Jaunumi

Patrīcija Eiduka

Jaunatnes Ziemas Olimpiskajās spēlēs (JZOS) – 30.vieta sprintā, 21.vieta 5km brīvajā stilā (40 dalībnieces)

Iepriekšējos gados Patrīcija Eiduka startēja vienlīdz daudz distanču slēpošanā un biatlonā, bet pagājušajā sezonā dažu apstākļu dēļ viņa bija pievērsusies tikai biatlonam, tiesa, nostartējot arī vienās oficiālās sacensībās distanču slēpošanā. Un tās nebija nevienas citas kā JZOS Lillehammerē. Lai uz turieni tiktu, bija jāpārvar arī kvalifikācija, tāpēc sanāca arī vēl atlases sacensības Madonā, kur viņa ļoti sīvā cīņā pārspēja savu ierasto konkurenti un tai pat laikā arī draudzeni – Vinetu Pētersoni, kurai līdzīgi kā Patrīcijai distanču slēpošana ir tikai kā otrais sporta veids.

Jaunatnes Ziemas Olimpiskās spēles Patrīcijai Eidukai neiesākās veiksmīgi, jo skikrosā jeb slēpošana krosā kvalifikācijā pie tramplīna tika piedzīvots kritiens, kā rezultātā beigās viņai tikai 37.vieta un palikšana ārpus pusfināla, kurā iekļuva trīsdesmit ātrākās. Tas, ka viņa bija spējīga iekļūt trīsdesmitniekā skikrosā un ka tur vajadzēja būt, Patrīcija apliecināja jau nākamajā startā sprintā, kur ļoti kuplās ģimenes otrā jaunākā atvase iekļuva ceturtdaļfinālā un ieguva 30.vietu. Turklāt tas bija viņai ne tik parocīgajā klasiskajā stilā. Un kā tika cerēts, tad pēdējā disciplīnā nāca vislabākais rezultāts. Ja bija skaidrs, ka 5km brīvajā stilā noteikti vajag tikt augstāk par iepriekš sprintā ieņemto 30.vietu, tad to, ka izdosies aizsniegties līdz pat “acītei”, t.i., 21.vietai, gan nevarēja paredzēt. To atzina arī pat tēvs un treneris Ingus Eiduks. 

Ja ne kritiens kvalifikācijā, ļoti iespējams, ka Patrīciju mēs redzētu pusfinālā skikrosā. Taču tas kopumā neko daudz nemainītu, jo sajūtas un emocijas par braukšanu izslēgšanas kārtā viņa ieguva sprintā klasiskajā stilā, kur ieņēma 30.vietu. Un ja arī skikrosā kritiens nepatraucētu pārvarēt kvalifikāciju, tad maz ticams, ka viņai izdotos pakāpties diez ko augstāk kā sprintā, ja nu vienīgi pa kādu vietu vai divām. Bet, protams, to mēs nevaram zināt, un tā būtu tikai minēšana. Taču pēdējais starts novērsa iepriekšminētos spriedelējumus, jo 5km brīvajā stilā tika sasniegts vislabākais rezultāts – 21.vieta, un, lai nu kā, tik augstu skikrosā Kokneses novada pārstāve nebūtu tikusi. Starp citu, biatlonā JZOS viņa labāku rezultātu noteikti nesasniegtu kā slēpošanā, it īpaši ņemot vērā Patrīcijas šaušanu. Biatlonā bija par 9 dalībniecēm vairāk, taču diez vai viņai izdotos iekļūt četrdesmitniekā un aizsniegties līdz pat it kā neveiksmīgajai skikrosa vietai slēpošanā. Līdz ar to, šis starts JZOS Lillehammerē meitenei no Vecbebriem bija labs un praktisks apliecinājums, ka arī distanču slēpošanā var sasniegt pieklājīgus rezultātus, nevis tikai biatlonā. 

Papildu prieks daudziem bija par šo 21.vietu, jo Patrīcija bija trešā jaunākā dalībniece. P.Eidukai šoreiz tā sakrita, ka bija jāsacenšas ar gadu un pat divus vecākajām konkurentēm, kas, protams, uzdevumu izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu sarežģīja.

Vēl divas slēpotājas bija dzimušas 2000.g., bet slovākiete un čehiete ir attiecīgi tikai divus un trīs mēnešus vēcākas par latvieti. Ja slovākiete no 39 dalībniecēm palika priekšpēdējā, tad 2000.gada maijā dzimusī čehiete Havļičkova (svarīgi nesajaukt burtu secību viņas uzvārda vidū un arī nepārveidot pēc zināmā apzīmējuma kaimiņvalsts valodā, jo čehietes sasniegums nebija nekāda laimīga nejaušība, bet gan likumsakarīgs iznākums – aut.piez.) aizcīnījās līdz pat 7.vietai (!), tikai pusotrai sekundei pietrūkstot līdz 4.vietai, bet piecas sekundes viņu šķīra no bronzas medaļas. Daži, iespējams, viņu dēvētu par brīnummeiteni, taču par čehieti Havļičkovu šobrīd vēl perspektīvākas ir divas Alpu kalnu ielejās dzīvojošās jaunās slēpotājas – šveiciete Anja Vēbere (2001.g.) un austriete Vita Luīze Valhere (2002.g.), kuras šogad saskaņā ar noteikumiem bija par jaunām, lai startētu JZOS, bet kuras, neskatoties uz savu ļoti jauno vecumu, visticamāk varēja pacīnīties par medaļām. Nākotnē mēs par viņām noteikti vēl dzirdēsim daudz. No abām Valhere visticamāk pēc vecuma varēs piedalīties nākošajās JZOS, kas notiks 2020.gadā Lozannā, kad mēs savukārt cerēsim uz mūsu jaunās paaudzes labiem rezultātiem  (pagaidām izskatās, ka tie varētu būt rīdzinieki no SS “Arkādija”, bet pa šiem pāris gadiem arī citu Latvijas pilsētu pārstāvji var progresēt un mēģināt nodrošināt tikšanu uz trešajām JZOS – aut.piez.).

Vēl viens patīkams un arī būtisks fakts 5km brīvajā stilā bija divus gadus vēcākās norvēģietes Martines Engebretsenas atstāšana aiz sevis 22.vietā. Engebretsena (dz.1998.g.) šogad ļoti spēcīgajā Norvēģijas junioru čempionātā (1996./1999.g.), kurā startēja 1996.gadā dzimušās šā gada pasaules junioru čempionāta medaļnieces dvīņu māsas Vengas un šā gada pasaules junioru čempione Marta Johansena, pāri par trīssimt dalībnieču vidū šajā distancē ieguva 9.vietu, bet aprīļa sākumā Norvēģijas pieaugušo čempionātā 5km tikai 1:20 viņa zaudēja pērnās sezonas pasaules labākajai slēpotājai Terēzei Juhaugai.

Patrīcijai priekšā visos startos Lillehammerē bija par gadu vēcākā igauniete un ierastā konkurente Stīne Līse Trū, kura 5km mūsu slēpotāju apsteidza tikai par 7 sekundēm. Taču tas ir saprotami, jo igauniete priekš sava vecuma ir labā līmenī un pagājušajā sezonā 16 gadus vecā Trū FIS sacensībās Latvijā un arī Skandināvijas kausa posmā Igaunijā distancē mierīgi “cirta pušu” mūsu pieaugušo grupas labāko trijotni – Dauškāni, Muižnieci un Paškovsku. 

Aizkraukles sporta skolas pārstāvei rezultātu ziņā Lillehammerē sanāca augšupejoša līkne, t.i., ar katru nākamo startu izdevās ieņemt arvien labāku vietu. Un tas ir tieši pretēji mūsu otram dalībniekam JZOS Raimo Vīgantam, kuram šī līkne diemžēl bija lejupejoša (20.,21.,30.vieta). Un, ņemot vērā šo Patrīcijas pozitīvo augšupejošo tendenci ar katru nākamo startu, varēja ar humoru piebilst, ka žēl, ka nebija vēl ceturtā starta, jo tad vajadzētu nākt piecpadsmitniekam vai desmitniekam. Bet lai tas un vēl augstāki mērķi ir nākamajiem mūsu jauniešu slēpotājiem, kas brauks startēt JZOS 2020.gadā skaistajā Šveices pilsētā Ženēvas ezera krastā.

Ivars Bācis