Jaunumi

Sveiki atkal! Nu jau pagājis vēl kāds brīdis kopš esmu kopā ar ASV izlasi. Kopš pagājušās reizes, kad kaut ko uzrakstīju, jāsaka, ka diezgan daudz kas ir noticis. Režīms ir diezgan intensīvs, tādēļ uzreiz atvainojos, ja nesanāk atbildēt uz kādiem jautājumiem mājas lapā vai uzrakstīt kaut ko biežāk.

Tātad kā jau pieminēju iepriekšējā rakstā, pagājušajā svētdienā pārbraucām no Soldenas uz slēgto slēpošanas halli Vittenburgā Vācijā, tur treniņi notika pirmdien, un otrdien, pa diviem katru dienu, kur katrs ilga divas stundas. Kā Amerikāņi saka, tas nav tas ideālākais trenēšanās veids, jo kalns ir īss (trase Vittenburgā bija 24 sekundes), bet ja laika apstākļu dēļ citu variantu nav, tad šāda halle var paglābt. Uzreiz var piebilst, ka šāds trases garums ir ekvivalents Siguldas kalniem. Taču sniega kvalitāte šajā hallē bija ļoti atbilstoša treniņu procesam, jo treniņu trase bija ledaina. Bet jāpiekrīt amerikāņiem, ka atrodoties ilgāku laiku tādā slēgtā telpā, rodas tāda nospiestības sajūta, un sportisti zaudē degsmi un prieku trenēties. Šī iemesla dēļ viena no ASV izlases treniņu metodikām, ko esmu novērojis, un viņi paši to ir apstiprinājuši, ir mainīt nogāzes ik pēc pāris treniņu dienām, lai saglabātu variāciju. Bieži tiek plānots arī vienkārši pārbraukt uz citu treniņu centru, lai pamainītos vide, un garā sezona neliktos mokoša. Bet treniņu vieta uz citu slēpošanas centru, protams, tiek manīta tikai gadījumā, ja sniega un trases kvalitāte citur ir tāda pati vai labāka.

Nu jau esam atpakaļ Soldenā, trešdiena bija ieplānota kā pārbrauciens atpakaļ, un arī kā atpūtas diena no treniņiem. Ceturtdien (vakar) bija plānots treniņš milzu slalomā, kas diemžēl izvērsās tikai kā slēpošana “pa brīvo”, jo laika apstākļi joprojām bija slikti. Sasnidzis bija liekais sniegs, un vējš bija sapūtis miglu, kurai cauri faktiski nebija iespējams neko redzēt. Taču kalnā bijām jau agri no rīta, izbraucām septiņos, trases augšā ar visu inventāru bijām ap astoņiem, un vismaz pāris stundas gaidījām mirkli, kad vējš izpūtīs mākoņus, un redzamība uzlabosies, lai būtu jēga uzstādīt treniņu trasi. Taču diemžēl tas nenotika, un sportistiem treniņš noritēja bez trases, kas nozīmē, ka katrs individuāli pastrādāja ar sev nepieciešamajiem vingrinājumiem. Interesanti, ka, lai cik agri mēs uz kalna nebūtu bijuši, mums priekšā bija jau Austrijas pasaules kausa (PK) izlase. Tās faktiski bija vairākas izlases komandas – vīriešu un sieviešu, kas sastāvēja no sportistiem, kas jau bija kvalificējušies pirmajam PK posmam savā nacionālajā atlasē, un tādiem, kam vēl sevi jāpierāda. Bet arī austrieši savas pirms mums uzstādītas trases bija spiesti novākt tā īsti neiebrauktas. ASV vīriešu tehnisko disciplīnu izlases treneris Maiks Deijs tajā dienā pateica kādu zīmīgu teikumu: “Tas, ka Austriešu izlases ir uz šī kalna, ir laba zīme, jo nozīmē, ka nekur citur labāku treniņu apstākļu nav.”

Vēl ceturtdien jau esošajam komandas sastāvam pievienojās papildspēki, kas ir komandas daļa, kurai nesen noslēdzās treniņu nometne Čīlē. Galvenais papildspēks no sportistiem Teds Ligetijs, un treneriem ASV vīriešu izlašu vecākais treneris Saša Reariks. Nu ASV vīriešu izlase Soldenā sastāv jau no deviņiem sporitiem, kā arī paralēli Soldenā mitinās un trenējas ASV dāmu izlase ar Lindsiju Vonnu priekšgalā.

Šodien (piektdien) izdevās pirmais treniņš, kad Soldenā viss noritēja, kā vajag un kā plānots. Treniņš milzu slalomā notika uz sacensību nogāzes, tās pašas uz kuras risināsies pirmais PK posms milzu slalomā 22. un 23. oktobrī, un uz kuras pirms gada pirmā PK posma pirmajā trase Teds Ligetijs finišēja kā otrais ar dažu simtdaļu atstarpi. Zinātāji atcerēsies, ka pagājušajā gadā sliktās redzamības dēļ tika atcelts otrais brauciens un tādēļ arī sacensību rezultāti. Treniņu trases mēs faktiski bijām uzstādījuši jau iepriekšējā dienā – pa labi divas austriešu trases, tad amerikāņu, un pa kreisi no mums austriešu dāmas kopā ar amerikānietēm. Tajās divās trasēs pa labi no mums risinājās treniņu braucieni uz laiku, kuros no divpadsmit pretendentiem tikšot atlasīti trīs, kas varēs pārstāvēt Austriju pirmajā PK posmā uz tā paša kalna. Jāsaka, ka iespaidīgi ir vērot austriešu attieksmi pret šo sporta veidu, jo klātesošo un preses uzmanība ir patiešām milzīga, un tas spiediens un atbildība, kas tiek uzlikts sportistiem, viņu īsto darbu vieglāku nepadara. Uz Beniju Raihu skatīties varēja gandrīz ar līdzjūtību, jo lielais un spalvainais mikrofons viņu nepameta ne mirkli, bet pašam viņam, izskatījās, kas tas īpaši nepatīk, bet pienākums prasa smaidīt. Savukārt amerikāņiem uzmanības centrā, protams, Bode Millers, lai gan arī rezultātu šajā sezonas fāzē vairāk varētu sagaidīt no Ligetija, par galveno zvaigzni tiek uzskatīts tieši Millers. Tas vairāk viņa daudzo titulu un personības dēļ, tāpēc arī Milleram kameras neļāva mierīgi aiztaisīt zābakus pirms saviem treniņu braucieniem. Apbrīnojami, cik profesionāli šie sportisti spēj koncentrēties savam pamatuzdevumam. Bet pats treniņš noritēja raiti un kvalitatīvi, katram savs uzdevums, vieni filmē, citi pieskata laika ņemšanas iekārtu, bet mans uzdevums bija pieskatīt, lai trase ir kārtībā un pārurbt un ieskrūvēt izkritušos mietus. Vēl jāpiekodina, ka pirms treniņa visi treneri cītīgi nodevāmies līdzināšanas darbiem, lai trase būtu tik kvalitatīva, cik iespējams, bet pats galvenais treneris Saša Reariks ar lāpstu intensīvi pielaboja vietas, kur sniegs sanests par daudz.

Kad treniņš bija beidzies, komanda devās pusdienās, pēc kurām komandai bija jāveic vēl kāds svarīgs uzdevums - šodien Insbrukā tika organizēta preses konference, kurā tika informēts par ASV izlašu sadarbību ar Soldenas un Obergurglas-Hohgurglas slēpošanas centriem. Vīriešu izlasei ir vienošanās ar Soldenas slēpošanas centru, bet sieviešu izlasei ar Obergurglas-Hohgurglas, kas paredz, ka komandām ir atvieglotas uzturēšanās iespējas, kā arī prioritāte treniņu kalnu izmantošanā un sagatavošanā treniņu iespējām. Preses konference notika pašā Insbrukas centrā, kur no sniega bija izveidota neliela skatuve, un cilvēku un mēdiju interese bija patiešām liela. Bet no ASV izlases puses galvenie varoņi  bija Vonna, Millers un Ligetijs, kuru uzdevums bija publikai pastāstīt, cik labi ir slēpot Soldenā  un Obergurglā, dalīt autogrāfus un būt sociāli patīkamiem tēliem. No malas izskatījās, ka visvairāk šie procesi patīk Vonnai, bet visprofesionālākais šajā sfērā ir Millers. Man pašam prieks par to, ka izdevās klātienē redzēt arī šo daļu komandas ikdienas darba. Komandas vadība šo sadarbību ar Austrijas slēpošanas centriem komentē kā ļoti svarīgu, jo tā ļaujot šeit justies kā mājās, bet vēl svarīgāk, dod iespēju regulēt trases saimnieku darbaspēku sava treniņu kalna sagatavošanas vajadzībām. Man sanāca diskusija par šo lietu ar komandas vecāko treneri, diskusijas galvenā atziņa ir, ka komandai jābrauc trenēties tur, kur organizatoriski viss ir pa rokai, un galvenais, ir atbalsts no trases saimniekiem, jo ja tā nav, tad no treniņiem nekas dižs nesanāk.

Rītdien paredzēts vēl viens milzu slaloma treniņš uz sacensību kalna, treneri braucam ātrāk uzstādīt trasi, jāuzstāda arī laika ņemšanas iekārta, kā arī nepieciešamais filmēšanai. Rīt notiks noslēdzošais treniņš uz sacensību kalna, jo pēc tam kalns tiks slēgts sagatavošanas darbiem pirmajam PK posmam. Šodienas vakara sapulcē (kas notiek katru vakaru) komandas treneri kopā ar sportistiem izdiskutēja taktiku, kādai tai vajadzētu būt, braucot tieši uz šī kalna. Tā bija ļoti interesanta diskusija, kurā treneri lika priekšā savu redzējumu, bet gala viedokli lūdza izklāstīt Ligetijam, jo viņš ir tas, kas faktiski jau vairākus gadus šeit ir viens no līderiem atsevišķās trases daļās noteikti. Rītdien klāt būs arī Norvēģi, Vācieši, Horvāti, Somi un noteikti vēl kāds kuru nenosaucu. Bet nākošnedēļ jau galvenais notikums, pirmais PK posms. Ir lietas, ko vēl nepaguvu izstāstīt, un noteikti, ka būs vēl daudz notikumu par kuriem stāstīt, tāpēc centīšos kaut ko uzrakstīt atkal drīz.

Ar cieņu,
Dinārs Doršs.


Wittenburg hallē


Soldenā vēl laiks ir slikts...


Treniņu trases Soldenā


Bode Millers preses ielenkumā uz kalna


Konferences vieta gatava pasākumam


ASV izlase savos āpustrases pienākumos


Pasākumam skatītāju netrūkst...