Jaunumi

Ne tikai vēsturiskos panākumus guvusī Patrīcija Eiduka no Kokneses novada Vecbebriem ir ļoti gandarīta par sasniegto, bet arī abi madonieši Raimo Vīgants un Indulis Bikše ir apmierināti ar parādīto sniegumu pagājušā nedēļas nogalē Davosā notikušajā Pasaules kausa otrajā posmā, kur pirmajā dienā bija sprints, bet otrajā dienā 10km/15km distance brīvajā stilā ar intervāla startu.

Patrīcija Eiduka: “Skandināvu prombūtni tā īsti nevarēja just.”

Patrīcija Eiduka vēsturiskus panākumus pagājušajā nedēļas nogalē Šveices tradicionālajā pasaules kausa posmu norises vietā sasniedza abas dienas, sestdien sprintā izdarot pat divus īpašus ierakstus, proti, kā pirmā no Latvijas šajā slēpošanas disciplīnā pārvarēja kvalifikāciju (ar 14.laiku) un iekļuva labāko trīsdesmit vidū jeb ceturtdaļfinālā, bet pēc tam ar 18.vietu izslēgšanas braucienos kā pirmā no mūsu distanču slēpotājiem pasaules kausa posmos sasniedza labāko divdesmitnieku. Svētdien 10km brīvajā stilā ar izcīnīto 8.vietu viņa kā pirmā no Latvijas šāda līmeņa sacensībās slēpošanā sasniedza desmitnieku.

Ja arī piedalītos Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas slēpotājas, Eiduka tik un tā ar šādu varenu sniegumu abas dienas sarūpētu augstvērtīgākos sasniegumus Latvijas distanču slēpošanas vēsturē. Izpētot pāris iepriekšējo gadu statistiku pasaules kausa posmos gan Davosā, gan arī citās norises vietās, kā arī, ņemot vērā šīs sezonas pirmā posma rezultātus Rukā, var apgalvot, ka mūsu slēpošanas cerība sprintā Davosā piekāptos kādām astoņām vai desmit skandināvietēm, bet nekādā gadījumā ne 17 pārstāvēm no šīm te trim slēpošanā ļoti spēcīgām Ziemeļvalstīm, lai no 14.vietas kvalifikācijā viņa tiktu izstumta no trīsdesmitnieka jeb iekļūšanas ceturtdaļfinālā, ko nevienam no mūsējiem sprintā nekad nebija sanācis sasniegt. Starp citu, iepriekšējos trīs gadus Davosā precīzi divpadsmit Ziemeļvalstu pārstāves sprintā tika trīsdesmitniekā, un šis ar skandināvietēm saistītais skaitlis divpadsmit arī ir vidējais rādītājs pasaules kausa posmos, neskaitot, protams, posmus Norvēģijā vai Zviedrijā, kur reizēm trīsdesmitniekā ir tikušas pat divdesmit šo trīs valstu pārstāves.

Savukārt 10km brīvajā stilā Davosā pēdējos trijos gados piecpadsmitniekā ir tikušas 7 vai 8 šo trīs slēpošanas lielvalstu pārstāves, un, ņemot vērā to, cik maz Patrīcija svētdien zaudēja tādām kā Džesika Diginsa, Tatjana Sorina, Natālija Ņeprajeva, Terēze Štadlobere, kā arī šo četru pieminēto slēpotāju veikumu pirms divām nedēļām Somijā, kad pasaules kausa posmā nebija nekādu iztrūkumu, tad var droši apgalvot, ka Šveicē 10km distancē talantīgā Latvijas slēpotāja noteikti iekļūtu divdesmitniekā, kur līdz šā gada decembrim neviens no Latvijas slēpotājiem nebija ticis. Turklāt jāņem vērā, ka distanču slēpošanā un kalnu slēpošanā ir vislielākā konkurence no visiem ziemas sporta veidiem.

"Ja šajās sacensībās būtu startējušas Skandināvijas valstis, piekrītu, ka vietas man nebūtu bijušas tik augstas. Tomēr vienlaikus tas nemainītu manu sniegumu. Piemēram, atpalicību no uzvarētājas un to, ka turpat priekšā man bija ļoti spēcīgas slēpotājas. Man ir liels prieks, ka savu darbu paveicu maksimāli labi, visu maksimāli izdarīja arī slēpju smērētāji un treneri," pozitīvās emocijas neslēpa Eiduka. "Saliekot visu kopā, ir prieks par izdošanos un arī par to, ka izmantoju šo iespēju, ka nestartēja Skandināvijas valstis. Jā, pirms sacensībām aizdomājos, ka varbūt nebūs tik liela gandarījuma sajūta, ja izcīnīšu augstu vietu, bet tagad es vispār tā nedomāju. Skandināvu prombūtni pat īsti nemaz nevarēja just, jo svētdienas uzvarētāja Rozija Brenana ir pasaules Top3 slidsoļa sportiste."

Eiduka atzina, ka jau pirmajā Pasaules kausa posmā Rukā pēc pašas domām bija sasniegusi ļoti labu gatavību, bet starti Davosā parādīja, ka forma bija vēl labākā nekā Somijā novembra beigās. Patrīcija, kura faktiski jau no 2016.gada kļuvusi par Latvijas vadošo slēpotāju un katru gadu ir progresējusi, īpaši pēdējos divus gadus, apzinās, ka šīs sezonas sākumā ir veikts vēl viens liels lēciens uz augšu. Tā kā šādā līmenī viņa vēl nav bijusi, tad grūti esot pateikt, vai tas šajā sezonā ir maksimums, vai izdosies vēl progresēt, jo priekšā vēl “Tour de ski”, kā arī pasaules U23 čempionāts februāra sākuma pusē un arī pieaugušo čempionāts februāra beigās.

Eiduka šobrīd kopā ar Justīnes Kovaļčikas audzēknēm un komandas biedrenēm jau trešo dienu trenējas slavenajā poļu tramplīnlēkšanas centrā Zakopanē, kur ieradās šo pirmdien. Bija variants palikt turpat Davosā un augstkalnes apstākļos, kas Patrīcijai allaž nākuši par labu, trenēties gandrīz trīs nedēļas līdz pat “Tour de ski”, taču komandas vadībai un abiem treneriem Kovaļčikai un Aleksandram Viriteļņijam bija uzstādījums par Zakopani, līdz ar to nācās atteikties no ļoti labās ieceres un ņemt vērā komandas vadības uzstādījumu. Tā kā treniņus tur plānots aizvadīt līdz 22.decembrim, tas nozīmē, ka secen ies pasaules kausa posms šīs nedēļās nogalē Drēzdenē, kur vienu dienu ir individuālais sprints, bet otrā – komandu sprints. Tādējādi šogad vairāk nesanāks pakāpties pasaules kausa kopvērtējumā, kur šobrīd Patrīcija ar 52 punktiem ņem 26.vietu. Arī abās disciplīnās individuāli viņa ir trīsdesmitniekā – ar 13 punktiem sprintā 29.vietā, bet ar 39 punktiem distancē pat 20.vietā, tikai septiņiem punktiem šķirot no piecpadsmitnieka. Par šādiem panākumiem viņa ir pateicīga saviem atbalstītājiem – būvkompānijai “Merks”, LOV, Kokneses novada pašvaldības, “Nateo D”, “Skandi motors”, “Virši”, veikalam “MySport”, “Ievas siers” un Latvijas Slēpošanas federācijai.

Raimo Vīgants: “Vīriešiem konkurence bija daudz spēcīgāka.”

Panākumus vasarās pasaules kausa posmos un pasaules čempionātā rollerslēpošanā guvušajam Raimo Vīgantam starts pagājušajā nedēļas nogalē bija tikai otrais pasaules kausa posmos distanču slēpošanā ziemā.  Lai arī Davosā pirmajā dienā sprintā viņam neizdevās iekļūt piecdesmitniekā, kas bija pavisam tuvu (+0,2 sekundes), ar iegūto 52.vietu Raimo par 12 pozīcijām uzlaboja savu līdzšinējo labāko rezultātu, kas bija sasniegts līdz tam vienīgajā startā pasaules kausa posmos (64.laiks sprinta kvalifikācijā 2019.gada decembrī Planicā – aut.piez.). Blīvajos rezultātos līdz četrdesmitniekam pietrūka astoņas sekundes desmitdaļas, bet no ceturtdaļfināla jeb trīsdesmitās vietas šķīra 1,73 sekundes. Turklāt nopelnītie 77 FIS punkti ir viņa jaunais rekords šajā disciplīnā. Otrajā dienā 15km distancē madonietis ar iegūto 48.vietu pirmo reizi iekļuva piecdesmitniekā, turklāt uzvarētajam zaudējot mazāk nekā trīs minūtes (2:55), kas no mūsu slēpotājiem šajā te distancē ir izdevies tikai Indulim Bikšem. Vīganta nopelnītais 71 FIS punkts ir viņa augstvērtīgākais rezultāts karjerā, kaut arī ne rekords. Labākie punkti distanču slēpošanā (57 FIS punkti) ir iegūti gandrīz pirms četriem gadiem atklātajā Latvijas čempionātā un FIS sacensībās “Smeceres sila” trasē Madonā.

Līdz ar to bijušajam Madonas BJSS un Daiņa Vuškāna audzēknim ir pamats justies apmierinātam ar parādīto sniegumu, un viņš pats atzīst, ka ir izdevies parādīt šobrīd savu labāko sniegumu un startus nedēļas nogalē Davosā vērtē kā kopumā labus: “Uzskatu, ka mans sniegums bija salīdzinoši labs priekš pirmajām sacensībām.” Neskatoties uz to, ka 15km distancē vieta un FIS punkti bijuši nedaudz labāki nekā sprintā, tomēr tieši sprintā parādīto rezultātu madonietis vērtē kā labāku. Viņš to pamato ar mazo atpalikšanu laika ziņā līdz trīsdesmitniekam šajā disciplīnā. “Vieta distancē bija labāka, bet tomēr uzskatu, ka sprintā rezultāts bija daudz labāks. Ja skatās pēc laika, tad mazāk par 2 sekundēm pietrūka līdz Top30.” Raimo pastāsta, ka varēja nedaudz just, ka tās ir pirmās sacensības šajā sezonā, kas arī patraucējis vietu ziņā būt tuvāk savam izvirzītajam mērķim sprintā Davosā – trīsdesmitniekam.

Vīgants atzīmē, ka, neskatoties uz norvēģu un viņu kaimiņu prombūtni, konkurence bija spēcīga, par ko galvenokārt parūpējās kuplā un spēcīgā Krievijas komanda, kas allaž Davosā uzrādījuši ļoti labus rezultātus. Viņš arī uzsver, ka vīriešiem bijusi daudz spēcīgāka konkurence nekā sievietēm.

Kopā ar savu atbalstītāju Jāni Puidu viņi šo pirmdien uzsāka ceļu uz Latviju, un pasaules kausa posms šajā nedēļās nogalē Drēzdenē madonietim nav aktuāls. “Braucam tagad uz mājām un gatavosimies “Tour de ski”. Varbūt līdz tam nostartēšu Igaunijas čempionātā (27.decembrī Mammastē 10km klasikā – aut.piez.). Uz Drēzdeni dēļ vienām sacensībām neredzēju lielu jēgu braukt, jo tās būtu salīdzinoši lielas izmaksas dēļ viena starta,” skaidro Raimo un turpina: “Mājās ir drošāk no neaplipināšanās viedokļa, arī treniņapstākļi ir labi. Madonā esot 2km aplis,” stāsta piecdesmitniekā Pasaules kausa posmā tikušais latvietis un piebilst, ka esot arī doma par Igaunijas slēpošanas centru Otepi, kur esot garāks aplis. “Svarīgi, ka vispār ir sniegs, un neaizmirst slēpju sajūtu. Treniņu apstākļu iespējas man ir vairākas., tāpēc varianti par palikšanu trenēties Davosā vai došanos decembrī uz ierasto treniņu vietu Norvēģijā netika izskatīti. Manā skatījumā nav loģiski visus svētkus palikt kaut kur projām no mājām. Ja ir iespējas atbraukt mājās, tad noteikti izvēlos braukt uz mājām, nevis trenēties ārzemēs. Dzīvojot Norvēģijā, ir savas dzīves vērtības saprastas,” mājas sajūtas svarīgumu izceļ madonietis un piebilstot, ka arī no finanšu viedokļa izdevīgāk šo laiku līdz lielajai tūrei ir pavadīt Madonā.  

Raimo novērtē savu lielāko atbalstītāju devumu – Madonas novada pašvaldība, “Barības.lv”, “AM byggservice”, Latvijas Slēpošanas federācijai, LOV, LSFP, kā arī ieguldījumu no pārējiem – “Suunto”, “Swenor”, “Fischer Latvia”, “Brooks Latvia”, “Wooden Wall design”.

Indulis Bikše: “Prieks, ka izdevās kvalificēties pasaules čempionātam.”

Indulis jau pirms savām šīs sezonas pirmajā sacensībām pagājušajā nedēļas nogalē iepriekš bija izteicies, ka šogad mēnesi vēlāk nekā parasti ir uzsācis gatavošanos jaunajai sezonai, tāpēc uz nekādu labu rezultātu nav gājis. Viņa galvenais mērķis Davosā bija izpildīt pasaules čempionāta normatīvu, un to viņš arī izdarīja. Tāpēc arī pats savu veikumu vērtē pozitīvi. “Tā kā šogad tikai novembra beigās aizbraucu uz sniegu, tad cerība uz augtu rezultātu nebija. Šajā nometnē tika sakrāts liels apjoma darbs kā laba bāze turpmākajiem startiem. Galvenais mērķis pirmajās sacensībās bija kvalificēties pasaules čempionātam, un tas arī izdevās.”

Indulis pastāsta, ka nav palicis Šveicē, kur trenējās dažas nedēļas pirms pasaules kausa posma, bet kopā ar savu tēvu un treneri Zinti Bikši nākamajā dienā pēc 15km distances ir devušies atpakaļ uz Latviju, līdz ar to šajā nedēļas nogalē Drēzdenē arī viņš nestartēs. Bikšem nav tādu atbalstītāju kā Eidukai un Vīgantam, līdz ar to viņš ir spiests atzīt, ka finansējuma trūkuma dēļ dalība “Tour de Ski” ir uz lielas jautājuma zīmes.