Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Otrajā dienā Ziemeļvalstu čempionātā fiasko
Saistītā informācija
Šodien Otepē (Igaunija) Ziemeļvalstu čempionātā distanču slēpošanā vakardienas bronzas medaļas ieguvējs Raimo Vīgants atkal izcīnīja vietu, kur bija cipars trīs, tikai šoreiz divi trijnieki – 33.vieta, uzvarētājam 10km klasiskā stila distancē ar intervāla startu zaudējot četras minūtes. Visu goda pjedestālu aizņēma norvēģi, Jorgenam Lipertam tiekot pie zelta. Pērējiem mūsējiem vai nu izstāšanā, vai arī pēdējās vietas. Taču tik traki nebūtu bijis, ja vien nekļūdītos ar slēpju smērēšanu, kas reizēm mēdz gadīties.
Pēc piektdienas negaidīti iegūtās bronzas medaļas mūsu komandā valdīja pacilāts noskaņojums un cerības, ka Raimo Vīgants izcīnīs augstu vietu arī šodien. Atkārtot sprinta panākumu būtu ļoti sarežģīti, bet iekļūt sešiniekā vai desmitniekā arī tiktu uzskatīts par labu rezultātu. Ņemot vērā sprinta rezultātus un mūsu komandas sastāvu, no pārējiem Latvijas pārstāvjiem labus rezultātus neviens neprasīja, jo iekļūšana trīsdesmitniekā no četrdesmit dalībniekiem būtu ļoti sarežģīts un neizpildāms uzdevums, taču vismaz pāris konkurentus bija cerība apsteigt. Taču mūsējiem nevienam šī diena nesanāca, jo „iekritām” uz slēpju smērēšanu. To arī atzina un vainu uz sevi uzņēmās slēpju smērētājs Andris Gailītis, kurš pastāstīja, ka sacensību laikā strauji mainījušies laka apstākļi, kļūstot krietni siltākam.
Jau pirmajā aplī bija skaidrs, ka šodien būs jāsamierinās ar vietām pašās beigās, arī Raimo Vīgantam. Pirmajā aplī 3,3km viņš uzrādīja 36.laiku (+1:26), bet nepadevās un mēģināja ar „neslīdošām” slēpēm cīnīties, nākamajā aplī apsteidzot trīs konkurentus un pakāpjoties uz 33.vietu, kurā arī finišēja. Reinim Upenam vēlreiz nācās samierināties ar pēdējo pozīciju (41.vieta, +7:42). Ja sprintā visi igauņi bija aiz mūsējā, tad šeit priekšā bija astoņi ziemeļu kaimiņvalsts pārstāvji, kuriem arī bija neveiksmīga diena, jo labākais bija Jarmo Kāsiku, kuram vien 22.vieta (+2:45). Norvēģis Liperts pārliecinoši uzvarēja, savus tuvākos konkurentus un komandas biedrus apsteidzot par 50 sekundēm.
Meitenēm 5km sīvi par uzvaru cīnījās Anita Korva no Somijas un vakardienas sprinta uzvarētāja Kristīne Skistada no Norvēģijas. Anita saglabāja līderpozīcijas un uzvarēja, bet Kristīne no astotās vietas blīvajos rezultātos pēc 2,5km pakāpās uz otro, beigās tikai 4 sekundes zaudējot uzvarētājai. Meitenēm bija daudz blīvāki rezultāti, jo, ja puišiem 1. un 2.vietu šķīra 50 sekundes, tad meitenēm 50 sekundēs satilpa pirmās 17. Labākā igauniete bija 19.vietā ierindojusī Mariela Pullesa (+59 s). Tikmēr dēļ muguras sāpēm no sacensībām izstājās Vineta Pētersone, bet Paula Bergfelde palika pēdējā vietā (+4:21).
Ivars Bācis
26 Komentāri
Jāstrādā daudz un pamatīgi treniņos, tad jau smērētāji atradīsies!
Sprintā augstus rezultātus sasniegt bez treniņiem komandā ir sarežģīti, bet protams, ka ne neiespējami.
Igauņi atkal brīnās - tas priecē 1.37...:
https://www.youtube.com/watch?v=UCQq2qq6Dkw
Rezultāts varēja būt labāks ,bet bez komandas ir ļoti grūti strādāt.
Kā kluba SSK "BEBRA" pārstāvis piedalījos LSS kopsapulcē septembrī. Īss rezumē kā tas tika organizēts un novadīts:
1. Dalībnieki no distanču slēpotāju vidus tik tiešām vairs tikai divi, jo pārējie vairs neuzskata par vajadzīgu maksāt biedru naudas- LSS dzīvo savu saimniecisko un organizatorisko dzīvi.
2. No distanču slēpošanas valdē tika ievēlēts Juris Pīpkalējs Ingas Dauškānes vietā. Kandidatūras izvirzīšana un vēlēšanas bija interesantas. Vai distanču slēpotāji zināja, ka Juris ir izvirzīts? Visdrīzāk neviens: ne sporta klubi, ne sporta skolas un pašvaldības ar ziemas sporta centriem, kur noris darbs ar distanču slēpošanu. Par to kā tas viss tika virzīts savu neizpratni izteica trenere Ilze Cekula, laikam vērts aizdomāties. Cik daudz distanču sl. ir cilvēku, kas ieguldījis un to turpina darīt gan kā trenere, gan organizators kā Ilzes k-dze.
3. Finanšu pārskata tēriņu sakarā Ilze Cekule uzdeva jautājumus, uz kuru V. Brīze saprotami un pārskatāmi neatbildēja, aizbildinoties ka administratīvie izdevumi nepārsniedzot likumā paredzētās normas. Bet ka uz WV busu gadā remontos tiek iztērēti 12 000 EUR, liekas tā savādi. Pietiekoši jauna mašina, bet vai tik dārga amortizācija ir saimnieciski izdevīga? Vai remontē ko citu?
Kāpēc I. Cekuke uzdeva šos jautājumus- par sportistu dalību pasaules čempionātā no starptautiskās federācijas ienāk finansējums sporta veida tālākai attīstībai. Un treneri uzskata, ka tas ir svarīgi lai tam mērķim - sportistiem tas arī tiktu izlietots. Un tikai daļa administrācijas uzurēšanai. Bet par tādām lietām ir jārunā, no LSS distanču slēpošanas virzienā nav dzirdēts ne darbības, ne finansu plāns nākamajam periodam.
Kalnu slēpotāji malači: viņiem ir programma, vīzija, mērķtiecīgi iegulda darbu un finanses.
Bet ir zināms interešu konflikts - slēpošanas savienībā tomēr ir divi galvenie tērētāji un arī divi lielākie finanšu pienesēji: kalni un distances. Paliek tikai jautājums: kā intereses lobē valde, kāpēc? Un kas pieņem lēmumus!
4. Distanču slēpošanas sakarā: Juris Pīpkalēj prezentēja savu programmu stājoties amatā LSS valdē - atbildīgais par distanču slēpošanu (otra kandidatūra uz šo amatu bija Jānis Puida no SSK BEBRA). Jāļauj Jurim organizēt kopīgu kopsapulc un ar savu darbības plānu iepazīstināt visas ieinteresātās puses - varbūt būs izmaiņas gan darba plānos, komunikācijā, finansu pielietojumā.
5. Pretējā gadījumā rodas priekštats, ka distanču slēpošanas sakarā prioritāri paredzēts organizēt Latvijas čempionāta un FIS mačus. Bet tie pēc izmaksām mums ir 2-3 reizes dārgāki nekā igauņiem Otepē organizējot sacensības. Kāpēc tik dārgi, kur aiziet nauda?
Un pārējie mērķi tādi neskaidri...
Tātd kā raksta Patmalnieka k-gs, nav ko gausties, pie darba. Zivs ja pūst- tad no galvas. Laujam pierādīt, ka mūsu zivs galva nepūst :)
Valdes atbildīgo personu pienākumos ir organizēt darbu, izvirzīt mērķus, pamatot finansu izlietojumu (ne tikai tērēt). Piekrītu iepriekš rakstītajā - kopsapulce sezonas beigās - izvērtējums undarbs turpmākajam periodam.
Mums ir pietiekoši talantu, ar kuriem strādāt, un ir arī rezultāti!! Distanču slēpošana ne tikai veselības dēļ :)
Nevaru nepiekrist iepriekšējam, diemžēl anonīmajam, rakstītājam, distanču slēpotājiem tiešam sezonas beigās sapulce ir nepieciešama!
Tuvākajā valdes sēdē, 2015. gada 24. martā, ierosināšu jautājumu par sapulces saukšanu!
Būsim pateicīgi līdz 2015. gada 23. martam saņemt priekšlikumus no sporta klubiem un sporta skolām par izlases sastāvu, treniņu darba organizēšanu, sportistu treniņu plāniem, konkrēta kluba, skolas izvirzītajiem spora mērķiem, sportistu treniņu plāniem un mērķiem nākošajā sezonā, laikā līdz nākošajām Olimpiskajām spēlēm un tālākam termiņam!
Sanāksmē, kas notika šī gada janvāri Madonas sporta skolā, jau tika atklāts jautājums par šādas sapulces nepieciešamību un nepieciešamību definēt skaidrus mērķus, kādus, katrs konkrēts sportists ar skolas, kluba, savienības un pašvaldību finansiālu atbalstu vēlas sasniegt!
Ar cieņu,
Vairis Brīze
Un būs jautri, ja distanču slēpotāju sapulce notiks kalnu slēpotāju vadībā :)
Tā kā distanču slēpošanas nauda aizplūst šīs ziemas laikā, tas nav prātam aptverami, bezjēdzīgi kurorta braucienu uz Austrijām, Igaunijām, Rumānijām utt., krogu un viesnīcu rēķinu apmaksa tepat Latvijā utt. Un kā vārdā..?
Mans komentārs nebija anonīms par līdzdalību LSS valdes sēdē. Jūs to variet apskatīt komentāros par junioru startiem. Kāds cits komentētājs to pārnesot uz šo komentāru sadaļu nozaudējis parakstu, parakstot to ar kādu "fiasko".
Tas arī parāda LSS attieksmi pret saviem labākajiem sportistiem, svētku fonā izdala bezpersoniskas pagales un brīvi...
Tak uztaisa groziņvakaru,ballīti sīkajiem un pašiem,varēs pasēdēt, padiskutēt...
Tikai distanču slepotājiem nav: Izdala pagales, un brīvi. Vēl varētu kopīgi paraudāt
http://www.sigulda.lv/public/lat/jaunumi/11913/