Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Tukšums U23 grupā ..... bet bija tak talantīgi slēpotāji
Pirmīt tika publicēts raksts par to, ka četri mūsu juniori piedalīsies Pasaules junioru un U23 grupas čempionātā distanču slēpošanā, kas notiks Almati. Diemžēl mūsu valsts nebūs pārstāvēta U23 grupā, jo uz Kazahstānu nedosies neviens no 1992.-1994.g. dzimušajiem Latvijas slēpotājiem. Šajā vecuma posmā ir iestājusies bedre jeb tukšums. Taču bija mums talantīgi slēpotāji šajos dzimšanas gados, turklāt pavisam nesen vēl.
Pagājušā čempionātā U23 grupā startēja Roberts Slotiņš un Anda Muižniece, kurai nedaudz pietrūka līdz atlases kritēriju izpildei un kas uz čempionātu aizbrauca pēc savas un visus šos gadus viņu atbalstījušā Jāņa Dubera iniciatīvas. 2013.gadā Liberecā U23 grupā piedalījās Arvis Liepiņš un Roberts Slotiņš, bet 2011.gadā bija veseli četri (bet tas vairāk tāpēc, ka notika tepat blakus Otepē) – A.Liepiņš, Jānis Puida, Pāvels Ribakovs un Arvis Robalds.
Diemžēl šobrīd šajā vecumā Latvijā vairs nav īsti neviena, ko varētu sūtīt uz čempionātu. Līdz ar to 1992.-1994.g. varētu nosaukt par tukšo posmu. Un nebija tak tā, ka no laika gala šajā vecumā nebūtu bijis slēpotāju. Bija, un kas vēl “škrobīgāk” šajā situācijā, ka bija tiešām talantīgi un spējīgi pārstāvji, turklāt katrā no šiem gadiem – 1992.g. – Rinalds Kostjukovs, 1993.g. – Mārcis Jakovičs, 1994.g. – Arnis Pētersons. Meitenēm arī šajos gados bija pārstāves, kuras piedalījās 2011.gada pasaules čempionātā Oslo un tajā laikā vismaz priekš Latvijas līmeņa nebija sliktas, bet, protams, viņas nevar pielīdzināt iepriekšminētajiem trim puišiem.
Rinalds Kostjukovs 1992. dz. g.
Slēpošanas ātrumu demonstrēja samērā agri, un jau jauniešu vecumā varēja “apskriet’ pieaugušo grupas pārstāvjus. Savas neilgās karjeras laikā viņš paspēja piedalīties trijos pasaules junioru čempionātos, divos pieaugušo pasaules čempionātos un, protams, visaugstāko panākumu gūtajā Eiropas Jaunatnes Olimpiskajā festivālā (EJOF) Polijā. Ļoti veiksmīgi sakrītot visiem apstākļiem, vienu reizi sanāca vienreizējs panākums – 3.vieta EJOF. Junioru čempionātos ne pirms, ne pēc ļoti veiksmīgā 2009.gada EJOF starta nesanāca augstāk tikt par 50.vietu. Tiesa, lai arī 2010.gadā Hintercartenā sprintā tika iegūta 50.vieta, tomēr līdz ceturtdaļfinālam jeb trīsdesmitniekam blīvajos rezultātos pietrūka tikai 3 sekunžu. Labi rezultāti bija arī distancē, ne tikai sprintā, uz ko vairāk akcentu lika pašās pēdējās sezonās. Savu aktīvo sportošanu pabeidza ļoti agri – 2011.gada martā, kad vēl nebija palikuši 19 gadi. Pēc tam vēl 2013.gadā izpalīdzēja izlasei un piedalījās pasaules čempionātā komandu sprintā ar talsinieku Juri Damškalnu.
Mārcis Jakovičs 1993.dz. g.
Mārcis no lielākajām sacensībām piedalījās divās – pasaules junioru čempionātā un EJOF, kuros abos uzrādīja labus rezultātus. Vietas varbūt nebija tik augstas, bet uzrādītais rezultāts pieklājīgs. EJOF 2011.gadā Čehijā 36. un 40.vieta, bet tajā pašā gadā junioru čempionātā Otepē 54.vieta 10km brīvajā stilā, uzvarētājam zaudējot 2:23. Viens no retajiem inteliģentajiem, līdzi domājošiem un ļoti analizējošiem distanču slēpotājiem Latvijā. Aktīvās sportiskās gaitas pabeidza tieši tai pat laikā, kad Rinalds – 2011.gada martā, dodot priekšroku mācībām.
Arnis Pētersons 1994.g.
Vienīgais no šiem trim šajā rakstā minētajiem, kurš nav beidzis aktīvās sportiskās gaitas, tiesa, viņš tās turpina citā sporta veidā – MTB riteņbraukšanā. Arnim ir nedaudz daudzveidīgāka piedalīšanās pieredze, jo ir startējis pirmajā Pasaules Jaunatnes Ziemas Olimpiskajā festivālā 2012.gadā Austrijā, kur tad arī uzrādīja savus labākos rezultātus, 10km klasiskajā stilā ieņemot 24.vietu, bet sprintā brīvajā stilā iekļūstot ceturtdaļfinālā un iegūstot 20.vietu. Piedalījies arī 2011.gadā EJOF, 2013.gadā Pasaules junioru čempionātā un tai pat gadā arī Itālijā pieaugušo čempionātā. Ja tā ļoti piekasīgi skatās, tad to īsti par piedalīšanos pasaules čempionātā nevarētu uzskatīt, jo tā nav čempionāta disciplīna, kur izcīna medaļas, bet gan papildus uzrīkots kvalifikācijas slēpojums tiem, kam bija virs 90 FIS punktiem distancē, lai labākie desmit no viņiem varētu iegūt tiesības sacensties kopā ar pašiem labākajiem. Distanču slēpošanas sacensībās nepiedalās kopš 2014.gada marta.
14 Komentāri
Viss jau sākas pamatos: sporta skolās, kur pienācīgas bāzes ar nākotnes perspektīvu ir tikai dažas: Madona, Cēsis, Alūksne, diemžēl 1 milj. pilsētā Rīgā ar daudzmiljonu pilsētas budžetu atbalsts slēpošanai ir galīgi knaps.
Nav plaši izplatīta slēpošanas klubu sistēma kā tas ir Igaunijā, kur tieši pēc 18 varētu turpināt karjeru iepriekš minētie talanti, bet ko tad viņiem darīt un kā trenēties, kur gūt līdzekļus inventāram un treniņiem pēc sporta skolas beigām, reāli viņi vajadzīgi tikai uz valsti pārstāvošām starptautiskām sacensībām, bet kotad pēc tām?
Kas notiek ar valsts izlasi vispār - vai šobrīd ir treneru korpuss, vai notiek atlases sacensības, treniņnometnes, kāpēc nav slēpošanas savienības organizētu treniņnometņu jauniešiem, kā tad citādi jaunos motivēt un kur tad tie talanti radīsies un taps slīpēti, Madonu pastāvīgi cauru gadu okupējuši dažāda vecuma lietuvieši.
Un kāpēc bērniem, kas mācās un naudu nepelna par katru trases izmantošanu Siguldā un Madonā tiek iekasēta maksa, cik zināms tās nav privātpersonu sporta bāzes, nemaz nav motivējoši, Igaunijā trases visiem bez maksas.
Te arī ir atbildes kāpēc jāsāk braukt MTB, visu cieņu tiem kas studē - dzīvē nepazudīs.
No malas raugoties šķiet, ka Slēpošanas savienības vienīgā kompetence ir sarīkot 3 LČ posmus.
Kurš starp citu šobrīd ir atbildīgā persona Slēpošanas savienībā par distanču slēpošanu?
Varbūt savās pārdomās kļūdos un viss ir citādi, tad protam piedodiet.
Zivs pūst no galvas
Sigulda ir cits storijs,tur trubas zemē+bagātie rīdzinieki:)
5. Oficiālos atlases rezultātus LSS paziņo savā mājaslapā www.infoski.lv līdz 25.02.2015.