Jaunumi

Aizvadītajā FIS sanāksmu sesijā Cīrihē kā ierasts tika apspriests plašs tehnisku jautājumu loks, kas vidējam Latvijas slēpotājam parasti neliekas interesants, bet viens no karstākajiem jautājumiem, kas tika apspriests mani pamudināja uzrakstīt šī rindas…

Slēpju serviss, jeb tautā saukta - slēpju smērēšana, vislielākā mērā ierobežo “mazo” valstu iespējas konkurēt ar “lielajām” valstīm. Fakts - slēpju servisa izmaksas nacionālo valstu izlasēm pieaug ar katru gadu. Šī tendence ir gan vadošajās slēpošanas sporta valstīs, gan mazās nācijās. Vadošo valstu izlašu budžetos slēpju serviss jau sastāda pat 75%. Būtiskākā atšķirība, ka vadošo valstu komandas (NOR, SWE, RUS…) 1 sezonas laikā iztērē tādas summas, ko mazo valstu izlases nav redzējušas 10-20 gadu periodā. Runa ir par desmitiem miljonu EUR gadā. Par to sūdzas ne tikai mazo valstu sportisti un treneri, bez arī pašu vadošo valstu sportisti un treneri, ka tā vietā, lai atvēlētu līdzekļus treniņu process nodrošināšanai, lielāko izlašu budžeta naudu noēd slēpju serviss.

Piemēram, jau 3 gadus pirms aizvadītām ziemas Olimpiskajām spēlēm Pjončanā, norvēģu slēpju servisa komanda katru ziemu ar visu aprīkojumu devās testēt slēpju struktūras, slēpju smērus vairāku nedēļu garumā. Varam tikai spekulēt cik liela nozīmē bija slēpju servisam norvēģu Olimpisko medaļu birumā aizvadītā ziemā.

Virkne “mazo” valstu pārstāvji dalījās savā pieredzē par to kā nacionāla līmeņa sacensībās tiek ieviesti “slēpju servisa” noteikumi, ar mērķi samazināt slēpju servisa ietekmi un sacensību rezultātu, it īpaši bērnu un jauniešu sacensībās. Piemēram, katrs dalībnieks iesniedz 1 pāri savu slēpju iepriekšējā vakarā oficiālajam slēpju servisam, ko organizē slēpošanas federācija. Visiem slēju pāriem tiek veikta vienāda apstrāde. Jauniešu līmenī netiek izmantoti (tiek aizliegti) flora pulveri, šķidrie paātrinātāji, slēpju struktūras mašīnas un tml. tehniskie līdzekļi. Atsevišķos gadījumos, jauniešu atlases sacensībās, visiem dalībniekiem tiek izsniegtas vienādas markas/modeļa (testa) slēpes. Protams, atsevišķos gadījumos šādi noteikumi sarežģī dzīvi sacensību organizatoriem, sadārdzina organizēšanas izmaksas un prasa nodrošināt papildus kontroli sacensību žūrijai. No otras puses, šādi sacensību dalībniekiem tiek nodrošināt vienlīdzīgāki starta apstākļi un sacensību rezultāts vairāk atspoguļo sportistu tehnisko un fizisko gatavību, nevis naudas maka biezumu.

Protams, FIS parasti netiek pieņemti izšķiroši lēmumi 1 dienā. Diskusija tiks turpināta darba grupās un, iespējams, tuvāko gadu laikā varam sagaidīt kādas noteikumu izmaiņas un ierobežojumus attiecībā uz slēpju servisu. Skaidrs, ka lēmuma pieņemšana nebūs viegla, jo visam apakšā ir slēpju servisa industrijas ekonomiskās interese un slēpošana lielvalstu ambīcijas izcīnīt pēc iespējas vairāk medaļas. Praksē “godīgas spēles” noteikumi diemžēl paliek tikai diskusiju līmenī. Laiks rādīs, vai starptautiskās slēpošanas saimes priekšstāvi būs gatavi ziedot savas īstermiņa intereses, sporta veida ilgtermiņā attīstītības vārdā. Skaidrs, ka ja nekas šajā ziņā nemainīsies, tad plaisa starp vadošām valstīm un pārējiem tikai pieaugs, kā rezultātā mēs Pasaules kausā redzēsim arvien mazāku nāciju skaitu un ar vien mazāk sportistu iesaistīties reālā cīņā par medaļām.

Autors: M.Niklass