Jaunumi

"Viņiem nevajag augstas klases sportistus, jo tas ir apgrūtinājums", federācijai pārmet Indulis Bikše.

Distanču slēpošanā izveidojusies absurda situācija – labākie sportisti neparaksta līgumu ar Latvijas Slēpošanas federāciju (LSF) un paliek bez atbalsta, tikmēr naudu saņem izlases otrā ešelona slēpotāji, kuru iespējas starptautiskās sacensībās ir pieticīgas.

Dūriens sirdi 

LSF mājas lapā vēstīts, ka šobrīd tikai Latvijas ranga līderis Indulis Bikše var sacensties ar visiem pasaulē spēcīgākajiem slēpotājiem, nezaudējot viņiem nepieklājīgi daudz. Taču palīdzību 21 gadu vecais madonietis nesaņem, jo nepiekrīt parakstīt līgumu, kas atbalstu paredz līdz nākamā gada pasaules čempionātam martā, bet saistības – vēl četrus gadus pēc tam! "Viņiem nevajag augstas klases sportistus, jo tas ir apgrūtinājums – lielākas vajadzības, lielāki izdevumi," uzskata Bikše. 

"Parasti līgumā abas puses kaut ko sola, bet šajā ir tikai LSF prasības. Mēs ierosinājām nepilnības novērst, taču tas netika izdarīts. Ari vecāki un sporta skolas vadītāji bija pret šāda līguma parakstīšanu," piebilst Latvijas ranga otrā numura Raimo Vīganta treneris Dainis Vuškāns. 

"Līgumā ir punkts – ja neizpildām kritērijus, kas konkrēti nemaz nav ierakstīti, LSF var pieprasīt atdot naudu. Ar atpakaļejošu datumu! Sešpadsmit gadus vecai meitenei es šādu līgumu nevaru parakstīt," uzsver Ingus Eiduks, Latvijas labākās jaunās slēpotājas Patricijas Eidukas tēvs un treneris. 

Bet Arvīds Pīpkalējs vadībai pārmet to, ka nav apmaksāts rēķins 1363 eiro par viņas audzēknes Andas Muižnieces uzturēšanos pasaules čempionātā 2015. gadā Zviedrijā. Muižniece toreiz pirmā no Latvijas dāmām pēc Ināras Rudko (1997) pārvarēja kvalifikāciju pasaules čempionātā. Funkcionāri saka – trūkstot pareizas dokumentācijas, bet no trenera e-pasta sarakstes ar LSF grāmatvedi nekas tāds neizriet. "Ja gribētu, tad samaksātu," Pīpkalējs uzskata, ka tā ir nevēlēšanās, un viņam, kurš distanču slēpošanā ir kopš pagājušā gadsimta 70. gadu beigām un nu jau gandrīz 30 gadus darbojas sabiedriskā kārtā, tas ir kā dūriens sirdī. Palīdzēt nevarot pat paša dēls Juris Pīpkalējs, kurš LSF ir atbildīgais par distanču slēpošanu. 

Anda Muižniece iepriekšējās divās sezonās nav zaudējusi nevienai Latvijas slēpotājai, taču nekādu atbalstu šajā laikā nav saņēmusi, lai gan par līdzdalību divos pasaules čempionātos, pēc Arvīda Pīpkalēja aplēsēm, LFS sagādājusi apmēram 40 tūkstošus eiro. 

Nākuma grābeklis 

Distanču slēpošana Latvijā, salīdzinot ar biatlonu, ir bērna autiņos – ne sistēmas, ne panākumu. Pirms vairākiem gadiem it kā nostājās uz pareizā ceļa, tika izveidota Latvijas izlase, kurai par galveno treneri iecelts agrāk slavenais biatlonists Jēkabs Nākums, tomēr nu jau otro gadu tā atkal likvidēta. LSF vaino sportistus, kuri uzskatījuši, ka finansējumu labāk atdot viņiem – paši organizēs un trenēsies. Vuškāns gan to uzskata par lielu kļūdu: "Mums visu paveic sporta skolu treneri. Kad jaunieši izaug, viņi nevienam nav vajadzīgi, es ari nevaru izbraukāt līdzi, jo trenēju bērnus. LSF vienreiz uzkāpa uz grābekļa ar Nākumu un vairs nemēģina. Turklāt nauda aiziet sacensību organizēšanai, palīgdarboņiem, un sportistam vairs nepaliek." 

Latvieši ar skaudību skatās, kā darbs organizēts Lietuvā un Igaunijā. "Lietuvas izlase septembrī trīs nedēļas trenējās Austrijā, no oktobra vidus – uz pirmā sniega. Viņiem viss sakārtots, ne par ko nav jāuztraucas, labākajiem ari algas maksā. Nav jādomā, kur ņemt finansējumu, lai aizbrauktu uz Pasaules kausa sacensībām. Igauņiem vēl labāk, dažiem arī mazliet augstāki rezultāti, bet principā konkurējam līdzīgi," stāsta Indulis Bikše. 

Mūsu sportisti tikmēr sitas kā pliki pa nātrēm. Bikše darbojas ģimenes saimniecībā, kurā audzē dārzeņus un apsaimnieko mežu. No ienākumiem atlicina naudiņu sportam. Arvīds Pīpkalējs sporta klubā "Vietalva" rīko sacensības kalnu riteņbraukšanā, enduro un visu peļņu ziedo Andas Muižnieces gaitām sportā. Pats dzīvo no 350 eiro pensijas. Apbrīnojams ari Eiduku ģimenes fanātisms – septiņas atvases, visas kāpušas uz slēpēm, Valts 2006. gadā piedalījās ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā. 

Induli Bikši jau vairākas sezonas lenc biatlona saime, pievienoties tai piedāvājis gan Ilmārs Bricis, gan Gundars Upenieks. "Tur būtu nodrošināti ideāli apstākļi, bet ir risks – kā sanāks? Šaušana nav mēģināta. Arvis Liepiņš ar to netika galā, turklāt pēc programmas maiņas kritās slēpošanas ātrums, un viņš atstājis lielo sportu," Indulis Bikše ir piesardzīgs. "Savā sporta veidā esmu pusceļā uz sapni – olimpiskajām spēlēm, gribu šeit sevi pierādīt, iekrātas zināšanas un ir progress. Ja tā nebūtu, varētu domāt, kā noturēties sportā. Turklāt biatlonā atbilstoši pašreizējiem rezultātiem olimpiskajās spēlēs Phjončhanā varēs startēt tikai viens Latvijas biatlonists, acīmredzot – Andrejs Rastorgujevs. Slēpošanā ir cerība uz divām starta vietām vīriešiem.” 

Pagaidām ideja par distanču slēpošanas atdalīšanu no LSF neizpelnās skaļu atbalstu, taču oglītes gruzd. Jo ticība, ka pašreizējā sistēmā iespējams progress, tiek grauta arvien vairāk. Organizāciju jau trešo termiņu vada zvērināts advokāts Vairis Brīze. 

Latvijā ātrākais distanču slēpotājs indulis Bikše jau sācis sekmīgi konkurēt ar spēcīgākajiem ārzemniekiem. 

Fokusā: Kas ir kurš slēpošanā?

• Latvijas distanču slēpotāji sezonu sāka aizvadītajās brīvdienās ar FIS sacensībām Somijā. Indulis Bikše 15 km brīvā stila distancē spēcīgā konkurencē ierindojās 28. vietā starp 140 dalībniekiem, Inga Paškovska 10 kilometros 75 dalībnieču konkurencē sasniedza 56. rezultātu.
• Pasaules čempionāts februāra beigās notiks Lahti (Somija). Šobrīd skaidri zināms tikai viens Latvijas pārstāvis – Bikše. 
• LSF līdzfinansējumu saņem pieci slēpotāji – Inga Dauškāne (5500 eiro), Inga Paškovska, Natālija Kovaļova, Kitija Auziņa un Ingmārs Briedis (pa 4000). Atbalstīta astoņu jauniešu līdzdalība treniņu nometnēs.
• LSF līdz šim gadam finansējumu no FIS saņēma lielākoties par to, cik daudz sportistu bija piedalījušies pasaules čempionātā. Tagad sistēma mainīta, priekšplānā izvirzot citus nosacījumus. 

Federācija: Tā ir brīva izvēlē 

Vairis Brīze, Latvijas Slēpošanas federācijas prezidents: "Līgumu lietai pamatā ir pieredze ar Arvi Liepiņu, kurš iztērēja naudu, aizgāja uz biatlonu un vēl slikti izteicās par mums. Tādēļ nolēmām slēgt līgumus tāpat kā Latvijas Olimpiskajā vienībā, kur deklarēti sportistu plāni un mērķi. Bet tas rada problēmas sportistiem, kuri ir duālā situācijā – starp vienu un otru sporta veidu. Tā ir brīva izvēle. Četri gadi nebūt nav milzīgs termiņš. Distanču slēpošanā viena divu gadu laikā rezultātu nevar sasniegt. Līderi mums ir vajadzīgi, esam darījuši visu, lai viņi justos labi. Slēpotāji drīkst startēt arī biatlonā, ja tas ir ierakstīts treniņu plānā un noteiktas prioritātes. Atbalsta summas līgumā nav ierakstītas, jo šogad mainījās FIS finansējuma modelis, un tikai pirms pāris nedēļām uzzinājām, ar kādu naudu varam operēt. Summu negribu atklāt, vien pateikšu, ka distanču un kalnu slēpošanai kritums ir par 35 procentiem, bet pieaugums ir tramplīnlēkšanai un snovbordam."

Autors: Ilmārs Stūriška, Latvijas Avīze (2016.gada 17.novembris)