Jaunumi

Itālijas kalnu ciematā Ziano (Fjemmes ielejā) notikušajā pasaules čempionātā rollerslēpošanā Latvijas izlases dalībnieki kopumā nostartējuši ļoti labi, četrās disciplīnās un četrās grupās kopā izcīnot vienu medaļu, dažas vietas sešiniekā un vairākas desmitniekā.

Pasaules čempionāta pirmajā dienā brīvā stila distancē Lauris Kaparkalējs bija vienīgais no mūsu pārstāvjiem visās četrās grupās, kuram izdevās iekļūt desmitniekā. Madonietis junioru konkurencē ieguva 6.vietu. Otrā disciplīna 200m sprints Latvijas pārstāvjiem izvērtās daudz veiksmīgāka, jo mūsējie bija ne tikai desmitniekā visās četrās grupās, bet tika izcīnīta arī vienīgā medaļa, ko sarūpēja trešā ātrākā junioru sprintere Samanta Krampe.

Trešajā sacensību dienā komandu sprintā 13,5km (6x2,25km) Latvija bija pārstāvēta tikai junioru puišiem. Ar deviņu citu valstu komandām sacentās Lauris Kaparkalējs un Rainers Paeglis. finišējot 7.vietā. Lauris Kaparkalējs klasiskā stila distancē paveica to pašu, ko čempionātā pirmajā startā brīvā stila distancē, proti, ieguva sesto vietu (+1:58). Tikmēr lielāko ieguldījumu komandu sprintā veikušais Rainers Paeglis finišēja divpadsmitais (+3:49).

Savu augstāko vietu čempionāta pēdējā dienā sasniedza Raimo Vīgants, kurš ieguva 7.vietu (+2:18), bet sprintā bija astotais. Madonietis varēja būt augstāk klasiskā stila distancē, ja ne problēmas ar rollerslēpēm. Uzvaru svinēja pasaules vicečempions distanču slēpošanā un pagājušā ziemā divas reizes pasaules kausa posmos trijniekā tikušais Aleksejs Červotkins no Krievijas.

Madoniete Kitija Auziņa divas reizes iekļuva desmitniekā, 10.vietu izcīnot gan sprintā, gan arī 13km klasikā ar masu startu. Sievietēm startēja pasaules čempionāta medaļniece distanču slēpošanā Natālija Ņeprajeva, vairākas reizes pasaules kausa posmos ziemā divdesmitniekā tikusī Linna Semskāra un atzīstamus rezultātus, ieskaitot sudrabu stafetē, uzrādījusī Jana Kirpičenko.

Lauris Kaparkalējs: “Intervāla starts slidsolī 13 km man izdevās diezgan labs. Bija salīdzinoši grūti apstākļi – slapja trase un migla, bet, neskatoties uz to, labi pacīnījos gan pats ar sevi, gan ar konkurentiem. Trijnieks nelikās neaizsniedzams, bet kaut kas tomēr nedaudz pietrūka. Noteikti jāpiebilst, ka augstums, kurā atrodas trase (1800 m), arī bija jūtams, bet, pateicoties iepriekš izbrauktajām testa sacensībām FIS junioru nometnē, pasaules čempionātā jutos jau daudz labāk. Runājot par 200 m sprintu, gaidīju ko labāku, tiesa tā nav mana stiprākā puse, bet noteikti, ka varēju nostartēt ātrāk kā kvalifikāciju, tā arī astotdaļfinālu,” secina Kaparkalējs un turpina: “Pirms komandu sprinta starta jutos labi, bet sacensību laikā pārāk ātri noguru. Noteikti šis nebija mans labākais sniegums. Varētu teikt, ka trešā sacensību diena lika par sevi manīt. Rainers Paeglis savu distances daļu veica teicami un stabili. Noslēdzošajā sacensību dienā klasikā ar masu startu man izdevās parādīt savu labāko sniegumu, jo iebraucis finišā, biju izlicis visu, kas manī bija. Paldies visiem atbalstītājiem un līdzi sekotājiem visā sezonas garumā.”

Samanta Krampe: “Pasaules čempionāts nebija viegls augstkalnes dēļ, jo pirmo reizi sacenšos šādā augstumā virs jūras līmeņa. Tāpēc  uzsvaru liku uz sprintu, kas man parasti padodas labāk. Liels prieks par to, ka tiku uz pjedestālu sprintā. Startēšana pasaules čempionātā lika saprast, ka ir daudz jātrenējas un vēl ir daudz kur augt. Man ir liels prieks par Slēpošanas izlases un komandas atbalstu, kā arī par SS “Arkādija” ieguldījumu. Tagad varu gatavoties ziemas sezonai.”

Kitija Auziņa: “Pasaules čempionāts tika  pavadīts ar pozitīvu zīmi gan attiecībā uz saviem rezultātiem, gan ar komandas kopējo veikumu. Sastāvs pasaules čempionātā bija ļoti spēcīgs.  Sprintā zviedru un krievu sieviešu pārstāves bija specializētās sprinteres. Ar saviem rezultātiem esmu apmierināta. Labāk justies un sagatavoties šiem startiem ļāva neliela nometne, esot jau tur Itālijā nedēļu pirms sacensībām. Šīs nedēļas laikā bija iespēja iepazīt augstkalnes (Passo di Lavazze) ātro un dinamisko trasi, kā arī aklimatizēties Augstkalnē,” skaidro Auziņa un turpina: “10km distancē 1800m augstumā esošā trase lika iesvīst visām. No sevis centos rādīt iespējami labāko rezultātu un esmu ar to arī apmierināta, jo nav man iespējas trenēties šāda augstuma apstākļos. Sprinta kvalifikācijā rezultāti bija ļoti blīvi. Izslēgšanas braucienā man bija sliktākais celiņš ar 5 aku vākiem, no kuriem jāizvairās ātrajā un šaurajā trasē. Turklāt no ritma izsita tehniska problēma (starteriem tieši pirms mana brauciena beidzās ieroča patronas). Sprintā palika tomēr nedaudz nepiepildīta rezultāta sajūta.” Kitija pastāsta, ka bijusi vēlme nostartēt komandu sprintu ar Samantu Krampi, bet pēc komandas apspriedes esot nolemts pataupīt spēkus noslēdzošajai distancei. 13km klasikā jutos personīgi vislabāk fiziski. Uz startu gāju ar iespēju ilgāk turēties līdzi vadošajām sportistēm, taču pirmajā distances daļā vadošās sportiste jau ievērojami atrāvās no grupas. Kāpums nebija viegls, vidus daļā ķermenis jau lika manīt par sakrāto dienu nogurumu, bet neatlaidīgi centos turpināt un pēdējo kilometru nepadoties. Beigās piedzīvoju arī nelielas tehniskas problēmas ar rolleriem. Finišēju un esmu ļoti apmierināta ar savu kopējo sniegumu un rezultātu šajā spēcīgajā sieviešu elites grupā.” 

Autors: Ivars Bācis