Jaunumi

Sākoties jaunajai sezonai, ”Lidojošā slēpotāja” jaunie tramplīnlēcēji un divcīņnieki devās trenera A.Kumeliņa vadītajā busiņā uz Polijas pilsētiņu Szczyrk, lai trīs dienās sāktu treniņus uz tramplīna. Pēc 16 stundu brauciena 15.07. gandrīz bez atpūtas, visiem lēkt gribētājiem tika dota iespēja sākt trenēties uz 40, 60 un 90 metru jaudas lieliski sagatavotiem tramplīniem ar pacēlāju.

Treniņu sākām uz 40 m jaudas tramplīna. Sākums, kā jau vienmēr uzsākot sezonu bija ar daudzām kļūdām (brauciens arī iespaidoja). Ar visu to pa kādam lēcienam izdevās parādīt savas spējas pēc ”sausā” treniņa mājās.

Man, šī raksta autoram, ar lielu pieredzi lēkšanas sportā, bija jāfilmē un kopā visiem vakarā jāanalizē paveiktais.

Vispirms, protams, mani interesēja Kristapa Nežborta lēcieni. Puisis ir strādājis daudz pie fiziskās sagatavotības, ar spēcīgu atlēcienu. Šobrīd Kristapam ir redzamas iepriekš gūto traumu sekas, kā arī pareiza spēka ielikšana tehniskā izpildījumā. Daudz sarežģījumus protams rada ilgie pārtraukumi starp treniņiem uz tramplīna.

Visvairāk iepriecināja Līga Bērziņa, kura trešajā treniņā pārsteidza ar imitācijās veiktā darba pielietojumu uz tramplīna. Patika viņai doto norādījumu izpilde ekstrēmā situācijā (lēkšanā ļoti svarīga). Rezultātā viņa pat divos lēcienos tehniskajā ziņā bija pārāka par zēniem.

Markusam Vinogradovam nopietnāk jāpieiet imitācijām. Uz tramplīna jūtas stabili, bet kļūda vērojama atlēcienā. Daudz visam traucē arī pēc fiziskās gatavības iegūšanas to realizēt tehniski uz tramplīna (lieli pārtraukumi lēkšanā). Ja Markuss piestrādās pie imitācijām pareizi, tad viņa stabilitāte uz kalna var ātri dot labus rezultātus

Elizabete Stankēviča pēdējos treniņos kvalitatīvi centās izpildīt trenera norādījumus, acīmredzot darbs uz tramplīna viņai nav bijis liels un tamdēļ pēc labāka izpildījuma var sekot vairāki sliktāki (nav vēl stabilitātes). Ja būs iespēja vairāk trenēties uz tramplīna, būs rezultāti.

Vakaros, pārskatot daudzos videoierakstus, man patika Voldemāra Apšāna darbs ar imitācijām un uz tramplīna. Voldemāra darbā nav strauja kāpuma, bet ar sapratni kā tas veicams, viņš vienmērīgi ar katru lēcienu uzlabo trenera dotos norādījumus pakāpeniski un mērķtiecīgi. Pēdējā treniņā gan guva traumu.

Treniņos Neižborts izmēģināja 90m jaudas tramplīnu. Pagaidām traumas iespaidā viņam jāatgūstas, lai veiktu tālus lidojumus.

Pārējie (ieskaitot meitenes) lēca no 60m jaudas tramplīna. Pagaidām neviens nevarēja tur sevi maksimāli parādīt, pieredzes trūkuma dēļ.

Pārskatot apmēram simts videoierakstus kopā ar treniņa dalībniekiem un treneri secinājām, ja būtu iespējas trenēties vairāk kaut vai uz 40m jaudas tramplīna (kāds 60-tajos gados bija Pirtnieka trasē Siguldā), tad rezultātu kāpums būtu vismaz par 70%.

Kā eksperts, kurš pabijis bijušajā PSRS izlases kandidātu sastāvā tramplīnlēkšanā un tā laika, kad PSRS bija pasaules tramplīnlēcēju elites treneru pakļautībā, varu teikt, ka mūsu platuma grādos, kā arī pārējos aspektos 40m tramplīns dotu labus tramplīnlēcējus kā 60-tajos.    

Pirms olimpiādes 1972. gadā PSRS tramplīnlēcēji divas treniņnometnes aizvadīja uz Siguldas 40m mākslīgā tramplīna. Vienīgais secinājums ir tas, ka laba tehniskā lidojuma treniņam sākumā vajag notikt uz 40m jaudas tramplīna. Ja mācību procesā nesagatavotu gribēs uzreiz palaist uz lielajiem tramplīniem, tad mēs zaudēsim laiku attīstībai. Mans treneris Uno Kajaks (bija 12. vietā olimpiskajās spēlēs Kortina d Ampeco) teica - ar labu tehniku, gribēdams tuvu neaizlēksi.

Bijušais tramplīnlēcējs, PSRS sporta meistars Tālis Pāvuliņš.