Jaunumi

Jau rīt Sočos notiks Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, bet pēc trim dienām ar nobraucienu vīriešiem sāksies sacensības kalnu slēpošanā, kurā būs vislielākais mūsu pārstāvju skaits kalnu slēpošanā, kāds jebkad ir bijis. Ceļazīmi uz Olimpiskajām spēlēm ir ieguvuši pieci Latvijas kalnu slēpotāji – Kristaps Zvejnieks, Roberts Rode, Lelde Gasūna, Mārtiņš Onskulis un Agnese Āboltiņa.

Sočos šobrīd notiek pēdējie būvbdarbi. Sportistiem ciematiņā nākas saskarties ar dažādām dīvainībām, par ko jau medijos ir izskanējušas ziņas un arī cilvēki dabīgi nav atturējušies no izsmiešanas, jo kā saka, daudz kas tāds (neizprotamais un jocīgais) tikai Krievijā ir iespējams.

Pagājušajās spēlēs Vankūverā mūsu pārstāvju skaits kalnu slēpošanā sasniedza trīs, kas bija lielākais, bet uz Sočiem dosies vēl par diviem vairāk. Pirmo reizi sieviešu kongruencē būs vairāk nekā viena pārstāve. Un pirmo reizi kopš Ivara Ciaguna kādam, jeb precīzāk kādiem, tās būs otrās Olimpiskās spēles – Robertam Rodem un Kristapam Zvejniekam, kuri startēja arī Vankūverā.

Roberts Rode, iespējams, startēs visās piecās disciplīnās. Četrās atsevišķās noteikti, un visticamāk arī superkombinācijā (nobrauciens+slaloms). Tā kā Robim būs jāiztur lielākā slodze. Šī sezona viņam nav sanākusi tā labākā, jo pēdējos pagājušā gada mēnešus nācās izlaist bez treniņiem un sacensībām, jo bija jāārstē trauma. Sacensību apritē viņš atgriezās tikai janvāra beigu pusē, piedaloties Eiropas kausa posmā Francijā ātruma disciplīnās, kur uzrādītie 74-95 FIS punkti tālu atpaliek no viņa labākajiem rādītājiem iepriekšējās sezonās. Ātruma disciplīnā nepiedalās eksotisko valstu sportisti kā slalomā (slalomā, ja ne izbraukt visu trasi, tad vairākus vārtus viņi prot, bet grūtajā nobraucienā vai supergigantā viņi neriskē iet uz starta, jo veselība un dzīvība ir svarīgāka – aut.piez.) Sočos 2012.gadā Pasaules kausa posmā Roberts superkombinācijā bija trīsdesmitniekā – 29.vietā (tā kā zaudēja laika ziņā vairāk nekā atļautais limits, tad punktus kausa ieskaitē neguva – aut.piez.). Tā kā Roberts ir reāls pretendents uz augstāko vietu no mūsu kalnu slēpotājiem, ja, protams, piedalīsies superkombinācijā, jo citās disciplīnās tuvu trīsdesmitniekam viņam tikt būs ļoti sarežģīti.

Otrs dalībnieks, kam tās nebūs pirmās Olimpiskās spēles, ir Kristaps Zvejnieks, kurš startēs milzu slalomā un slalomā. Vankūverā viņš slalomā bija 37.vietā, un Sočos loģiski tēmē augstāk – uz pirmo trīsdesmitnieku. Un to izdarīt Kristapam ir visai reāli. Kaut arī Pasaules kausos šogad viņam ir neveiksmīgi starti un pārsvarā izstāšanās, kas saistīts ar riskēšanu – visu vai neko, tomēr Eiropas kausa posmos uzrādītie rezultāti un arī FIS punkti pēdējās sezonās rāda, ka progress ir liels. Vienīgi Sočos būs jāievēro vismaz neliela piesardzība, un tad jau rezultāts „atnāks”. Olimpiskajās spēlēs katru valsti var pārstāvēt ne vairāk kā četri dalībnieki, tā kā nebūs vairs astoņi austrieši, zviedri, itāļi vai citu lielvalstu pārstāvji, kā tas ir pasaules kausa posmos, līdz ar to konkurence mazāka. Un slalomā kā nevienā citā disciplīnā parasti izstājas vairāki vadošie kalnu slēpotāji, jo viņi iet uz uzvaru vai medaļu un viņiem nav svarīga astotā, divpadsmitā vai divdesmitā vieta. Un šis faktors arī nāks par labu. Ja viss izdodas veiksmīgi, tad varētu arī krist līdzšinējais Latvijas labākais rezultāts – 25.vieta, ko Soltleiksitijā ieguva Ivars Ciaguns (tūdaļ aiz Bodes Millera, kurš otrajā braucienā bija kļūdījies – aut.piez.).

Dāmu slalomā un varbūt milzu slalomā labu vietu varētu iegūt Lelde Gasūna. 2011.gadā pasaules čempionātā viņa bija 36.vietā, bet pērn 49.vietā.  Vasaras un rudens periodā Lelde bija veikusi daudz lielāku treniņu darbu, un pašai sportistei šķita, ka rezultāti sacensībās arī būs teicami, bet tā gluži nenotika. Pāris neizdošanās viņu ietekmēja un no lielās pārliecības aizgāja pretējā virzienā – uzradās nedrošība, piesardzība. No vienas puses, var saprast, jo negribas satraumēties un palaist garām debiju Olimpiskajās spēlēs, taču līdz ar to rezultāti, kaut arī nebija slikti, tomēr nebija gaidītie. Arī viņai jābrauc prātīgi un neriskējot, un tad var sanākt 2011.gadā pasaules čempionātā sasniegtais.

Ne tikai kalnu slēpošanas, bet visas Latvijas sportistu delegācijas jaunākā sportiste – 18 gadus jaunā ķekavniece Agnese Āboliņa – ir pieteikta trijās disciplīnās, abiem slaloliem pievienojot arī supergigantu. Norvēģijā viņa pagājušajā sezonā uzrādīja labus rezultātus, bet šosezon grūtajās Austrijas trasēs jaunajai meitenei ātruma disciplīnās klājās grūti. Bet tas saprotams, jo ar laiku nāks pieredze un arī meistarība augs. Agnese labu vietu var iegūt slalomā, un nebūs nekāds pārsteigums iekļūšana piecdesmitniekā vai nedaudz augstāk.

Milzu slalomā un slalomā startēs Mārtiņš Onskulis, kurš šosezon izcīnīja savu pirmo uzvaru FIS sacensībās (tas notika Irānā – aut.piez.). Pats viņš mērķē uz trīsdesmit piecinieku, un, ja labi izdodas nobraukt, Mārtiņa vārdu tuvu tam vai pat augstāk varētu arī ieraudzīt. Spēcīgāks viņam ir slaloms, bet arī milzu slalomā Mārtiņš var labus rezultātus uzrādīt.

Latvijas kalnu slēpošanas izlases treneris Dinārs Doršs gan uzsvēra, ka galējie lēmumi sportistu pieteikšanai attiecīgajās disciplīnās tiks pieņemti uz vietas Sočos, izvērtējot visus apstākļus.

Kalnu slēpošanā atšķirībā no distanču slēpošanas ir grūtāk prognozēt, jo, nobraucot labi, sportists var ieņemt 45.-50.vietu, ja vadošie neizstājas, bet, vairākiem vadošajiem riskējot un izstājoties, mūsu pārstāvis ar tādu pašu sniegumu var būt, piemēram, 30.vietā. Distanču slēpošanā, neskaitot sprintu, tādi kā Nortugs vai Kolonja var nokrist piecas vai pat desmit reizes, bet tik un tā viņus pārspēt mūsējiem nebūtu pa spēkam, jo šo divu ziemas sporta slēpošanu veidu specifika ļoti atšķiras.


Latvijas izlase kalnu slēpošanā