Mēs izmantojam sīkfailus. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Uzzini vairāk par sīkdatnēm šeit.
Latvijas kalnu slēpotāji uzsāks dalību pasaules čempionātā
Saistītā informācija
Otrdien ar dāmu supergigantu Vācijas kalnu slēpošanas mekā Garmišpartenkirhenē sākās pasaules čempionāts kalnu slēpošanā, kurā piedalīsies arī Latvijas izlase astoņu sportistu sastāvā. Kā pirmais no mūsējiem startēs Roberts Rode, kurš sestdien piedalīsies nobraucienā, bet pārējie čempionātu uzsāks tikai nākošnedēļ, jo startēs milzu slaloma un slaloma disciplīnās.
Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā norisinās ik pēc diviem gadiem. Pēc 33 gadu pārtraukuma tas atkal atgriezies Vācijā un tieši 1936.gada Ziemas Olimpisko spēļu mājvietā Garmišpartenkirhenē. Starp citu, kopš 1931.gada, kad Šveices kūrortā Muerenā pirmo reizi norisinājās pasaules čempionāts kalnu slēpošanā, Vācija pasaules čempionātu šajā ziemas sporta veidā ir rīkojusi tikai divas reizes. Visvairāk čempionātus – astoņus- ir rīkojušas Šveice un Austrija, ieskaitot arī Olimpiskās spēles, jo dažus gadus par pasaules čempionu tika uzskatīts arī Olimpisko spēļu uzvarētājs.
Latvijas izlasē dalībai pasaules čempionātā ir iekļauti astoņi kalnu slēpotāji – Evija Benhena, Kristaps Blūms, Roberts Briška, Kaspars Daugulis, Liene Fimbauere, Lelde Gasūna, Roberts Rode un Kristaps Zvejnieks. Puse no mūsējiem - Benhena, Fimbauere, Daugulis un Rode jau ir startējuši pasaules čempionātos, bet pārējiem tā būs debija. Taču, piemēram, Kristapam Zvejniekam tie nebūs pirmie tāda līmeņa mači, jo viņš ir guvis Olimpisko spēļu pieredzi, startējot Vankūverā.
Šobrīd Garmišpartenkirhenē, kur pulcējušies visi vadošie kalnu slēpotāji, kopā ar mūsu treneri Dināru Doršu ir vienīgi Roberts Rode, kurš specializējies ātrumdisciplīnās un kurš pirmais no Latvijas pārstāvjiem izies uz startu šajā čempionātā. Šodien un rīt notiks oficiālie treniņbraucieni, bet sacensības nobraucienā notiks sestdien. Trase ir ļoti ledaina un arī grūta, tādēļ no sportistiem prasa ne tikai labu sagatavotību un izturību, bet arī lielu drosmi. Kā pastāstīja Dinārs, tad sacensību direktors esot pat aicinājis komandu trenerus kārtīgi izvērtēt sportistu gatavību veikt šo sarežģīto trasi, jo supergiganta sacensības, kurās vakar uzvarēja itālis Krištofs Inerhofers, paspējot jau dabūt iesauku „Vinerhofers”, ap 30 sportistu nefinišēja.
Mūsu vienīgajam ātrumdisciplīnu pārstāvim nebija mērķis piedalīties supergigantā. Galvenais ir starts nobraucienā. „Aizvadīti ir pirmie treniņi. Roberts jūtas labi un ir gatavs startam,” stāsta Doršs. Rodem astoņdesmit dalībnieku vidū esot 62.starta numurs, kas tiek dots pēc sportista reitinga. Tā kā iekļūšana labāko sešdestmitniekā vai pat piecdesmitniekā, kas ir mērķis un nav nereāli, būs ļoti labs rezultāts. „Mūsu mērķis ir parādīt, ka Latvijas kalnu slēpotāji spēj veikt pasaules klases nobraucienu,” norāda Doršs, kuram pašam savas īsās karjeras laikā nesanāca piedalīties pasaules čempionātos. Pagājušā gadā neviens no mūsējiem nestartēja nobraucienā. Toreiz negaidīti uzvarēja kanādietis Džons Kučera, kurš līdz tam tikai vienu reizi pasaules kausā nobraucienā bija ticis labāko desmitniekā, izcīnot 7.vietu. Šogad galvenais favorīts ir šveicietis Didjē Kušs, kurš pāris reizes uzvarējis un bijis labāko trijniekā sājā sezonā, viņa tautietis Cubrigens, kā arī austrieši ar Valhoferu priekšgalā.
Pārējie mūsējie čempionāta vietā ieradīsies nākošnedēļ, 15.februārī, jo startēs tehniskajās disciplīnās, un kā parasti lielākajos čempionātos milzu slaloms un slaloms sacensību kalendārā ir beigās. Daži no Latvijas kalnu slēpotājiem jau pabija Garmišpartenkirhenē, jo tur janvāra otrajā pusē norisinājās treniņnometne.
Latvijas labākais sasniegums pasaules čempionātos joprojām pieder Ivaram Ciagunam, kurš 1999.gada februārī Bīverkrīkā (ASV) slalomā iekļuva labāko trīsdesmitniekā, izcīnot 27.vietu.
19 Komentāri
Lai izdodas sasniegt izvirzītos mērķus! ;)
To Ulla
Drīzāk ļoti žēl, ka tādi cilvēki, kas paši ļoti slikti informēti, pie pozitīvajiem komentāriem par mūsējo veiksmīgo startu raksta negācijas.
Malacis Roberts, kas droši stājās uz starta nobraucienā, kur daudzi pēc treniņbraucieniem izvēlējās sacensībās nestartēt...
1) Manā komentārā nav nekā negatīva par latviešu startiem! 2)Man šķiet, ka neesi "iebraukusi" raidījumā par ko iet runa.3) Iet runa par vēsturiskiem faktiem latviešu kalnu slēpotāju sniegumā. Mani sauc Ulla Ģērmane un pati esmu piedalījusies pasaules čempionātā ASV Vailā 1989.g., kā Ulla Lodziņa. Tapēc komentārs par "paš islikti informēti" šoreiz nav pēc adreses... Un , ja vien Jana, ko vēlētos uzzināt par faktiem, vai padarbotos ar datora klaviatūru, tad noteikti www.fis.com varētu atrast tam apstiprinājumu. Lai Janai veicas turpmākajos komentāros un informācijas iegūšanas izpētē!
Laikam iepriekšējā lapā ir kāda faktu kļūda!!!
Problēma laikam tajā apstāklī, ka raksta autors vadījies pēc saīsinājuma LAT nevis SOV .
Ja vadās pēc SOV , tad vēsturiski nevar nepieminēt arī Jāni Ciagunu, SOV divkārtēju čempionu - http://www.gramata21.lv/users/ciaguns_janis/
Žēl, ka Ulla nevarēja turpināt karjeru... zem "viena naža" jau gulējām... man vēl pēc tā neskatoties uz Zatlera teikto, ka ar sportu viss galā (daļa taisnības jau viņam bija) nācās nokļūt līdz Olimpiskām spēlēm un ne tuvu ne labākajā formā ... diemžēl.
Vēsture ir jāzina un savi varoņi jāciena, tad arī jaunajiem izdosies iecerētais.