Jaunumi

Laikā, kad tuvojas ziemas sporta veidu sezona, Cēsu sporta skolas trenerus bažīgus dara slēpošanas un biatlona bāzes īpašnieku nespēja vienoties par attīstību. Jau gadu ilgušās diskusijas nav nesušas pozitīvu iznākumu. Daudzo gadu laikā Cēsu Olimpiskā centra biatlona bāzē trenējušies 10 Latvijas izlases olimpieši, un savulaik to uzskatīja par vienu no labākajām slēpošanas un biatlonistu treniņbāzēm.

Priekuļu slēpošanas un biatlona bāzē notiek sporta skolas slēpošanas audzēkņu treniņi. Kamēr trasi vēl neklāj sniegs, audzēkņi trenējas uz rollerslēpēm. Bāzē ik dienu trenējas vairāk nekā 100 jauno sportistu no Priekuļiem, Cēsīm un Vecpiebalgas.

Pēdējos gados ir pieaugusi interese par slēpošanas un biatlona programmu, pastāstīja Cēsu sporta skolas trenere Inese Šķēle. Tomēr viņu un arī audzēkņu vecākus bažīgus dara turpmākais treniņu bāzes liktenis. Tā kā SIA “Cēsu Olimpiskais centrs” 20 daļas pieder Cēsu pašvaldībai, bet Priekuļu pašvaldībai un Latvijas Olimpiskajai komitejai pa 40 daļām, jau ilgstoši netiek rasts kompromiss bāzes turpmākai pastāvēšanai.

“Ja šī trase piederēs kādam citam, tad mums kā sporta skolas pārstāvjiem rodas jautājums, vai mēs šeit būsim gaidīti un vai tad, kad mums vajadzīgs treniņu process, mēs varēsim to realizēt. Jo varbūt kāds mārketinga pasākums liksies svarīgāks par mūsu treniņu procesu," sacīja trenere Šķēle.

Sporta skolas audzēkņa tētis Gatis Graudiņš atzīst, ka ir jūtams zināms satraukums, jo bāzē pēdējos gados notiekošais liek domāt, ka tā netiek pārvaldīta pietiekami labi. Visvairāk viņu satrauc, lai nodaļu nelikvidē.

Tikmēr Cēsu pašvaldības pārstāvji mierina, ka par slēpošanas un biatlona programmas slēgšanu nevar būt ne runas, lai gan atzīst, ka šis ir sāpīgs jautājums, jo neviena no pašvaldībām nevēlas piekrist izvirzītajiem nosacījumiem.

Cēsu novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne uzskata, ka ir jābūt vienam kapitāldaļu turētājam, kurš var centru attīstīt. "Tāda ir arī mūsu nostāja, ka mēs esam vienalga kā, bet par attīstību. Vai to attīsta Priekuļu pašvaldība vai Cēsis, bet tam ir jābūt vienam īpašniekam," savu skatījumu atklāj Madelāne.

Savukārt Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone pauda pārliecību, ka pašvaldība var darboties, lai kopīgiem spēkiem attīstītu un veicinātu Olimpiskā centra darbību.

Abu pašvaldību diskusijas ilgst jau gadu. Savukārt trešais īpašnieks - Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) - nevēlas iesaistīties jautājuma risināšanā, norādot, ka ir gatava savas kapitāldaļas pārdot. Sākotnēji šādam scenārijam piekrita Cēsu pašvaldība, tādā veidā iegūstot lielāku kontroli pār sporta bāzi. Taču Priekuļu domes deputāti tam iebilst un uzskata, ka LOK daļas jādala uz pusēm. Cēsnieki ar to nav mierā, izsakot piedāvājumu vai nu atpirkt Priekuļu domes kapitāldaļas, vai pārdot savas, jo turpmāku attīstību saredz tikai ar vienu sporta bāzes īpašnieku.

Avots: lsm.lv