turpat blakus, tikai 0,3 sekunžu attālumā no Nortuga un Hārveja bija arī abi titulētie sprinteri Ula Vigens Hatestāds un Ņikita Krjukovs, kas cīnījās par bronzas medaļu. Abu Olimpisko un pasaules čempionu starpā par 0,03 sekundēm tomēr pārāks bija Hatestāds, atstājot līdzšinējo čempionu Krjukovu bez medaļas. Lielisku darbu gan ceturtdaļfinālā, gan pusfinālā izdarījušam „lillebror” jeb „jaunākajam brālim Tomasam Nortugam finālā vairs spēka nepietika, lai iesaistītos cīņā par medaļām un viņš beigās simboliski finišēja sestajā vietā.


Foto: Getty Images Europe

Norvēģu treneri varēja atviegloti uzelpot, jo viņiem bija ļoti grūta izvēle sastāva nokomplektēšanai, un nevis tāpēc, ka nebūtu ko ņemt, bet tieši otrādi – bija kāds no reāliem medaļu pretendentiem jāatstāj malā. Un sanāca ļoti savāda un, no vienas puses, grūti aptverama situācija, jo „liekais” norvēģu komandā izrādījās pašreizējais pasaules kausa sprinta līderis (!) un pēdējā posma pagājušās brīvdienās uzvarētājs Fins Hogens Krogs. Šoreiz par šādiem rezultātiem norvēģu treneriem neviens nepārmetīs. Un nevar zināt, kā Krogam būtu izgājis. Taču viņam noteikti tiks dota iespēja sevi apliecināt kādā no distancēm.

Zīmīgi, ka pirms četriem gadiem Holmenkollenā (Norvēģijā) pasaules čempionātā sprintā uzvarēja zviedrs Markuss Helners, bet tagad Falunā (Zviedrijā) uzvara norvēģim. Otrdienas vakarā, vienīgajam trāpoties uz Nortuga ātruma treniņu, par ko minēju vienā no iepriekšējiem rakstiem, bija sajūta, ka briest kaut kas nozīmīgs, un šoreiz priekšnojauta nepievīla (braucot trešdienas vakarā uz čempionāta atklāšanu, Pāvels Ribakovs jautāja, kas varētu vinnēt sprintu, uz ko atbildēju, ka Peters Nortugs un Maikena Falla, piebilstot, ka laikam jau Bjergena, tomēr lieku uz Fallu –aut.piez.). Nortugam šis bija desmitais zelts pasaules čempionātos. Peteram līdz šim sprints bija vienīgā disciplīna no sešām, kurā viņam trūka uzvaras, olimpiskajās spēlēs vai pasaules čempionātos kopā ņemot. Tagad viņš to beidzot izdarīja, veicot kārtējo ierakstu slēpošanas vēsturē. Šādu sasniegumu grūti kādam būs atkārtot. Daži no daudz maz reāliem pretendentiem būtu Dario Kolonja, Markus Helners, tagad arī Kalle Halvarsons, tomēr katram no viņiem ir savi vājie punkti (kaut arī pirms pāris gadiem šveicieši uzzibsnīja pasaules kausa posmā, tomēr Kolonja pagaidām stafete „iegriež”, Helneram 50km grūti klājas – aut.piez.) un viņi vēl ir tālu no tā.

Lai arī kāds viņš nebūtu pēc rakstura cilvēks, tomēr kā slēpotājs Peters Nortugs ir ļoti vispusīgs un fenomenāls. Lai cik labi nebūtu un cik daudz sasnieguši Dario Kolonja un Markuss Helners, ar šo uzvaru Pēteris jeb Mosvikas ekspresis vēl vairāk un skaidrāk apliecināja, ka pēdējā desmitgadē ir absolūti vispusīgākais un izcilākais slēpotājs.

Jau ceturto dienu pēc kārtas beidzot rakstu pēc pusnakts,
fonā skanot dzīvajai Latīņamerikas deju mūzikai, ar sveicieniem no prāmja „Romantika” Baltijas jūras vidū,

Ivars Bācis