Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Pelegrīnī pa vidu norvēģu uzvarām PK slēpošanā, britiem vēsturiskais trijnieks, I.Bikše pēdējais
Saistītā informācija
Pasaules kausa posmā distanču slēpošanā Toblahā (Itālijā) sprintā brīvajā stilā ātrākie bija norvēģiete Maikena Kaspersena Falla un itālis Federiko Pelegrīnī, bet klasiskā stila distancē joprojām turpina uzvarēt norvēģi Martins Jonsruds Sunbī un Terēze Juhauga. Savukārt Endrjū Jangs nodrošināja britiem vēsturisko pirmo pjedestāla vietu pasaules kausa posmos. Tikmēr Latvijas pārstāvis Indulis Bikše 15km klasiskā stila distancē palika pēdējā 83.vietā, uzvarētājam zaudējot gandrīz astoņas minūtes.
Pagājušās nedēļas nogalē tika aizvadīts šīs sezonas ceturtais Pasaules kausa posms distanču slēpošanā, kas šajā gadā būs arī noslēdzošais, jo “Tour de ski” vairs nesāksies decembra beigās kā agrāk, bet 1.janvārī. Dalībnieki pirmajā dienā sacentās sprintā brīvajā stilā, bet otrajā dienā vidējā distancē klasiskajā stilā ar intervāla startu.
Dāmām sprintā pirmajā trijniekā bija tās pašas, kas pirms nedēļas Davosā, tikai savādākā izvietojumā, jo Šveices posma uzvarētāja zviedriete Stīna Nilsone šoreiz tika atstāta trešajā vietā, bet starp abām norvēģietēm atkal pārāka bija Falla, tiekot pie otrās uzvaras šosezon un Ingvildu Estbergu atstājot otrajā vietā. Tikmēr pirmo finālu PK posmos sasniedza un 4.vietu ieguva Madonā pasaules kausa posmā rollerslēpošanā iepazītā zviedriete Lina Semskāra, kura kvalifikācijā bija uzrādījusi 3.laiku. Arī Davosā viņa kvalifikācijā bija viena no visātrākajām ar otro laiku, bet pēc tam izkrita ceturtdaļfinālā.
Vīriešiem uzvarētājs gan nemainījās, jo atkal neviens nespēja apsteigt itāli Federiko Pelegrīnī, kurš palielinājis savu vadību sprinta kopvērtējumā. Otrā godalga pasaules kausa posmos tika Saimonam Hamiltonam, kurš pusfinālā sīvā cīņā “pielika kāju priekšā” Nortuga iekļūšanai finālā, apsteidzot pazīstamo norvēģi par 0,1 sekundi. Šoreiz amerikāņa otrā vieta neradīja pārsteigumu, kā tas bija pirms diviem gadiem, kad viņš uzvarēja Šveicē “Tour de ski” posma ietvaros, kaut pirms tam nekad nebija iekļuvis finālā. Britiem vēsturisko pirmo godalgu sarūpēja Endrjū Jangs, kurš jau pirms nedēļas Davosā sevi pasaules elitē pieteica ar iekļūšanu pusfinālā un 9.vietas izcīnīšanu. Norvēģiem šoreiz nācās samierināties ar pēdējām divām vietām finālā.
Ingvilda Estberga bija vienīgā, kas abas dienas tika trijniekā, jo bija trešā ātrākā (+40,1 s) 10km klasikā. Starp abām norvēģietēm Juhaugu un Estbergu otrajā vietā iespraucās somiete Krista Parmakoski (+28,2 s). Kaut arī joprojām daudz zaudēja, tomēr mazāk un arī labāk nostartēja, salīdzinot ar iepriekšējo posmu, zviedriete Šarlote Kalla, kura ieņēma piekto vietu (+50 s) savā ne tika parocīgajā klasiskajā stilā. Kaut arī kādreiz tas šķistu ļoti vājš rezultāts, tomēr poliete Justīna Kovaļčika pamazām sāk “atgūties” un ar 8.vietu (+1:13) sasniedza šīs sezonas labāko rezultātu.
Neskatoties uz to, ka trešās vietas ieguvējs norvēģis Šjūrs Rēte un ceturtajā vietā palikušais šveicietis Dario Kolonja uzvarētājam Sunbī zaudēja attiecīgi 48 sekundes un minūti, bet otro vietu ieguvušais Aleksandrs Besmertnihs atpalika 12 sekundes, vīriešiem bija ļoti interesants scenārijs un aizraujoša cīņa par uzvaru, jo Sunbī un Besmertniha biežā mainīšanās līderpozīcijām kontrolatzīmēs atgādināja bijušās premjeres viedokļu maiņas straujumu. Lai arī savu karjeras labāko slēpojumu parādīja Besmertnihs, tomēr Sunbī viņš pārspēt nespēja. Pēdējā aplī norvēģis atkal izvirzījās vadībā un līderpozīcijas arī nosargāja, pāris sekunžu pārsvaru beigās palielinot līdz 12 sekundēm. Vienīgi ne visai priecē fakts, ka Sunbī uzvarēja, stumjoties ar nesmērētām slidsoļa slēpēm. Tā pērn Davosā uzvarēja kazahs Poltoraņins. Saprotams, ka katrs meklē veidus, kā uzvarēt, taču tas degradē klasisko stilu, un šādam stilam paliek arvien mazāka sakara ar slēpošanu.
Šosezon progresu demonstrējošais norvēģis Emīls Iversens beigās “noplīsa” un ierindojās ārpus desmitnieka 11.vietā, kaut gan līdz pusdistancei bija trijniekā, bet vēl pie 12,1km atzīmes turējās sešiniekā. Tas ir tīrais sīkums, salīdzinot ar viņa tautieti Nortugu, kurš finišēja 59.vietā (+3:55), uzstādot savu PK antirekordu. Neskatoties uz to, ka Sunbī (1.vieta), Rēte (3.vieta), Dīrhaugs (8.vieta) saglabāja norvēģu līderpozīcijas, tomēr šoreiz viņus “uz masu paņēma” krievi, kuri nodemonstrēja progresu no iepriekšējiem posmiem un kuriem galvgalī bija visvairāk pārstāvju – desmitniekā četri, bet piecpadsmitniekā seši.
Latvijas pārstāvis Indulis Bikše pirmajā kontrolatzīmē (1,7km) bija priekšā četriem sāncenšiem, otrajā (2,1km) vairs tikai vienam, bet pēc pirmā apļa (5km) atradās jau pēdējā 88.vietā, jo par pussekundi mūsu slēpotāju bija apsteidzis arī iepriekš aizmugurē esošais korejietis. Turpinājumā Indulis no tuvākajiem konkurentiem pakāpeniski atpalika arvien vairāk un arī finišēja noslēdzošajā 88.vietā, uzvarētājam zaudējot 7:45, bet no tieši priekšā esošā sava vienaudža slovēņa Simenca atpaliekot 48 sekundes. Tas deva vien 174 FIS punktus. Vēlāk piecus dalībniekus diskvalificēja par klasiskā soļa neievērošanu, līdz ar to sanāca 83.vieta. Starp citu, savā vissliktākajā startā karjerā šajā distancē Arvis Liepiņš bija zaudējis pat vairāk (8:02), un tas notika nekur citur kā šajā pašā Toblahā.
PS. Šis starts Latvijas pārstāvim pasaules kausa posmā nebija saskaņots ar Latvijas Slēpošanas savienību (LSS), jo nebija iesniegts treniņu plāns, atskaite par iepriekšējo posmu, kā arī cita pieprasītā informācija, kas LSS bija nepieciešama, lai varētu sniegt sportistam finansiālu atbalstu. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī uzskatot, ka I.Bikše šobrīd nav gatavs startēt Pasaules kausa līmenī, LSS nepieteica viņu startam Toblahā. Uzskati par startēšanu ir dažādi – vieni atbalsta, citi neatbalsta, taču pagaidām atbild sniedz uzrādītie rezultāti Kūsamo un Toblahā.
Ivars Bācis
Posted by Indulis Bikše on Wednesday, December 23, 2015
35 Komentāri
....... un, apskat, ko dara Liepiņš biatlonā, patstāvīgs distanču PK dalībnieks! Ir perspektīva nākotnē, tā teikt krāj pieredzi nākošajām sezonām, kad tiks biatlona izlasē......
Kādēļ par sprintu neko neraksta, kur atzīstams rez?
Par neko nedarīšanu - varu pārjautāt - ko tad dara? Varbūt ir vērts padalīties, lai visi zinātu un arī varētu palīdzēt, ja ne vairāk, tad ar sporta veida popularizēšanu. Publiski pamatā dzird vai nu neko, vai kārtējo kašķi...
Cik man zināms, tad sezonas sākumā šim pasaules kausu pieredzes krājējam LSS ir iedevusi pāris tūkstošus.
Kāpēc atliek spriest pamatā tikai no informācijas komentāros? - jo LSS neko daudz uz āru nestāsta, pat ja ir tāda superīgi aktivitāte un milzu aktīvs atbalsts.... paskaties ziņās/arhīvā/dokumentos....
Rezumē:
Pēdējie 5 vai 6 sapulču protokoli nav pieejami (pēdējais no jūlija)...
Ziņās tieši par distanču slēpošanau no LSS aktualitātēm laikam arī šoruden = 0 (j atskaita par sniega dienu)...
Pie izlases info: 2 sportisti (maz vai Dauškane vēl startē?)...
Par treneriem - info=0....
Aktīvi lasu arī avīzes un portālus: info šogad par distanču slēpotāju plāniem - ļoti, ļoti maz...(paldies I.B.!!!)
Nu no kā lai cita spriež?
Par tiem, kas brauc uz lielajiem mačiem nerunāsim...
http://www.lsfp.lv/sporta_registrs/sertificetie_sporta_specialisti?name=&category=0&sport=20&type=0
Un sie cilveki ienem amatus, sanem cienigas konkuretspejigas algas un strada lai Latvijā būtu sistēma, no skolas sola līdz olimpiādei!
Skatos jau pēdējos 15 gadus pasaules kausus, kā neredz tā neredz Latvijas sportistus, Igaunijas sportistus gan manām, pat Lietuvas.Varbut PREZIDENTS BRIZE varetu padalities ar info, kapec Latvijā slēpošana nolaista līdz āfrikas valsts ugandas līmenim? Birojs loti laba vieta ir, darbnieki ir, valde, prezidents ir, nauda ir, bet REZULTATU NAV!!!!
Protams, ludzu , BRIZE, tik nasac vainot sportistus, jo plus mīnus to profesionalo un finansialo atbalstu zinām.
kapec sodien tour de ski igauni piedalas, bet no Latvijas nav neviena sportista.
Tas tik parada BRIZES darba auglus un attieksmi. Skaidrs NAUDA apesta pat lidz sportistiem nenonakusi.
Ja kludos, ludzu publisku atskaiti kā nauda sadalita, tas it ka ir sabiedrisks pasakums, un jabut pieejamiem datiem. Sabiedrība GRIB zināt!!