Jaunumi

Septembra sākumā uz treniņnometni Itālijā devās jaunie tramplīnlēcēji un divcīņnieki. Pēc treniņnometnes notika pārbaudes sacensības, kuras organizēja nometnes rīkotāji FIS. Sacensības notika uz 90 m jaudas tramplīna Labākos rezultātus no mūsējiem uzrādīja Kristaps Nežborts, kurš otrajā lēcienā sasniedza 90 m atzīmi un bija septītais. Šarlote Šķēle arī sasniedza labu attālumu 73,5 m un bija otrā.

Pēc nometnes Itālijā Siguldas ”Lidojošā slēpotāja” komanda trenera A.Kumeliņa vadītajā busiņā devās uz Polijas tramplīniem Szczyrkā no 22.09.-26.09. Jau pirmajā dienā pēc nakts brauciena, visi ar sparu devās uz 40 m jaudas tramplīnu. Jau ar pirmo lēcienu sevi apliecināja Elizabete Stankēviča, kura nesen atgriezās no nometnes Itālijā. Līgai Bērziņai, kas iepriekšējā nometnē Szcyrkā, augusta sākumā, bija apguvusi labu lēkšanas prasmi un likās, ka viss jau daudzmaz ir kārtībā, neaizbraucot uz nometni Itālijā, tomēr daudz kas no iepriekšējā bija zudis.

Turpmākajos treniņos Elizabete arvien uzlaboja savus rezultātus gan lēcienu attālumos, gan izpildījuma stila stabilitātē. Ja iepriekšējā nometnē šeit uz 60 m jaudas tramplīna viņa lēca ap 45 m., tad tagad stabili 50-55 m. Tagad Elizabete daudz labāk lidojuma laikā ar augumu nosedz slēpes.

Ar vairākiem lēcieniem varēja palepoties Līga, kuras sniegums iepriekšējās nometnes beigās likās daudzsološs, bet šobrīd tomēr atpaliek no Elizabetes stabilitātes. Ja Elizabetei no 5 lēcieniem labi izdodas vismaz 4, tad Līgai no 5 var labi būt tikai 2. Šeit skaidri redzams, ka pat neliels pārtraukums lēkšanā prasa vēl pilnvērtīgi nenostiprinātam lēciena izpildījumam atjaunošanās procesa laiku.

Puišu lēcieni no sākuma mani sevišķi nepārliecināja. Kristapa Nežborta lēcieni sākumā bija diezgan saraustīti izpildījumā (šeit Polijā varējām apsveikt Kristapu ar pilngadības sasniegšanu). Treniņos Kristaps daudz laika velta fiziskajai sagatavotībai. Pašlaik viņam grūtības sagādā lidojuma beigu fāzes izpildījums. Dažos lēcienos ar labu atlēcienu un lidojumu, beigu daļā tomēr neiztur lidojuma gala fāzi. Joprojām acīmredzot grūtības rada pārvarēt psiholoģisko barjeru, iepriekš gūto traumu dēļ. Cerības vieš viņam dotos norādījumos izpildītā lēcienu kvalitāte pēdējos treniņos.

Mazliet vairāk ar imitācijām pareiza atlēciena izpildei jāpadarbojas Voldemāram Apšancam. Uz zemes viņš it kā visu cenšas izpildīt pareizi, bet ātruma iespaidā uz atlēciena galda zaudē kontroli, un reizē rodas daudz brāķa. Visumā, ja Voldemārs izdara pareizu atlēcienu, tad tālāko ir spējīgs novest līdz galam (pabeigt lidojumu ar izklupienu).

Rezumējot paveikto, varam priecāties par mūsu meiteņu straujo progresu attīstībā. Vienīgi varētu mazliet vairāk vēlēties par puišu attīstības ātruma tempu.

Paskatoties, kā Polijā ar tramplīna izmantošanu pelna naudu, man paliek skumji. Daudz naudas maksājam citām valstīm par īri, turklāt lai atkal varētu trenēties paiet lieli starplaiki, kuros savukārt zaudējam laiku, lai atgūtu iepriekš iegūto. Pašlaik arī Igaunijā 40 m. tramplīni ir katastrofālā kārtībā. Kad bijām Polijā, atbrauca 20 jaunieši no Norvēģijas (Oslo) ar treneriem, kuriem interesēja pārsvarā izmantot 40 m. tramplīnu. Tas apliecina, ka tirgus darbojas. Tātad iegūtu visi. Cik zināms problēmas rada pašu pašvaldību ierēdņi. Lai palīdzētu izveidot kādu sporta attīstības centru, tā vietā, lai palīdzētu, viņi balso pret, pat nespējot argumentēt kāpēc tā balsojuši (tāds piemērs redzams bija Siguldas mākslīgā tramplīna nojaukšanas gadījumā).

Bijušais tramplīnlēcējs sp.m. T.Pāvuliņš