Jaunumi

Piedalīšanās “Tour de Ski” bija pat lielāks sapnis nekā olimpiskās spēles – Latvijas distanču slēpotājs Indulis Bikše sarunā ar “LA” pauda gandarījumu par tikšanu līdz prestižo sacensību finišam.

“Tour de Ski” veidots pēc leģendāro riteņbraukšanas sacensību “Tour de France” parauga un pirmo reizi notika pirms desmit gadiem, bet neviens latvietis tajās līdz šim nebija startējis. 31. decembrī uz starta stājās 85 sportisti, līdz finišam 8. janvārī tika mazāk kā puse – 40, Indulim Bikšem paliekot pēdējam, taču rezultātu tabulas neparāda to, kādām grūtībām nācās iet cauri. Deviņās dienās septiņi posmi, trīs valstis (Šveice, Vācija, Itālija) un četras dažādas bāzes. Kopējais balvu fonds ievērojams – vairāk kā 800 tūkstoši eiro.

“Slēpotājiem “Tour de Ski” ir vienas no prestižākajām sacensībām, man bija sapnis piedalīties un finišēt – pat lielāks nekā olimpiskās spēles. Tie ir visgrūtākie mači, taču ļoti populāri, jo risinās pēc citādāka formāta. Tūres vidū šķita, ka nolūzīšu, taču īstajā brīdī bija viena no divām brīvdienām. Bet kopumā jutos stabili. Lielākā bīstamība netikt tālāk bija, ja apdzen par apli, taču tam nebija ne tuvumā. Vienīgais iedzīšanā līderi izlaida trīs minūtes ātrāk un aplis bija ļoti īss (2,5 km), bet izdevās izturēt,” stāsta Bikše.

Izstāties nācās arī tiem, kas posma finišā no līdera laika atpalika vairāk kā par 15 procentiem. Daudzi saķēruši slimību, jo pie tādas slodzes organisms ir novājināts, turklāt visu laiku pārvietošanās un apstākļu maiņa – no stabiliem plusiem Vācijā uz mīnus 11 grādiem Itālijā. “Man no slimošanas izdevās izvairīties. Biju labi sagatavojies tūrei, decembrī bija nometne kalnos, tāpēc arī tiku līdz galam,” norāda Indulis.

Uz starta izgāja arī divi igauņi, bet pēc diviem posmiem izstājās un viņš palika vienīgais no Baltijas. Visu maratonu izturēja faktiski tikai lielvalstu sportisti, uzvarot krievam Sergejam Ustjugovam. Visgrūtākais pārbaudījums bija pēdējā posmā, kad pēdējos 3,6 kilometrus nācās slēpot pret kalnu slēpošanas trasi jeb kā paši sportisti saka – pret sienu. Stāvums dažbrīd pat 28 procenti. “Atpūtas nav vispār, 20 minūtes stumies pret kalnu. Tur, kur lēzenāks, arī nav vieglāk, jo tad ej ar spēku un ir lielāks ātrums. Sacensību režīmā nekas tik grūts līdz šim nebija mēģināts,” atzīst 21 gadu vecais madonietis, kurš šajā posmā ieņēma 27. vietu un pirmo reizi tika pie Pasaules kausa punktiem. “Par to esmu gandarīts un jau ir doma, ka arī nākamajā sezonā vajadzētu piedalīties, vienīgais – tā ir olimpiskā sezona, līdz ar to uzsvars būs uz sagatavošanos Phjončhanai.”

Indulis Bikše spriež, ka, iespējams, ir vienīgais finišu sasniegušais sportists “Tour de Ski” vēsturē, kuram palīdzējis tikai viens tehniskais cilvēks – tēvs. Citām izlasēm apkārt vesela komanda un dažām arī savi pavāri. Viņš jau pirms tūres esot rēķinājies, ka nemitīgā ekipējuma vākšana un ceļošana būs sarežģīta. “Itālijā abas bāzes pēc attāluma atradās ļoti tuvu, bet sanāca šķērsot kalnu pāreju 2300 metru augstumā. Galva sāk griezties vienā brīdī,” atceras sportists. Principā nebija plānots, ka tik tālu izdosies tikt, līdz ar to tūres vidū aptrūcies finansējums. Izstāties negribējis, tāpēc nācies aizņemties.

Pašreiz Bikšu ģimene ir ceļā uz mājām un plāno šonedēļ piedalīties Latvijas čempionāta 1. posmā. Uz pasaules U-23 čempionātu ASV līdzekļa trūkumu dēļ nesanāks aizbraukt, līdz ar to jāgatavojas pasaules čempionātam, kas notiek reizi divos gados un šoreiz februāra beigās to uzņems Lahti, Somija. “Trenēšos mājās un Igaunijā, kur nedēļu pirms tam būs Pasaules kauss, tas būs kā ieskrējiens. Pēc “Tour de Ski” varu teikt, ka viens no sapņiem tagad ir piepildīts, bet nav sajūta, ka esmu visu sasniedzis un jāapstājas. Bet ieguvu vērtīgu pieredzi un ir sajūta, ka varu braukt tajā līmenī,” rezumē Indulis Bikše.

Avots: la.lv