Jaunumi

Šīs nedēļas vidū Šveices pilsētā Lozannā noslēdzās trešās Jaunatnes Ziemas Olimpiskās spēles (JZOS), kur Latviju distanču slēpošanā pārstāvēja četri sportisti. No trijām disciplīnām madonieša Laura Kaparkalēja 47.vieta sprintā bija augstākā mūsu slēpotāju vieta šajā pasākumā, un viņš bija vienīgais, kuram izdevās iekļūt piecdesmitniekā. Tikmēr meitenēm abas Latvijas pārstāves uzrādīja ļoti līdzīgu labāko rezultātu, rīdziniecei Samantai Krampei sprintā ieņemot 52.vietu,bet siguldietei Kristīnei Brunerei klasiskā stila distancē ierindojoties 53.vietā. Mūsējo iegūtās vietas, protams, ir tālas, taču nekādā gadījumā nevar teikt, ka viņi ir nostartējuši slikti, jo uzrādītie rezultāti ir tuvu tam, ko no viņiem gaidīja un kas tika prognozēts ievadrakstā, tātad nostartējuši atbilstoši savām spējām.

JZOS tika atklātas 9.janvārī, bet distanču slēpotāji šajā pasākumā iesaistījās pašās beigās, savu pirmo startu aizvadot tikai pagājušo sestdien 18.janvārī. Ja iepriekšējās JZOS 2012. un 2016.gadā Latviju pārstāvēja divi distanču slēpotāji (viens puisis un viena meitene), tad tagad uz skaisto Šveici distanču slēpošanā bija devušies četri mūsu pārstāvji (2 puiši un 2 meitenes). Pēc atlases sacensībām uz Lozannu pārliecinoši kvalificējās Lauris Kaparkalējs (2003.g., Madonas BJSS), Artūrs Aleksandrs Ļūļe (2002.g., SS “Arkādija”), Samanta Krampe (2003.g., SS “Arkādija”) un Kristīne Brunere (2002.g., Siguldas SS). Arī JZOS mūsējie nostartēja atbilstoši atlasei, proti, puišiem labāku rezultātu uzrādīja Lauris Kaparkalējs, bet meitenēm sprintā ātrāka bija Samanta Krampe, kamēr distancē klasikā virsroku ņēma Kristīne Brunere.

Rezultāti:

1. skikross: puiši (85 dalībnieki) – Kaparkalējs (50.vieta, +35,80s, 350 FIS punkti), Ļūle (68.vieta, +59,76s, 465 FIS punkti); meitenes (80 dalībnieces) –Krampe (56.vieta, +1:14,01, 450 FIS punkti), Brunere (72.vieta, +1:49,70, 601 FIS punkts);
2. sprints brīvajā stilā: puiši (86 dalībnieki) – Kaparkalējs (47.vieta, +25,64s, 327 FIS punkti), Ļūļe (55.vieta, +30,40s, 357 FIS punkti); meitenes (82 dalībnieces) – Krampe (52.vieta, +23,04s, 304 FIS punkti), Brunere (54.vieta, +25,16s, 319 FIS punkti);
3. distance klasikā: puiši 10km (82 dalībnieki) – Kaparkalējs (53.vieta, +4:22,3, 201 FIS punkts), Ļūļe (59.vieta, +5:03,8, 222 FIS punkti); meitenes 5km (79 dalībnieces) – Brunere (53.vieta, +3:11,2, 241 FIS punkts), Krampe (66.vieta, +4:55,4, 339 FIS punkti).

Iepriekšējās sezonas rezultāti un arī atlase decembrī parādīja, ka puišu konkurencē, lai arī Aleksandrs atpaliek maz, tomēr labākus rezultātus varēja gaidīt no Laura, kurš arī vairāk aizvadījis treniņus uz sniega. Ar Kaparkalēju arī saistījās lielākās cerības no visiem četriem. Meitenēm jau atlasē varēja pārliecināties, ka distancē noteikti labāku rezultātu sasniegs Kristīne, jo vasarā treniņus izlaidusī un rudenī pavisam nedaudz patrenējusī Samanta decembra pirmajā pusē zaudēja daudz (vairāk nekā pusminūti) un vairs nav tādā formā kā kādreiz. Sprintā rīdziniecei pietika ar veco bāzi, lai arī siguldiete, kura nav sprintere, bija ļoti tuvu.

Ja skatās tikai pēc vietām, tad šīs neapšaubāmi ir sliktākās JZOS priekš Latvijas distanču slēpošanā, jo pirmo reizi palikām ne tikai ārpus trīsdesmitnieka, bet arī ārpus četrdesmitnieka. Šogad 47.vieta puišiem un 52.vieta meitenēm, 2016.gadā 20.vieta puišiem un 21.vieta meitenēm, 2012.gadā 20. vieta puišiem un 37.vieta meitenēm (nebija vairāk par 40 dalībniecēm). Taču nevar skatīties tikai pēc vietām, jo, pirmkārt, rezultātu var arī vērtēt pēc atpalikšanas no līderiem un iegūtajiem FIS punktiem un, otrkārt, ievadrakstā jau bija minēts, ka šoreiz būs lielāks dalībnieku skaits un spēcīgākās valstis piedalīsies ar trim, nevis ar diviem pārstāvjiem, kā līdz šim tas ir bijis. Beigās sanāca, ka Lozannā startēja pat divas reizes vairāk slēpotāju nekā Insbrukā un Lillehammerē. Līdz ar to trīsdesmitnieku, kur mūsējie līdz šim ir bijuši, nebija īsti reāli sasniegt ar esošo sastāvu, kas tomēr nav tādā līmenī, kā, piemēram, pirms četriem gadiem bija Vīgants ar Eiduku.

Ja skatās pēc zaudētā laika labākajiem un iegūtajiem FIS punktiem, tad no visām trim JZOS Lauris ar Aleksandru tāpat paliek trešajā vietā mūsu puišu konkurencē, jo Arnis Pētersons 2012. un Raimo Vīgants 2016.gadā uzrādīja augstvērtīgākus rezultātus un šogad pirmo reizi puišu konkurencē mūsējiem neizdevās iegūt zem 200 FIS punktiem, lai arī L.Kaparkalējs 10km klasikā bija ļoti tuvu tam (201 FIS punkts). Savukārt meiteņu konkurencē Samanta ar Kristīni ir stabili otrās, piekāpjoties tikai Patrīcijas Eidukas veikumam Lillehammerē. Laika ziņā sprintā Eiduka no vadošās atpalika pat vairāk (26 sekundes toreiz pret 23 un 25 sekundēm tagad), taču FIS punkti parāda, ka Patrīcija arī sprintā ir bijusi labāka (269 FIS punkti pret 304 un 319 FIS punktiem). Turklāt jāņem vērā vēl daži faktori, proti, Lillehammerē sprints bija klasikā, bet Lozannā brīvajā stilā. Ja šoreiz arī būtu klasikā, tad mūsu meitenes līderēm zaudētu vairāk, vai arī, ja 2016.gadā būtu slidsolī, tad Patrīcija būtu daudz tuvāk līderēm, jo tomēr mūsējiem slidsoļa sprints ir padevies un arī tagad padodas labāk nekā klasikas. Jāņem arī vērā, ka kvalifikācijas uzvarētāja Lillehammerē trasē pavadīja par 40 sekundēm ilgāk nekā ātrākā Lozannā, tāpēc šogad dalībniecēm bija iespējas mazāk zaudēt vadošajām. Un vēl viens faktors, Lillehammerē labākā laika uzrādītāja zviedriete Johanna Hagstrēma, kas pērn pasaules kausā sprintā kāpa uz goda pjedestāla, 2016.gadā bija tik augstā līmenī, ka tuvāko konkurenti kvalifikācijā apsteidza par vairāk nekā 7 (!) sekundēm, kamēr Lozannā pirmās divas šķīra tikai trešdaļa sekundes, bet septiņās sekundēs satilpa pirmās divdesmit. Taču gribētos uzslavēt Kristīni Bruneri un viņas progresu, jo ar slēpošanu nodarbojošās orientēšanās sporta pārstāve Šveicē 5km klasikā no uzvarētājas atpalika tikai nedaudz virs trim minūtēm, turpretī pirms gada Sarājevā 7,5km klasikā stila distancē uzvarētājai viņa zaudēja gandrīz divpadsmit (!!!) minūtes, kaut arī Bosnijā un Hercegovinā šī, piemeklējot pēc iespējas saudzīgāku vārdu, “milzīgā” atpalikšana nebūt neatspoguļoja Kristīnes patieso varējumu.

Jāņem vērā arī vēl viens faktors – sagatavošanās posms. Ja, piemēram, 2016.gadā Raimo Vīgants pirms JZOS trīs nedēļas trenējās augstkalnē Alpos (ja toreiz pareizi būtu aprēķināts došanās laiks uz Alpiem, tad madonieša rezultāti būtu labāki, jo labākā forma viņam parādījās divas nedēļas pēc JZOS – aut.piez.), tad tagad mūsējie divas nedēļas novembra beigās un decembra sākumā pavadīja uz sniega Somijā, bet pēc tam, kā nu kurš varēja un gribēja, brauca ik pa laikam paslēpot uz Igauniju. Protams, šādi bezsniega apstākļi šogad Latvijā ietekmēja mūsējo slēpotāju gatavību un varējumu JZOS.

Pārsteidza igauniete Johanna Udrasa, kas ir nodarbojusies arī ar kalnu slēpošanu un startējusi pie mums šajā sporta veidā. Udrasa līdz šim dažās FIS sacensībās bija parādījusi samērā labus rezultātus, bet kaut ko lielāku vai tādu ievērības cienīgu nebija sasniegusi. Pagājušā gadā Sarājevā Eiropas Jaunatnes Olimpiskajā festivālā viņa divreiz bija trešajā desmitā, bet šeit visos startos stabili bija divdesmitniekā, sprintā izcīnot 5.vietu,bet kvalifikācijā uzrādot pat trešo labāko laiku.

Būs interesanti pēc dažiem gadiem paskatīties, ko sasniegs pašreizējie vadošie slēpotāji JZOS. Lai gan tagad ir atšķirīgi panākumi. Puišiem uzvarētājs 10km klasikā Iļja Tregubovs (2002.g.) šosezon Krievijas junioru čempionātā, kur piedalījās arī gadu un divus gadus vecāki dalībnieki (2000. un 2001.gads), ierindojās vien 56.vietā (Krievijā ir ļoti daudz talantīgu un spēcīgu slēpotāju, bet JZOS uzvarētājam tik un tā nevajadzētu tik tālu ierindoties arī ar gadu un divus vecākiem kolēģiem – aut.piez.). Tikmēr meitenēm 3.vietas ieguvēja 5km klasikā amerikāniete Kendala Kramera pērn pasaules junioru čempionātā 15km masu startā izcīnīja 4.vietu, apsteidzot mūsu Patrīciju par vairāk nekā trim minūtēm.

Tikmēr no iepriekšējām JZOS lielākā daļa vadošo slēpotāju puišu konkurencē vai nu ir “pazuduši”, vai arī pagaidām neko ievērojamu nav parādījuši. 2012.gada uzvarētājs 10km klasikā un 3.vietas ieguvējs sprintā A.Seļjaņinovs paturpināja karjeru vēl tikai trīs gadus, šo trīs gadu laiku uzrādot vājus rezultātus. Otrās vietas ieguvējs 10km japānis K.Išikava pēc diviem gadiem pasaules junioru čempionātā sprintā iekļuva finālā un izcīnīja 6.vietu, bet pēc tam uzrādījis švakus rezultātus. Sprinta uzvarētājs norvēģis A.Moldens pastartēja vēl tikai divus gadus ar ļoti vājiem rezultātiem, Norvēģijas FIS sacensībās ierindojoties pārsvarā no 70.-130.vietām. Pēc Lillehammeres JZOS nav pagājis daudz, tomēr labākie jau sasnieguši pietiekamu vecumu (21 gads). 2016.gada sprinta uzvarētājs T.Larsens no Norvēģijas nākamajā gadā izcīnīja zeltu un sudrabu pasaules junioru čempionātā, bet pēc tam startējis ar ļoti viduvējiem rezultātiem. Otrās vietas ieguvējs sprintā un uzvarētājs 10km distancē korejietis Magnus Kims (tagad uzvārdā Bē un pārstāv Norvēģiju) pēc diviem gadiem nopelnījis divus sudrabus pasaules junioru čempionātā, vienreiz uzvarējis sprintā Skandināvijas kausā, divas reizes pamanījies pasaules kausā sprintā iekļūt trīsdesmitniekā (pārsvarā PK vietas no sestā līdz astotajam desmitam), bet tā kopumā rezultāti nav nekādi iepriecinošie, ko apliecina arī 2018.gadā Olimpiskajās spēlēs iegūtās 43., 46., 48.vietas. Otrās vietas ieguvējs norvēģis V.Hegdāls nav startējis slikti, bet līdz PK posmiem nav aizsniedzies, un pērn Madonā iegūtā 6.vieta ir viņa vienīgā reize desmitniekā Skandināvijas kausa posmos.

Sievietēm gan ir savādāk, un tur netrūkst nākotnē augstus rezultātus sasniegušo. 2012.gada 5km distances uzvarētāja A.Sedova Olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos ir iekļuvusi desmitniekā, bet dažos pasaules kausa posmos bijusi pat trijniekā. Otrās vietas ieguvējas slovēnietes Anamarijas Lampičas kontā tagad jau ir trīs uzvaras pasaules kausa posmos sprintā. Otra labākā sprintere Joana Sundlinga arī ir tikusi pie uzvarām un godalgotām vietām PK posmos sprintā. Vienīgi 2012.gada sprinta čempione S.Teodorsena (Norvēģija) neko ievērības cienīgu nav parādījusi, vien divas reizes tiekot PK posmos trīsdesmitniekā. 2016,gada sprinta čempione Johanna Hagstrēma pērn pasaules kausa posmā tika trijniekā, bet vadošajām Lillehammerē distancē tik labi nav klājies, un toreiz 21.vietu ieguvusī Patrīcijas Eiduka viņas ir pārspējusi. 5km distances uzvarētāja Jakuņina no Krievijas PK posmos augstāk par 55.vietu nav tikusi, trešās vietas ieguvējai somietei Imonenai labākais rezultāts PK posmos ir 54.vieta, kamēr vicečempione Či no Ķīnas vienreiz ir iekļuvusi Top30 PK posmos, bet tā ir vienīgā reize arī Top40, kamēr Patrīcija četrdesmitniekā ir bijusi trīsreiz.

Mūsu jaunie slēpotāji, kas dzimuši no 2006.-2008.gadam un kuri cīnīsies par tiesībām braukt jau uz daudz tālāku valsti – Dienvidkoreju, jo tieši tur 2024.gadā notiks nākamās JZOS, ir redzējuši, kā Lauris Kaparkalējs ar Aleksandru Ļūļi ir krietni progresējuši iepriekšējos divos gados un kļuvuši par līderiem, kā Kristīne Brunere ieguvusi pirmās vietas LČ, kā Samanta Krampe ir dominējusi iepriekšējos gados, neskaitot 2019.gadu. Tāpēc jaunajiem slēpotājiem no SV14 un SV12 grupām nav viegli pieņemt, ka šie Lozannā startējušie mūsējie četri, no kuru ātruma LČ posmos jaunieši ir iespaidojušies, tagad JZOS ieņem vietas sadaļā „no vidus uz beigām”. Tāpēc 2006.-2008.g. dzimušajiem ir jāpasaka sev, ka mēs varēsim labāk, jātic un jāstrādā ļoti cītīgi. Pēdējos gados taču mūsu slēpotājiem ir sasniegumi, no kuriem iedvesmoties un kas vieš ticību, ka latviešu slēpotāji var – Induļa Bikšes un Patrīcijas Eidukas iekļūšana trīsdesmitniekā PK posmos, Rinalda Kostjukova 3.vieta Eiropas Jaunatnes Ziemas Olimpiskajā festivālā, Patrīcijas Eidukas 10., 11.vieta un Induļa Bikšes 17.vieta pasaules junioru čempionātos, Raimo Vīganta 3.vieta Ziemeļvalstu čempionātā jauniešiem. Rollerslēpošanā paveikto nav īsti piemēroti uzskaitīt, jo tas ir kaut kas cits, kā arī konkurence rollerslēpošanā ir pavisam citāda, ko apliecina milzīgā mūsējo vietu atšķirība vasarā un ziemā.

Autors: Ivars Bācis