Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Siguldas tramplīnlēcēji aizvadījuši treniņnometni Polijā
Sākoties jaunajai sezonai, ”Lidojošā slēpotāja” jaunie tramplīnlēcēji un divcīņnieki devās trenera A.Kumeliņa vadītajā busiņā uz Polijas pilsētiņu Szczyrk, lai trīs dienās sāktu treniņus uz tramplīna. Pēc 16 stundu brauciena 15.07. gandrīz bez atpūtas, visiem lēkt gribētājiem tika dota iespēja sākt trenēties uz 40, 60 un 90 metru jaudas lieliski sagatavotiem tramplīniem ar pacēlāju.
Treniņu sākām uz 40 m jaudas tramplīna. Sākums, kā jau vienmēr uzsākot sezonu bija ar daudzām kļūdām (brauciens arī iespaidoja). Ar visu to pa kādam lēcienam izdevās parādīt savas spējas pēc ”sausā” treniņa mājās.
Man, šī raksta autoram, ar lielu pieredzi lēkšanas sportā, bija jāfilmē un kopā visiem vakarā jāanalizē paveiktais.
Vispirms, protams, mani interesēja Kristapa Nežborta lēcieni. Puisis ir strādājis daudz pie fiziskās sagatavotības, ar spēcīgu atlēcienu. Šobrīd Kristapam ir redzamas iepriekš gūto traumu sekas, kā arī pareiza spēka ielikšana tehniskā izpildījumā. Daudz sarežģījumus protams rada ilgie pārtraukumi starp treniņiem uz tramplīna.
Visvairāk iepriecināja Līga Bērziņa, kura trešajā treniņā pārsteidza ar imitācijās veiktā darba pielietojumu uz tramplīna. Patika viņai doto norādījumu izpilde ekstrēmā situācijā (lēkšanā ļoti svarīga). Rezultātā viņa pat divos lēcienos tehniskajā ziņā bija pārāka par zēniem.
Markusam Vinogradovam nopietnāk jāpieiet imitācijām. Uz tramplīna jūtas stabili, bet kļūda vērojama atlēcienā. Daudz visam traucē arī pēc fiziskās gatavības iegūšanas to realizēt tehniski uz tramplīna (lieli pārtraukumi lēkšanā). Ja Markuss piestrādās pie imitācijām pareizi, tad viņa stabilitāte uz kalna var ātri dot labus rezultātus
Elizabete Stankēviča pēdējos treniņos kvalitatīvi centās izpildīt trenera norādījumus, acīmredzot darbs uz tramplīna viņai nav bijis liels un tamdēļ pēc labāka izpildījuma var sekot vairāki sliktāki (nav vēl stabilitātes). Ja būs iespēja vairāk trenēties uz tramplīna, būs rezultāti.
Vakaros, pārskatot daudzos videoierakstus, man patika Voldemāra Apšāna darbs ar imitācijām un uz tramplīna. Voldemāra darbā nav strauja kāpuma, bet ar sapratni kā tas veicams, viņš vienmērīgi ar katru lēcienu uzlabo trenera dotos norādījumus pakāpeniski un mērķtiecīgi. Pēdējā treniņā gan guva traumu.
Treniņos Neižborts izmēģināja 90m jaudas tramplīnu. Pagaidām traumas iespaidā viņam jāatgūstas, lai veiktu tālus lidojumus.
Pārējie (ieskaitot meitenes) lēca no 60m jaudas tramplīna. Pagaidām neviens nevarēja tur sevi maksimāli parādīt, pieredzes trūkuma dēļ.
Pārskatot apmēram simts videoierakstus kopā ar treniņa dalībniekiem un treneri secinājām, ja būtu iespējas trenēties vairāk kaut vai uz 40m jaudas tramplīna (kāds 60-tajos gados bija Pirtnieka trasē Siguldā), tad rezultātu kāpums būtu vismaz par 70%.
Kā eksperts, kurš pabijis bijušajā PSRS izlases kandidātu sastāvā tramplīnlēkšanā un tā laika, kad PSRS bija pasaules tramplīnlēcēju elites treneru pakļautībā, varu teikt, ka mūsu platuma grādos, kā arī pārējos aspektos 40m tramplīns dotu labus tramplīnlēcējus kā 60-tajos.
Pirms olimpiādes 1972. gadā PSRS tramplīnlēcēji divas treniņnometnes aizvadīja uz Siguldas 40m mākslīgā tramplīna. Vienīgais secinājums ir tas, ka laba tehniskā lidojuma treniņam sākumā vajag notikt uz 40m jaudas tramplīna. Ja mācību procesā nesagatavotu gribēs uzreiz palaist uz lielajiem tramplīniem, tad mēs zaudēsim laiku attīstībai. Mans treneris Uno Kajaks (bija 12. vietā olimpiskajās spēlēs Kortina d Ampeco) teica - ar labu tehniku, gribēdams tuvu neaizlēksi.
Bijušais tramplīnlēcējs, PSRS sporta meistars Tālis Pāvuliņš.
14 Komentāri
Jūsu treneris Latvijas Izlasē bija Mihails Jakovļevs (Miša), bet Igaunijas izlases treneris Uno Kajaks sniedza tikai konsultācijas Latvijas izlases dalībniekiem.
Esmu bijušais divcīnnieks, Latvijas izlases dalībnieks. Ar sveicieniem Ivans Afanasjevs
Precizējot jautājumu varu atbildēt; 1968.g.tiku izsaukts uz koptreniņiem Podoļskā lai gatavotos ar savienības izlasi uz Saporro olimpiskajām spēlēm..Pamatā tā bija saucamā "prikidka".pēc iesūtītajām treniņu atskaitēm Maskavai.Bez manis piedalījās Tev zināmie M.Artjuhovs,J.Kozuļins u.c.Pēc Maskavā izietās med.apskates man aizliedza startēt divcīņā.Pēc startiem tīrajā lekšanā 1970.g.izsauca uz treniņnometni Alma-Atā.Tad 1971.g.Siguldā uz mākslīgā pie Tatarinceva treniņnometnē arGvozdjevu, Ivaņņikovu,M.Gavu.Nometnes beiģās bija sacensības .Ar rekordu 45.m.uzvarēja Gava.Es biju trešais ar44.m. Kurš bija otrais neatceros,jo kā atceries asā radiusa dēļ bija daudz kritienu.Pieminu Ūno tamdēļ,kad man viņš bija vairākās arodbiedrību treniņnometnēs kā treneris,Kirovskā,Zlatoustā unvēl citur.Pēc Maskavas izsaukumiem no pirmā 30, mēs ar G.Jakovļevu tikām startējuši līdz1978.g.Vēl jāpiemin mani treneri; Trusovs,Gorškovs Alma-atā,Dorofejevs,Kirovskā un Zlatoustā. Tamdēļ droši, varu palīdzēt ar padomu jaunajiem lēcējiem ar savu pieredzi.
Bijušais PSRS sporta meistars, divkārtējs 4.tramplīnu turneju uzvarētājs(viens Baltijas 4.tramplīnu turnejs)kā arī daudzkārtējs Latvijas čempions tramplīnlēkšanā un divcīņā(ziemas un vasaras).Arī divu lielāko tramplīnu(bijušo)rekordists 67,5.m.Siguldā,64,5.m.Pļaviņās(Mežezers).
Te neiet runa par žēlošanos vai kāda nolikšanu vai izcelšanu. Tie vienkārši ir fakti un smīdina tādi komentāri, kas komentē vispār nedomājot, vai nemēģinot ieklausīties.
Paldies, ka ir Latvijā tādi entuzisti treneri (kas strādā brīvprātīgi, no pamatdarba brīvajā laikā) un vēl tērē savus līdzekļus, lai bērniem piedāvātu iespēju trenēties interesantā un citādā kā tradicionāli ierasts sporta veidā.
Kamēr nav notikusi sīkāka specializācija (izkristalizējies, kas kuram vairāk sanāk un interesē) mazie tramplīnlēcēji trenējas gan tramplīnlēkšanā, gan divcīņā, pievienojot treniņiem distanču slēpošanu un rollerslēpošanu vai skrituļslidošanu vasarā. Un tas ir tikai apsveicami, tādejādi bērnus nodarbinot vispusīgāk.
Bet tieši tādēļ, mierīgi izmanto tās pašas ziemas nūjas (distančnieki arī tā dara :D)
Sezonu mierīgi izturēs... tā kā rolerslēpošana nav pamatdisciplīna iespējams pat ilgāk.
Kāpēc negrib klausīties.
ai kā sašūmējušiem... metinātājiem jātaisa, tur šitāds un tāds metāls...Ir speciāli uzgaļi ar pobedīta galiem, ne parastā metāla, kā ziemā. Katrs puišelis un meitēns slēpotājs jau pats iemācījies tos nomainīt, izmantojot tējkannu un karstu ūdeni un līmi.