Jaunumi

Trīs mēneši pagājuši kopš distanču slēpotāji beidza savu kārtējo ziemas sezona, drīz jau būs mēnesis cauri, kad Latvijas Slēpošanas savienības sezonas noslēguma pasākumā tika sveikti labākie, bet pēc nedēļas ar sacensībām Horvātijā sāksies distanču slēpošanas vasaras paveida rollerslēpošanas pasaules kausa sezona. Pēc 2014.gada Soču Olimpiskajām spēlēm un pērnā gada pasaules čempionāta Falunā šosezon nebija tā saucamo pašu lielāko sporta notikumu, līdz ar to priekš Latvijas distanču slēpotājiem sezonas galvgalī izvirzījās jeb svarīgākās sacensības bija divas – Jaunatnes Ziemas Olimpiskās spēles un Pasaules junioru čempionāts, kurām dēļ lieliskā panākuma un iegūtās medaļas varētu pieskaitīt arī vēl vienas – Ziemeļvalstu čempionātu. Par iepriekš uzskaitītajās sacensībās startējušajiem un vērā ņemamus rezultātus priekš Latvijas uzrādījušajiem trijiem mūsu slēpotājiem tad, galvenokārt, arī būs šajā rakstā.

Raimo Vīgants

Ziemeļvalstu čempionātā jauniešiem - 3.vieta sprintā brīvajā stilā, Jaunatnes Ziemas Olimpiskās spēles – 20.vieta skikrosā, 21.vieta klasiskā stila sprintā. 

Ar lielu interesi daudzi Madonas līdzjutēji un arī citās Latvijas vietās dzīvojošie slēpošanas interesenti gaidīja Raimo Vīganta startu februāra vidū Lillehammerē, kur norisinājās otrās Jaunatnes Ziemas Olimpiskās spēles un kurās piedalījās 1998.-2000.g. dzimušie slēpotāji. Madonietis nebija ne vecākais, ne arī jaunākais, bet gan pa vidu. Līdz ar to sanāca diezgan nesliktas iespējas pacīnīties par labu vietu. Skaidrs, ka ne par medaļu vai sešinieku negāja runa. Minimālais uzdevums bija iekļūt divdesmitniekā un uzlabot iepriekšējo labāko Latvijas pārstāvja rezultātu, bet klusībā bija arī cerība uz desmitnieku. Pēc šajās jaunatnes Olimpiskajās spēlēs iegūtajām vietām var gudri teikt, ka tas nebija reāli, bet patiesībā nebija tas tik nereāli un tālu. Jā, diemžēl Raimo nesanāca sasniegt gaidīto, taču viņa rezultātus par sliktiem arī nenosauksi, ja nu vienīgi pēdējā dienā 10km brīvā stila distancē, kur sanāca palikt 31.vietā.

Kaut arī pirms Lillehammeres tas šķita ļoti reāli, tomēr R.Vīgantam neizdevās uzlabot Arņa Pētersona pirms četriem gadiem sasniegto – 20.vieta. Madonietis savā labākajā startā – jaunievestajā disciplīnā skikrosā jeb slēpošanas krosā – atkārtoja cēsnieka 20.vietu. Uzrādītie rezultāti kvalifikācijā gan skikrosā, gan klasiskā stila sprintā (skikrosā Raimo kvalifikācijā bija trīspadsmitais, bet sprintā divpadsmitais, - aut.piez.) viesa pamatotas cerības un izredzes uz sekmīgu turpinājumu, proti, 1) finālu skikrosā, kur bija savādāka kārtība no ierastā sprinta un kur 30 kvalifikāciju pārvarējušie, sadalīti trijos braucienos, pusfinālā cīnījās par iekļūšanu desmit labāko vidū finālā, un 2) pusfinālu klasiskā stila sprintā, kur iekļuva divpadsmit ātrākie. 

Skikrosā kvalifikācijā paši tuvākie konkurenti bija pāris desmitdaļas priekšā, bet no desmitnieka šķīra nepilna sekunde, tātad nekas nesasniedzams. Raimo Vīgantam sanāca iekļūt pašā spēcīgākajā pusfināla braucienā, jo puse jeb pieci no desmit finālistiem nāca tieši no madonieša brauciena. Pirmajā brīdī varētu secināt, ka mūsējam nepaveicās ar braucienu, kurā Latvijas slēpotājs palika septītais, taču tā kategoriski apgalvot īsti nevar, jo finālā no Raimo brauciena iekļuva arī polis, kurš kvalifikācijā bija tikai divdesmit ceturtais, atpaliekot no Vīganta gandrīz četras sekundes. Tas arī parāda, ka desmitnieks bija sasniedzams, ja vien taktiski pareizi nobrauc. Arī klasiskā stila sprintā ceturtdaļfināla brauciens neizdevās, jo tika uzrādīts vien piektais rezultāts. Norvēģis, kurš kvalifikācijā bija desmit sekundes ātrāks par latvieti, šajā ceturtdaļfināla braucienā bija neapšaubāms favorīts, taču par otro vietu (trešā vieta un cerība uz ar uzrādīto laiku kvalificēties kā veiksmīgajam zaudētājam šeit nederēja, jo madonieša ceturtdaļfināls bija vislēnākais no visiem – aut.piez.) bija diezgan reāli pacīnīties, ko pierādīja amerikāņu „mednieks brīnums” Hanters Vonders, kurš kvalifikācijā uzrādīja tikai 29.laiku, Raimo zaudējot 7 sekundes, bet mūsu slēpotāja ceturtdaļfināla braucienā, uzrādot identisku laiku ar otro vietu ieguvušo čehu, par mata tiesu palika aiz pusfināla. 

Raimo Vīgants, pateicoties pašvaldības un ģimenes atlabstam, pirms šīm sacensībām varēja doties uz trīs nedēļu treniņiem Austrijas kalnos. Kaut arī tā viņam nebija pirmā trenēšanās reize augstkalnē, tomēr vismaz Raimo Austrijas tūre par labu šoreiz nenāca, jo Lillehammerē viņš nebija tuvu savai labākajai formai. Taču Austrijā pavadītajam laikam tik un tā būs nozīme nākotnē, jo ir izdarīti secinājumi, un nākamreiz, gatavojoties lielajām sacensībām, tiks darīts savādāk, lai izvairītos no šajā reizē pieļautajām kļūdām. Otrs svarīgais faktors bez fiziskās gatavības sprintā ir taktika. Raimo visās sacensībās līdz Lillehammerei atšķirībai no citiem mūsējiem ļoti cītīgi piedalījās izslēgšanas braucienos sprintā, krājot pieredzi. Lai arī Lillehammerē tā nenostrādāja, tomēr Raimo, neskatoties uz savu jauno vecumu, uz pārējo Latvijas slēpotāju fona ir samērā pieredzējis izslēgšanas braucienos sprintā starptautiskajās sacensībās, un Lillehammerē gūtā mācību stunda noteikti nāks par labu.

Neskatoties uz cerētā nesasniegšanu Jaunatnes Ziemas Olimpiskajās spēlēs, sezonu Raimo Vīgantam par neizdevušos nenosauksi, jo tika iegūta bronzas medaļa Ziemeļvalstu čempionātā jauniešiem, kur madonietis bija ļoti labā formā. Var teikt, ka pēc Austrijas treniņiem uz Lillehammeru gaidītā forma atnāca ar pusotru nedēļas nokavēšanos un trāpījās tieši uz Ziemeļvalstu čempionātu Igaunijas galvenajā slēpošanas centrā Otepē. Tas, ka Raimo varētu tikt finālā, bija skaidrs pēc kvalifikācijas, kur tika uzrādīts piektais laiks. Un fināla sešiniekā latviešu puisis iekļuva, būdams vienīgais1999.g. dzimušais starp pārējiem 1998.gadā dzimušajiem, tātad gadu vecākajiem konkurentiem. Finālā mūsu slēpotāju apsteidza tikai viens norvēģis un soms, bet aiz madonieša muguras palika labākais igaunis, kurš startēja savas mājas trasē, un pa vienam no Norvēģijas un Somijas. Ja neskaita finālistus, tad, ņemot vērā slēpošanas lielvalstu pārstāvjus, tika pārspēti vēl trīs norvēģi un četri somi, kā arī visi seši zviedri. 

Lai arī vecuma grupa bija tādi pati gan JZOS, gan Ziemeļvalstu jauniešu čempionātā, neviens no Otepē startējušajiem skandināviem nebija iekļuvuši komandā uz Lillehammeri. Taču, kaut arī Otepē pa kādam no Ziemeļvalstu pārstāvjiem nebija starp pašiem vadošajiem savā vecumā savā valstī, tas necik nemazina mūsu slēpotāja panākumu, jo tomēr lielākā daļa no labākajiem 1998./1999.g. dzimušajiem somiem, norvēģiem un zviedriem piedalījās Igaunijas slēpošanas centrā. Starp citu, vienīgais, kas kopā ar Raimo sacentās abās sājās sacensībās, bija iepriekš pieminētais Vonders, bet šoreiz amerikānis bija aiz madonieša, turklāt krietni – 19.vietā (savā ziņā tas bez Vīganta nopelna ir arī tāpēc, ka tālās zemes pārstāvim spēcīgāks ir klasiskais solis – aut.piez.). Šis panākums Otepē parādīja, ka ilgi pēc JZOS nebija jāgaida, un R.Vīganta gūtā pieredze sprinta izslēgšanos braucienos tika veiksmīgi pielietota un nostrādāja jau nākamajās sacensībās pēc Lillehammeres. 

Turpinājums sekos.

Priecīgus Līgo svētkus vēlot,
Ivars Bācis