Jaunumi

Iepriekš rakstījām par to, ka sportiskajam principam ir jābūt primārajam un galvenajam un ka ir jānosaka kritēriji, lai Latvijas slēpotāji varētu kvalificēties uz pasaules čempionātu Lahti un godam tur pārstāvētu mūsu valsti. Tiem ir jābūt augstiem, bet priekš Latvijas atbilstošiem kritērijiem. Pirmajā daļā kā provizorisks piemērs tika minēti konkrēti skaitļi FIS punktu izteiksmē – 80 vīriešiem un 100 sievietēm. Lielajām nācijām tas nav svarīgi, bet tādām kā Latvija, tas gan ir būtiski, nosakot vismaz aptuveni kādu līmeni slēpotājs ir sasniedzis. Ja kāds cīnās par trīsdesmitnieku PK posmos, tad viņam nebūs reitings ap 150 vai 100 FIS punktiem, vai pretēji, ja kādam pie regulāriem startiem ir 180-200 FIS punktu reitings, tad viņš nekādi necīnīsies par piecdesmitnieku pasaules kausa posmos vai pasaules čempionātā. Taču šajā rakstā ne vairs par kritērijiem, bet vairāk apskatīsim situāciju Latvijas slēpotāju vidū, kas varētu tikt vai arī pretendēt uz vietu sastāvā startam Lahti, ja pamatā ir sportiskais princips.

Sezona ir sākusies un rit pilnā sparā jau pusotru mēnesi. Daļa no mūsu distanču slēpotājiem ir piedalījušies augstāka vai zemāka līmeņa sacensībās, kamēr daļa sacensību sezonu plāno uzsākt tikai pēc jaunā gada. No tiem, kas startējuši novembrī un decembrī, Indulis Bikše ir uzrādījis augstvērtīgākos rezultātus. Vispirms laba sastāva FIS sacensībās Olosā, kur galvgalī bija pasaules kausa posmos 15-niekā, 30-niekā iekļūstošie vai tuvu tam vietas ieņemošie slēpotāji, Indulis ieguva 79 FIS punktus, bet nedēļu vēlāk Sāriselkā līdzīga sastāva FIS sacensībās viņš nopelnīja 75 FIS punktus. Vēl objektīvāks rādītājs bija Pasaules kausa posms Rukā, kur 15km klasikā Bikše nopelnīja 78 FIS punktus. Uzrādot šādu rezultātu pasaules čempionātā, ir labas iespējas pacīnīties par piecdesmitnieku (¹). Līdz ar to madonieša rezultāti liecina par līmeni, ka tas ir atbilstošs tik tiešām atzīstamai startēšanai pasaules čempionātā, nevis tikai piedalīšanai piedalīšanās pēc. Un viņš pagaidām ir vienīgais.

Nākamais pēc ranga ir Raimo Vīgants, taču viņš aiz Induļa abos – sprintā un distancē – atrodas aptuveni 2,5 reizes tālāk. Taču tas ir loģiski, jo viņš ir četrus gadus jaunāks un tikai pirmā sezona junioru grupā. Raimo šosezon nav startējis, jo pēc trenera Daiņa Vuškāna plāna gatavojas Eiropas jaunatnes Ziemas Olimpiskajam festivālam, kas februāra vidū notiks Turcijā. Šīs sacensības gan R.Vīgantam, gan šobrīd sieviešu konkurencē šajā sezonā Latvijas slēpotāju vidū labāko rezultātu FIS punktos uzrādījušajai 16 gadus vecajai Patrīcijai Eidukai būs sezonas svarīgākās. Abu dalība Lahti var būt aktuāla tikai tādā gadījumā, un tad tikai sprintā, ja pēc EJZOF abi būs joprojām ļoti labā formā un tiešām varēs mēģināt priekš Latvijas augstvērtīgu rezultātu parādīt.  Par to, ka viņi apsteigtu daudzus, var nešaubīties, ņemot vērā kaut vai Falunā pieredzēto, jo sprintā parasti startē daudz “eksotisku” valstu slēpotāju, un no vidus uz beigām ir pamatīgs kritums un zems līmenis. Tāpēc arī tajā sezonā netrenējušies P.Ribakovs un A.Ivanovs spēja apdzīt vairāk nekā 40 (!) konkurentus. Tai pat laikā sievietēm sprintā startēja vairāk nekā 30 slēpotājas, kas no labākās atpalika 70 sekundes un vairāk, bet 15 bija pat tādas, kas pamanījās zaudēt vairāk nekā 2 (!) minūtes.

Nākamie rangā ir šosezon nestartējušie Arvis Liepiņš un Oskars Muižnieks, taču ne viņiem pašiem ir aktuāla dalība pasaules čempionātā, ne arī viņu rezultāti šajā gadā ir atbilstoši tam līmenim. Aiz madonieša un alūksnieša piektais ir Raivo Kivlenieks, kura rangs ir vien 163 FIS punkti. Skaidrs, ka viņa varējums ir labāks, bet ne vairāk kā par pārdesmit punktiem, tāpēc tik un tā nav pietiekoši. Ar viņu līdzīgi un biežāk labāki ir talsinieki – Juris Damškalns, Gints Lūsis, Kārlis Vanags, kuri sniega trūkuma dēļ kopš janvāra vidus nav startējuši un arī īsti trenējušies uz sniega nav. Taču tas nenozīmē, ka Talsu trio būtu atmetuši cerības. Vasarā atzinīgi startēja MTB sacensībās.Viņi, kuriem var pieskaitīt arī Jāni Šņoriņu, bez finansējuma pa savam gatavojas, un ir apņēmības pilni janvārī LČ 1.posmā parādīt, ka joprojām ir krietni labāki par dažiem labiem potenciālajiem kandidātiem. Vienīgi žēl, ka talsinieki dēļ iepriekšējās sezonas ranga sistēmas netika uz Falunu, jo bija to pelnījuši. Viņi tobrīd bija daudz labākā formā nekā daļa, kas startēja Falunā.

Tālāk vīriešu konkurencē nav īsti neviena, kas ar saviem rezultātiem līdz šim būtu parādījis, ka varētu pretendēt uz vietu sastāvā, jo aiz iepriekšējā rindkopā minētajiem LČ posmos seko vairāk nekā pusotras minūtes sprauga. Pārējie ir malači, ka papildu darba vai mācībām atrod laiku treniņiem un cenšas izdarīt, ko var, bet ar to pietiek priekš LČ posmiem. 

Interesanta situācija ir sieviešu konkurencē, jo ļoti līdzi viena pie otras rangā atrodas četras mūsējās – Anda Muižniece, Inga Dauškāne, Inga Paškovska, Patrīcija Eiduka. Kaut arī visas ir līdzvērtīgas, tomēr viņu reitings ir no 149-159 FIS punktiem. Par Patrīciju jau skaidrots iepriekš, bet attiecībā uz trijām pieaugušo grupas dalībniecēm situācija ir šāda. Inga Paškovska ar Andu Muižnieci šajā sezonā ir uzrādījušas priekš sevis labus rezultātus un nodemonstrējušas progresu, bet lai varētu cienījami nostartēt pasaules čempionātu, iegūstamie punkti būtu jāuzlabo par dažiem desmitiem vismaz. Dauškāne vēl nav startējusi uz sniega. Pēdējās sacensības viņai bija pasaules kausa posms rollerslēpošanā augustā Madonā. Viņa bija plānotas rollerslēpošanas sacensības –pasaules kausa posms – arī septembrī Itālijā, uz kurieni Inga arī aizbrauca, bet sacensībās nestartēja. Gandrīz līdzīgi ir ar vasarā ļoti labus rezultātus junioru konkurencē uzrādījušo Kitiju Auziņu, kura pēc PK posma Madonā nostartēja arī LČ rollerslēpošanas sprintā septembra vidū Siguldā, bet uz sniega vēl nav sacentusies, bet trenējusies ir. Auziņas rangs, kas gan neatbilst reālajam madonietes varējumam, pagaidām ir pavisam bēdīgs – 256 FIS punkti.

Vēl jau būs sacensības janvārī, kur šosezon pagaidām nestartējušie varēs sevi parādīt, kā arī startējušie varēs vēl vairāk uzlabot līdzšinējos rezultātus. Tad arī redzēsim, kādā līmenī ir mūsu slēpotājas un slēpotāji un kuri tad būs gatavi pārstāvēt mūsu valsti. Un nav jau tā, ka pa visu varu būtu jāstartē pasaules čempionātā. Tāpēc jau slēpošana neiznīks. Arī vieglatlētikā mūsējo pāris pēdējos pasaules čempionātus nav bijis, piem, sprintā vai tāllēkšanā, bet vai tad tāpēc mums nav tāllēcēju vai sprinteru. Starp citu, ja salīdzina ar vieglatlētiku, kur uz pasaules čempionātu lielākajā daļu disciplīnu var tikt, ja labo Latvijas rekordu. Un arī tad var nepietikt, tad šobrīd, izņemot Induli Bikši vai vēl kādu, pārējie kandidāti. runājot vieglatlētikas normatīvos, 100m skrien 14 sekundēs vai lec tālumā 4,5m. Ja slēpošanā būtu tik stigri kritēriji kā vieglatlētikā, tad vīriešiem varētu tikt ar reitingu kā minimums 20 FIS punkti, bet sievietēm ap 35 FIS punktiem. Tas nav reāli, tik traki arī nevajag, un tas arī netiek prasīts, bet tos pašus attiecīgi 80 un 100 punktus gan vajadzētu sasniegt. 

Starp citu, no šobrīd aktuālajiem kandidātiem pasaules čempionātā pieaugušajiem ir startējuši – Indulis Bikše, Raivo Kivlenieks (kvalifikācijā), Anda Muižniece (2 čempionāti), Inga Dauškāne (2 čempionāti), Inga Paškovska (kvalifikācijā), Kitija Auziņa (no talsiniekiem vēl arī Juris Damškalns 2 čempionātos). Nav startējuši Raimo Vīgants un Patrīcija Eiduka, pat ne junioru čempionātā, bet viņi vēl ļoti jauni un daudzi gadi vēl priekšā.

Ivars Bācis

⁽¹⁾Jāņem vērā, ka reizēm piecdesmitnieks, četrdesmitnieks vai sešdesmitnieks ir samērā relatīvs apzīmējums, jo katrā distancē ir atšķirīgs gan dalībnieku skaits, gan arī to stiprums. Piemēram, Falunā Jānis Paipals, nostartējot ļoti vāji sprintā un uzrādot savas karjeras otru sliktāko rezultātu FIS punktos, spēja apdzīt gandrīz 50 (!) konkurentus un ieņemt 81.vietu, ierindojoties faktiski turpat, kur 15km brīvajā stilā Indulis Bikše (79.vieta), kuram Falunā arī nesanāca parādīt savu varējumu, toties punktu ziņā viņa rezultāts bija divas reizes labāks nekā Jānim. Tas skaidrojams ar to, ka tieši sprintā piedalās ļoti daudz vājo un eksotisko valstu pārstāvji, kuriem pat sprinta distances garums jau sagādā grūtības.