Jaunumi

Labākais Latvijas distanču slēpotājs Indulis Bikše (21) vienīgais ticis pie pasaules līmeņa sasniegumiem un no prestižajām sacensībām Tour de Ski atgriezās ar pasaules kausa punktiem. Viņa sponsors ir tēva zemnieku saimniecība Saņēmuši Induļa 1. klases liecību ar skolotājas ierakstu «Slēpošanas iemaņas nav apguvis», vecāki ilgi smējās. Jo patiesībā Indulis jau četru gadu vecumā viens pats devās slēpot pa septiņus kilometrus garo Lejas Jozumu trasi. Bija reizes, kad pārbiedēja vecākus, slēpojot līdz pat tumsai. Pirmklasnieks būdams, 15 kilometrus garajā tautas slēpojumā Apkārt Alaukstam iekļuva pirmajā finišētāju simtniekā. Bet, tā kā Indulis gribēja, lai viņa vienīgais slēpju pāris ir vienmēr pa rokai, tad uz skolu to nestiepa un laiku slēpju grūstīšanai pa stadionu netērēja. Tā arī skolotāja nosprieda, ka zēns atšķirībā no citiem Madonas skolēniem slēpot nav iemācījies.

Tagad, 21 gada vecumā, Indulis ir labākais distanču slēpotājs, kurš pārrakstījis Latvijas sporta vēsturi. Pirmais latvietis, kurš ieguvis pasaules kausa punktus distanču slēpošanā. Pirmais, kurš piedalījies un finišējis grūtajās un prestižajās sacensībās Tour de Ski. Induļa sasniegumu dēļ skolas puikas dīc, ka arī grib uz Tour de Ski, bet sportisti prasa — vai beidzot slēpošanai nepienāktos tikpat nopietns atbalsts kā biatlonam un skeletonam? 

Augšup kalnā

No sacensībām Ulrīsehamnā Zviedrijā, kur aizvadītajā nedēļas nogalē notika pasaules kausa (PK) posms distanču slēpošanā, Indulis atgriezies saules apdedzinātu seju un gandarījumu sirdī. 76 dalībnieku vidū 15 km distancē ieņēma 64. vietu, aiz sevis atstājot igauņus, kuri citos posmos bija viņu apsteiguši. Pirmo reizi kādam no latviešiem izdevās būt labākajam no Baltijas valstīm PK posmos slēpošanā. No uzvarētāja atpalika divas minūtes un 34 sekundes. Distanču slēpošanā tas nav nekas nepārvarams.

«Bija 30 000 skatītāju!» Indulis stāstu par piedzīvoto sāk ne ar paša panākumiem. «Atmosfēra — fantastiska, troksnis — nenormāls. Pie trases skatītāju rindās nebija nevienas brīvas vietas.» Viņa tēvam un trenerim Zintim, kurš 80. gados bija viens no labākajiem distanču slēpotājiem Latvijā, sajūsma par piedzīvoto ir tikpat liela. Zviedri un norvēģi kopš senseniem laikiem distanču slēpošanā grūstās par pirmajām vietām, tāpēc zviedru līdzjutēji, ieraugot, ka sportists no Latvijas apsteidz norvēģi, kliedza, cik spēka: «Latvija! Latvija!» Jau vairākus gadus braucot uz starptautiska mēroga sacensībām, Bikšes sapratuši, ka sporta līdzjutēji priecājas par jauniem sportistiem no mazām valstīm, kas nav tādas slēpošanas impērijas kā Skandināvijas zemes, Krievija vai Itālija.

Taču savus īstos pirmos starptautiskos panākumus Indulis ieguva, 9. janvārī Itālijas kalnu ielejā Val Di Fiemme finišējot distanču slēpošanas sacensībās Tour de Ski, kas iekļautas pasaules kausa izcīņā. Tieši Tour de Ski Indulim izdevās izcīnīt pirmos četrus pasaules kausa kopvērtējuma punktus. «Tas ir zināms prestižs. Ja kāds no tādām mazām valstīm kā Latvija iegūst pasaules kausa punktus, tad viņu ļoti ievēro,» skaidro sportists.

Tour de Ski jau kopš 2006. gada ir Tour de France ziemas māsa: tikpat grūtas, taču aizraujošas sacensības, kuras dažbrīd izvēršas dramatiskā šovā. Katru gadu tās notiek ap gadumiju Itālijā, Vācijā un Šveicē, tajās ir 6—9 posmi. Šogad sacensības ilga deviņas dienas, bija septiņi posmi, kuros bija jāpieveic vairāk nekā 80 kilometru. Visgrūtākie bija pēdējie 3,6 kilometri. Tie bija jāslēpo pret kalnu, kas ikdienā tiek izmantots kā slaloma trase. No visiem sacensību dalībniekiem finišēja puse — 40, daži sakņupa tieši pēdējos kilometros. «Sportisti, kuri piedalās pasaules kausa sacensībās, ir sagatavoti slēpojumam pret kalnu,» Indulis maina nezinātāja priekšstatu, ka tas varētu būt grūtākais pārbaudījums.

Zintis paskaidro — tas vairāk šovam. «Lai tādām sacensībām sagatavotos, vasarās braucam uz kalniem un braucam ar rollerslēpēm augšup pa kalnu serpentīniem. Reizēm treniņa režīmā sanāk noslēpot pat 25 kilometrus pret kalnu,» stāsta jaunais sportists. Bet lejup no kalna brauc ar auto. Kāpēc? Tāpēc ka rollerslēpēm nav bremžu.

Tour de Ski Indulim visgrūtāk gājis trases vidū, kur bija cerējis sasniegt lielu ātrumu, bet neizdevās. «Pirms sākām slēpot, domāju, ka trase ir piemērota manām spējām, distances garums un reljefs parocīgs. Bet iepriekšējās dienās bija sakrājies nogurums, un tas nobremzēja spēkus,» stāsta Indulis. «Turklāt citi sportisti, gribēdami sakārtot sev vietu kopvērtējumā, brauca ar daudz lielāku atdevi nekā parasti. Līdz ar to bija ļoti ātrs temps.» Kas ir «ātri» distanču slēpošanā, Indulim nav vienkārši izskaidrot. Te neesot personīgo rekordu kā vieglatlētikā. Pārāk liela nozīme sniegam, reljefam un citiem faktoriem. Labos apstākļos 10 kilometrus Indulis var noslēpot 20 minūtēs, sliktos — 25.

Tomēr vienā no šo sacensību posmiem Indulis bija 27., un tas ir viens no vērtīgākajiem rezultātiem viņa karjerā. Pirms tam labākais rezultāts bija 17. vieta pasaules junioru čempionātā 2015. gadā.

Trase pie mājdurvīm

Indulis audzis Vidzemē, kur ziemās parasti vairāk sniega nekā Zemgalē un Kurzemē, tāpēc sportošanā nebija lielas izvēles. «Iziet no mājas ārā, tur — sniegs, katra kāja uz savu pusi...Uz slēpēm drošāk,» smejas Induļa tētis Zintis. Madonā nevienas ietekmīgas partijas mērs nav uzcēlis ne ledus halli, ne baseinu, pat stadionam ir asfalta segums. Bet tēva veidotā Lejas Jozumu distanču slēpošanas trase sākas aiz mājas vārtiņiem. Turklāt Indulim bija tikai trīs gadi, kad tēta treneris Leons Lovins viņam uzdāvināja slēpes. Pirmajā reizē, uzlikts uz slēpēm, viņš neesot izskatījies priecīgs. Bet nākamajās ziemās jau pats devies slēpot piemājas mežā.

«Necentos agri specializēties distanču slēpošanā. Vecāki to ierobežoja. Bērnībā ķermeņa vispusīgai attīstībai mani sūtīja uz vieglatlētikas treniņiem,» stāsta Indulis, kuram padevusies skriešana, un puisis joprojām piedalās Latvijas čempionātos krosā, gūst godalgas. Zintis Bikše vēlāk ļoti nopietni izskaidros, kāpēc vecākiem neiesaka bērnus distanču slēpošanātrenēt jau no mazotnes. Tāpēc ka slēpošana, it īpaši slīdsolī, kaitē bērnībā vēl nenostiprinātām locītavām un saitēm. «Arī skandināvi mazos nespecializē distanču slēpošanā. Viņi kopā ar treneriem dodas garos pārgājienos, vingro, peld, nodarbojas ar vieglatlētiku, bet distanču slēpošanai var nodoties no 12—13 gadu vecuma.» Zintis stāsta, kāpēc arī sava vienīgā bērna trenēšanai nopietni pievērsās tikai tad, kad zēns jau bija vidusskolēns. Tad sāka braukt uz starptautiskām treniņnometnēm un startēt sacensībās.

Treniņa plānu Zintis izstrādāja, ņemot vērā paša pieredzi un treniņnometnēs redzēto. Abi Bikšes mērķtiecīgi izvēlējās trenēties vietās, kuras iecienījuši slēpotāji. Vēroja, kā trenējas elites sportisti, arī šogad Tour de Ski uzvarētājs Sergejs Ustjugovs. Atklāja, ka treneri, it īpaši itāļu un krievu, labprāt dalās padomos un ieteikumos. «Bija reizes, kad kļūdījāmies, bet daudzko tādā veidā iemācījāmies,» atzīst Indulis. Lai gan Zintis Bikše nav profesionāls treneris, viņa dēls ir pārliecināts, ka «Latvijā nav labāka trenera». «Mēs esam pirmie, kas izcērtam ceļu uz starptautiskām sacensībām,» saka Indulis. Izaugsmes dēļ ir pārdomāta iespēja trenēties pie kāda profesionāla trenera, bet secināts, ka vislabākie ārzemju treneri ir aizņemti, jo strādā kādas valsts izlases komandā. Turklāt viņus algot būtu pārlieku dārgi.

Tēvs pilda arī veselas atbalsta brigādes uzdevumus. Lielvalstu sportistiem seko kravas mašīnas, kuru piekabes pielāgotas slēpju pārvadāšanai, un pirms sacensībām tajās strādā vairāki speciālisti, kas iesmērē slēpes. Bikšes uz sacensībām brauc ar savu personīgo auto, un vienīgais, kas sagatavo slēpes, ir tēvs. «Slēpju ir daudz, piemērotākā smēre jāizvēlas, ņemot vērā sniega struktūru. Sniegs ir ļoti atšķirīgs, no graudaina līdz svaigam, Ziemeļeiropā tas ir pavisam citāds nekā Itālijas kalnos, bet tepat Baltijā vēl citāds. Nianšu ir daudz, un tētis var atrast labus risinājumus,» skaidro sportists.

Ik gadu piecus mēnešus Bikšes piedalās vidēji 30 sacensībās un treniņnometnēs, ar savu auto nobraucot ap 25 000 kilometru. Taču vissmagākais un nopietnākais treniņa plāns esot vasarās, kad Indulis trenējas gan Madonā, gan augstkalnē Itālijā, gan kaimiņvalsts slēpotāju citadelē Otepē. Visu tēvs un dēls finansē paši. «Jūs esat miljonāri, vai?» to uzzinājis, Indulim jautāja LTV raidījuma Sporta studija žurnālists Dāvids Ernštreits.

Nav medaļas, nav naudas

Miljonāri Bikšes nav. Kad pirms dažiem gadiem Zintis un Ineta Bikšes secināja, ka ar lauku tūrismu un distanču slēpju nomu nenopelnīt, viņu zemnieku saimniecība Lejas Jozumi pievērsās bioloģiskajai lauksaimniecībai. Ja grib atbalstīt Induli, jābrauc uz Āronas pagastu pirkt viņa laistītos un aprūpētos tomātus, upenes un citus gardumus. Jo gandrīz visu naudu, ko nopelna saimniecībā, viņi iegulda sportā. Bikšes rēķina, ka katru gadu tam vajadzīgi ap 20 000 eiro.

Šogad Ski de Tour laikā nauda izsīka, un bija jāizšķiras — braukt mājās, lai gan rezultāti atļāva turpināt cīņu, vai aizņemties. «Labi, ka man ir labs draugs, kurš aizdeva naudu,» saka Zintis.

Piesaistīt finansējumu no sponsoriem grūti, jo «esam izlutināti ar labiem rezultātiem citos ziemas sporta veidos», saka Indulis. Uzņēmumi ir gatavi ziedot, ja zina, ka būs medaļas. Bet Bikšem pagaidām nav izdevies no uzvarētāju pjedestāla nostumt norvēģu, zviedru un krievu sportistus. Līgumu ar Latvijas Slēpošanas federāciju pēc ilgām pārrunām Indulis parakstīja tikai 1. decembrī, līdz ar to iegūstot no valsts vienreizēju atbalstu — 2000 eiro. Ar to esot pieticis dalībai vienās sacensībās.

Kāda vilšanās ir Bikšēm, kad viņi stāsta par atbalsta trūkumu no federācijas puses, tāds pats rūgtums ir tās ģenerālsekretāram Agrim Raugulim, skaidrojot valsts politiku. «Indulim Bikšem ir ļoti lieli sasniegumi. Neviens cits latvietis distanču slēpošanā nav tik labi slēpojis kā viņš,» saka Raugulis. «Taču, kamēr nav godalgotas vietas, valsti tas neinteresē. Arī kalnu slēpotāja Lelde Gasūne ir kļuvusi par pirmo latvieti, kas pasaules kausa slaloma sacensībās ieguvusi punktus, bet, kamēr nav medaļu, ministrija nepalielina finansējumu. Iedod tikai pamatbudžetu.»

Toties Indulis un Zintis augstu novērtē Latvijas Olimpiskās vienības atbalstu — tās mediķi kontrolē sportista veselību un piešķir uztura bagātinātājus, kas vajadzīgi viņa organismam. Par jaunā sportista uzturu gan gādā mamma. «Jā, par manu dalību sacensībās gādā ģimene. Taču tas nenozīmē, ka viss notiek amatieru līmenī. Viss ir profesionāli,» saka Indulis.

Būs grūti. Tas labi!

Naudas trūkuma dēļ Indulis Bikše šoziem neaizbrauks uz pasaules čempionātu distanču slēpošanā U-23, jo tas notiek ASV — pārāk tālu. «Nekas, mēs mainām plānus un gatavojamies pasaules čempionātam distanču slēpošanā, kas februāra beigās un marta sākumā notiks Lahti Somijā,» saka Indulis. «Trase ir man ļoti labvēlīga, nav augstkalnē. Tur gan ir stāvi kalni, bet pagājušajā gadā biju uz izmēģinājuma sacensībām slēpošanā, man veicās ļoti labi.»

Saķēris kaifu no tā, ka palielinās slēpošanas ātrums, Indulis galīgi nav pieķēries sev piešķirtajam labākā slēpotāja un Latvijas sniega vilka statusam. Negrib būt labākais, bet vientuļš. Labāk braukt uz starptautiskām sacensībām, mēģinot noķert pasaules labākos slēpotājus un vēl vairāk kāpināt ātrumu, tempu, izturību, izveicību. «Mēs esam aizrāvušies ar šo sporta veidu. Ja atmestu, būtu liels tukšums,» saka Zintis Bikše. «Mums ir liela pieredze un zināšanas, gribam to izmantot. Jāsasniedz panākumu griesti, un tad var mest mieru. Bet līdz griestiem vēl tālu.» Kad Zintis to saka, viņa balsī nav smaguma, tikai apņēmība. Arī Indulis ir priecīgs. Jo viņš gatavs nostāties uz starta līnijas ar pasaules stiprākajiem slēpotājiem. 

Avots: Gunita Nagle, žurnāls Ir (26.janvāris - 1.februāris, 2017).